Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga sasauktās Ministru kabineta rīcības apspriedes par vētras “Priska” mācībām aicina nākamo soli spert jau veselības nozares līmenī un valstij sadarbībā ar ražotājiem jāidentificē kritiski nepieciešamās zāles, to apjomi un ražošanas jaudas, ko Latvijā jāspēj uzturēt un nepieciešamības gadījumā aktivizēt krīzes laikā.
“Vētra parādīja, ka atsevišķu kritisko uzņēmumu gatavība viena pati nevar nodrošināt valsts zāļu drošību. Pozitīvi, ka premjera vadībā par to sākam runāt starpnozaru līmenī. Latvijai beidzot nepieciečams konkrēts plāns, kuras zāles, kādā apjomā un cik ātri mums jāspēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem un kuras no tām varam ražot tepat Latvijā. Turklāt jāizmanto ne tikai Latvijas gatavo zāļu ražošanas jaudas, bet arī mūsu farmācijas uzņēmumu ķīmiskās rūpniecības kompetence un spēja sintezēt aktīvās farmaceitiskās vielas un starpproduktus. Tas ļautu valsts zāļu drošību balstīt ne tikai krājumos un gatavo zāļu importā, bet arī vietējā ražošanas kapacitātē. Latvijas ražotāji ir gatavi šādu kapacitāti uzturēt, taču tai jābūt daļai no valsts veselības drošības sistēmas, nevis tikai uzņēmumu pašu iniciatīvai,” norāda LZR izpilddirektore Signe Jantone.
Asociācijas ieskatā viens no premjera organizētās rīcības sanāksmes konkrētajiem turpinājumiem veselības nozarē ir Latvijas zāļu ražošanas kapacitātes iekļaušana valsts krīzes gatavības plānos.
“Latvijas zāļu ražotāji ir veikuši būtiskus ieguldījumus savu ražotņu noturībā un arī vētras “Priska” radīto elektroenerģijas padeves pārtraukumu laikā tika izmantota rezerves elektroapgāde, saglabājot kritisko procesu un infrastruktūras sistēmu darbību. Taču vairāku dienu krīzēs ar ģeneratoriem var nepietikt, turklātāļu ražošana vienlaikus ir atkarīga gan no elektroenerģijas, gan ūdensapgādes, sakariem, degvielas, loģistikas, izejvielām un darbinieku iespējām nokļūt ražotnēs,” saka S. Jantone.
LZR uzsver, ka valsts zāļu drošību un pieejamību nevajadzētu balstīt tikai gatavo zāļu rezervēs, jo arī tās kāds var mērķtiecīgi iznīcināt. Tikpat būtisks drošības elements ir spēja zāles ražot Latvijā arī tad, ja starptautiskās piegādes ir traucētas.
“Šobrīd no valsts puses nav skaidra redzējuma ne par to, kādi medikamenti plānoti valsts rezervēs un ko no tā varam saražot tepat Latvijā, ne par to, ko tieši gaidām no Latvijas ražotājiem 24, 48 vai 72 stundas pēc nopietnas krīzes sākuma. Tajā pašā laikā redzam politiskas iniciatīvas, kas vietējo zāļu ražošanu Latvijā mēģina iznīcināt. Nevaram no vienas puses runāt par zāļu drošību un gatavību krīzēm, bet no otras puses pieņemt lēmumus, kas vājina vietējos ražotājus. Farmācijas un ķīmiskā rūpniecība ir svarīga ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī valsts drošībai,” uzsver Jantone.
Tāpat asociācija iesniegtajos priekšlikumos Ministru kabinetam aicina paredzēt valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu ražotņu autonomijas, kritisko izejvielu rezervju un ražošanas gatavības stiprināšanai.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju