Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
27. un 28.septembrī, notiks Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotais brīdinājuma streiks un protesta akcija, aģentūru LETA informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Tāpat šodien, 27. septembrī, streika laikā plkst.13.00 notiks protesta sapulce iepretī Ministru kabinetam (MK).
Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības.
Kā aģentūru LETA informēja Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju (VM) vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība – LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar MK iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro.
Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
LVSADA atgādina, ka saskaņā ar 2017.gadā apstiprināto MK rīkojumu 2023.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz 2327 eiro ārstiem, 1396 eiro – māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem un 931 eiro – māsu palīgiem.
Kopumā mediķu prasības šogad izmaksātu ap 30 miljoniem eiro.
LVSADA norāda, ka valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā. Organizācijas vērtējumā -, ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa uzsver, ka valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret MK 2017.gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Viņuprāt, valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi, taču no arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, bet no pacienta viedokļa – bīstami dzīvībai.
Māsu asociācija neatbalsta streiku
Streiku neatbalsta Latvijas Māsu asociācija, taču to kā medicīnas māsa atbalsta asociācijas prezidente Dita Raiska. Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka lielākā daļa asociācijas biedru neatbalsta streika formātu, kā arī to, ka viss ar mediķu atalgojuma saistītais noticis tieši pirms 14.Saeimas vēlēšanām. Savukārt pati Raiska atbalsta arodbiedrības organizēto brīdinājuma streiku 27.septembrī un 28.septembrī, kā arī protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas 27.septembrī. Viņa pati kā māsa plāno rīt piedalīties rīkotajā streikā, lai atbalstītu citas māsas un LVSADA protesta prasības.
Raiska norādīja, ka, skatoties desmit vai 20 gadu griezumā, māsas un māsu palīgi ir bijušas visapspiestākās kategorijas finansiālā ziņā. Turklāt gadījumos, kad māsas ir vērsušās pie asociācijas, ticis konstatēts, ka nereti darba devēja interesēs ir saglabāt zemāko mēneša atalgojumu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Raiska gan piebilda, ka tas varbūt neattiecas uz lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām, kur atalgojums ir stipri augstāks un konkurējošāks savā starpā.
“Vēl būtisks fakts, ka pie šī brīža inflācijas vidējā samaksa ir augstāka nekā māsai noteiktais bruto atalgojums. Es kā māsa rīt iešu pārstāvēt māsas un to, ka jāceļ augšā zemākais mēneša atalgojums. Vēl gan nav zināms, cik skaitliski ir to māsu, kurām ir zemākais atalgojums – 1032 eiro, bet Veselības ministrija solīja iedot šos datus,” sacīja Raiska.
Vienlaikus asociācijas prezidente piebilda, ka organizācija atbalsta VM izstrādāto mediķu atalgojuma modeli, kurš “gājis uz valdību pēdējos trīs gadus”, tomēr pie tā vēl ir daudz jāstrādā, jo patlaban tam nav finansējuma seguma.
“Modelis ietver finanšu reformu, kas saistīta ar atalgojumu, un tā nav ieviešama vienas dienas laikā, bet gan periodiski un pakāpeniski. Skumjākais ir tas, ka no modeļa tika izņems finanšu segums, kurā bija ietverts viss atalgojuma kāpums piecu gadu periodā. Ceru, ka darba grupa, kura uzsāks rītdien darbu, izvērtēs visus plusus un mīnusus,” sacīja Raiska.
Jau ziņots, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu”, kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.
VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga – no 1117 eiro līdz 1183 eiro.
Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% – no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% – no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.
www.farmacija-mic.lv
