Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ziemas mēnešos, kad dienas ir īsas un organisms ilgstoši strādā samazinātas gaismas un kustības apstākļos, nereti mainās arī ķermeņa iekšējais bioķīmiskais līdzsvars. Tas ietekmē arī labsajūtas un laimes sajūtu, par kā veidošanos atbild vairāki neiroķīmiskie procesi, kuros būtiska loma ir tādiem hormoniem kā serotonīns, dopamīns, endorfīnam un oksitocīns. Kā, sagaidot pavasari, atbalstīt šo vielu dabisku veidošanos un uzlabot pašsajūtu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Ja serotonīna, dopamīna, endorfīna vai oksitocīna līmenis organismā ir pazemināts, tas ietekmē gan mūsu fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Cilvēks var justies pastāvīgi noguris, zaudēt motivāciju un dzīvesprieku, biežāk piedzīvot trauksmi vai emocionālu nestabilitāti. Šo hormonu līmeņa pazemināšanās tāpat ietekmē arī koncentrēšanās spējas, atmiņu un lēmumu pieņemšanu, kā arī var pasliktināt miegu un apetīti. Ilgstošs bioloģiski aktīvo vielu nepietiekamības stāvoklis var palielināt risku piedzīvot depresijas vai hroniska stresa simptomus. Labā ziņa ir tāda, ka pat nelielas izmaiņas ikdienas ritmā spēj palīdzēt atjaunot organisma neiroķīmisko līdzsvaru un veicināt emocionālo un fizisko labsajūtu,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Serotonīns – priekam un līdzsvaram
Serotonīns ir viens no būtiskākajiem tā dēvētajiem “laimes hormoniem”, kas regulē garastāvokli, miegu un gremošanu. Aptuveni 90% serotonīna atrodas kuņģa-zarnu traktā, un tā sintēzei nepieciešams D vitamīns, B6 vitamīns un omega-3 taukskābes. To ietekmē arī ārējie faktori – gada gaišajā sezonā serotonīna līmenis parasti paaugstinās, savukārt tumšajā sezonā – samazinās. Serotonīna deficīts var izpausties kā apātija, trauksme, nomāktība, uzbudinātība, agresija, impulsīva uzvedība vai ēšanas un miega traucējumi, atsevišķos gadījumos tas var veicināt arī kairinātu zarnu sindromu (KZS). Lai atbalstītu serotonīna darbību, ieteicamas patīkamas un labsajūtu veicinošas nodarbes, fiziskas aktivitātes un sociālā mijiedarbība, kas stiprina pašapziņu un piederības sajūtu.
Dopamīns – apmierinājumam un motivācijai
Dopamīns ir neiroķīmiska viela, kas rada apmierinājuma sajūtu, pacilājumu un motivāciju rīkoties. Tā sintēzi ietekmē pietiekams miegs, instrumentālas mūzikas klausīšanās, regulāras fiziskas aktivitātes un mērķtiecīga darbība. Dopamīna līmenis paaugstinās arī pēc sasniegumiem vai uzdevumu pabeigšanas, radot gandarījuma sajūtu un pastiprinot motivāciju turpināt. Dopamīna ražošanai organismā nepieciešams dzelzs, niacīns, folijskābe, B6 vitamīns un aminoskābe fenilalanīns, ko iegūst ar sabalansētu uzturu. Nepietiekams dopamīna līmenis var izraisīt koncentrēšanās grūtības, motivācijas trūkumu, garastāvokļa svārstības un samazinātu produktivitāti. Uzturot optimālu dopamīna līmeni, tiek veicināta gan emocionālā labsajūta, gan efektīva mērķu sasniegšana.
Oksitocīns – saskarsmei un tuvībai
Oksitocīns tiek dēvēts par mīlestības un maiguma hormonu, kas veicina sociālās saites, pieķeršanos un emocionālo tuvību. Tā līmenis organismā paaugstinās patīkamas saskarsmes laikā, piemēram, pieskaroties un apskaujoties, vai dzemdību un mazuļa aprūpes laikā. Augsts oksitocīna līmenis rada drošības un miera sajūtu, mazina stresu un bailes, kā arī palīdz mazināt sāpju uztveri. Savukārt ilgstošs stress, spriedze un sociālā izolācija var samazināt hormona izdalīšanos, kas ietekmē emocionālo labsajūtu un attiecību kvalitāti. Regulāras pozitīvas mijiedarbības un sociālā atbalsta uzturēšana palīdz saglabāt optimālu oksitocīna līmeni un veicina emocionālo līdzsvaru.
Endorfīns – sāpju mazinātājs
Endorfīni mazina sāpju uztveri, rada eiforiju un vairo apmierinātības sajūtu. Tie darbojas kā dabiskie pretsāpju līdzekļi, īpaši stresa, baiļu vai fiziskas slodzes laikā, un var pozitīvi ietekmēt gan emocionālo labsajūtu, gan imūnsistēmas darbību. Endorfīnu līmenis paaugstinās fizisku aktivitāšu, dzimumakta un pat noteiktu pārtikas produktu ietekmē. Savukārt to nepietiekamība var izpausties kā nemiers, nomāktība un samazināta spēja baudīt ikdienas priekus. Regulāras aktivitātes un labsajūtu veicinošas darbības palīdz uzturēt optimālu endorfīnu līmeni un veicina emocionālo līdzsvaru.
“Ja ikdienā velti gana daudz laika atpūtai, tīkamām aktivitātēm un kustībām, taču saglabājas izteikts nogurums, nomāktība, miega traucējumi vai trauksme, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvērtētu iespējamos cēloņus un piemeklētu atbilstošu risinājumu. Aptiekā ir pieejami dažādi vitamīni, minerālvielas un augu valsts preparāti, kas var palīdzēt atbalstīt nervu sistēmas darbību un veicināt normālu serotonīna, dopomīna un citu labsajūtai svarīgu vielu veidošanos. Vienlaikus jāatceras, ka hormonālo līdzsvaru ietekmē itin visi mūsu ikdienas ieradumi – nozīme ir kā pilnvērtīgam uzturam, tā kvalitatīvam miegam un regulārām fiziskajām aktivitātēm,” uzsver farmaceite Alīna Fleišmane.
Avots: LETA
