Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Katrs trešais vīrietis Latvijā savu mentālo veselību pēdējā gada laikā vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 14 % vīriešu ir meklējuši profesionālu palīdzību, lai risinātu mentālās veselības problēmas, liecina sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja. Eksperti pauž savus vērojumus un atziņas par šo sabiedrībai tik nozīmīgo jautājumu – kādēļ tā ir un ko darīt, lai situāciju mainītu.
Raudzīties uz veselību holistiski
Iedalot to trīs dimensijās, veselību visaptveroši jeb holistiski uztver “Kaizen Gym” un Latvijas basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneris Oskars Ernšteins: “Visvairāk zinām par pirmo – fizisko veselību – jūtam, ja sāp mugura, nespējam bez aizdusas uzkāpt 5. stāvā vai ir kāda trauma. Otrā dimensija – mentālā veselība – var izpausties, piemēram, mūsu spējā fokusēties, noturēt vēsu prātu, pieņemt pareizus lēmumus stresa situācijās. Sportā tas ir ļoti svarīgi. Svarīgs ir arī līdzcilvēku atbalsts un palīdzība, kad ir grūti. Trešā dimensija, kas ietekmē gan fizisko, gan mentālo veselību, ir dzīvesveids – cik laika veltām miegam, ko ēdam, cik kustamies, kā pavadām brīvo laiku.”
Treneris atgādina, ka tad, ja sāp mugura, cilvēks meklē palīdzību pie ārsta vai fizioterapeita, un tāpat būtu jādara, ja ir grūtības tikt galā ar hronisku stresu vai bezcerības sajūtu – ir jāmeklē palīdzība. “Mēdz teikt, ka ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Ja kādā no trim dimensijām neesam tik labi, cik varētu būt, arī kopējā veselība vairs nav tik laba.”
Meklēt palīdzību un to saņemt
“Veselības centru apvienības” neirologs, Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jānis Mednieks, uzsver, ka pašlaik mentālās veselības problēmu apzināšanās ir augstākā līmenī nekā palīdzības meklēšana. “Sabiedrībā kopumā joprojām redzam, ka cilvēki problēmu gadījumā kavējas apmeklēt speciālistus – psihologu, psihoterapeitu, psihiatru, neirologu. Par to liecina arī minētās aptaujas dati – 42 % vīriešu uzskata, ka ir jātiek galā pašam. Lai vīrieši vairāk vērstos pēc palīdzības, speciālistiem jāveic skaidrojošais darbs un jācenšas iedrošināt. Manuprāt, ir svarīgi, lai visi kanāli ir atvērti un cilvēks tiktu novirzīts tur, kur viņš ar konkrētiem simptomiem un traucējumu smaguma pakāpi var saņemt vislabāko palīdzību,” saka neirologs un uzsver, ka galvas smadzenes un nervu sistēmu cilvēki cieši saista ar personību, savukārt visu, kas skar personību, uztver samērā trauksmaini. “Psihiska slimība, piemēram, depresija, nav personības daļa! Ja cilvēkam ir apendicīts, viņš nesaka: es esmu apendicīts, bet gan dodas pie ārsta un šo problēmu risina.”
Psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Māris Taube norāda, ka Latvijā palīdzības saņemšanā mentālās veselības problēmu gadījumā ir milzīga atšķirība starp sievietēm un vīriešiem. Tas rezultējas ar depresiju, pašnāvībām – vīrieši veic 82 % no visām pašnāvībām. “Viņi klusībā cīnās ar savām problēmām, iespējams, lieto alkoholu, un visbeidzot izšķiras par šo drastisko metodi kā risinājumu. Sabiedrībai tas ir milzīgs zaudējums, jo galvenokārt tie ir 40, 50 gadus veci vīrieši.”
Psihiatrs atzīmē, ka sabiedrības un politiķu sapratne par mentālās veselības svarīgumu pieaug, stigmas mazinās un palīdzības iespējas kļūst daudzveidīgākas. “Mums ir jaunas palīdzības metodes, medikamenti, psihoterapijas iespējas. Mēģinām arī izķert pacientus, kam palīdzība nepieciešama pēc iespējas ātrāk (internetā var aizpildīt īpašu anketu un, balstoties uz to, mākslīgais intelekts izanalizē, cik akūti cilvēkam ir neieciešama palīdzība). Varbūt, saskaroties ar mentālās veselības problēmu, pirmajā brīdī vīrietis jūtas apjucis, taču, ja ir paša iniciatīva un apkārtējo atbalsts, var virzīties uz priekšu.”
Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Ērika Pētersone atklāj, ka aptiekā vīrieši nereti meklē gan bezrecepšu līdzekļus, gan uztura bagātinātājus, kas viņuprāt spētu palīdzēt risināt kādu mentālās veselības problēmu (piemēram, tikt gala ar stresu), tomēr viņa atzīst, ka šāds risinājums ir īslaicīgs vai efektu nesniedz. “Jārunā arī par medaļas otru pusi – ir vīrieši, kuri bijuši pie ārsta un kuriem ir izrakstīta terapija, taču viņu līdzestība ir ārkārtīgi zema. Pagājušajā gadā publicēta starptautiska pētījuma dati par 40 000 pacientu ar mentālās veselības problēmām, atklāja, ka līdzestīgi no tiem bija tikai 30 %, Vēlos aicināt lauzt stereotipu, ka visi medikamenti, kas ir izrakstīti, izraisīs atkarību un tos vajadzēs lietot vienmēr. Zāles ir nepieciešamas, lai izkļūtu no dziļās bedres un nonāktu līdz nākamajiem soļiem,” saka farmaceite.
Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis min, ka vīriešiem mēdz sagādāt grūtības pat profilaktiska asins analīžu nodošana vienu reizi gadā, kur nu vēl rūpes par mentālo veselību. “Mentālā veselība ir darbs pašam ar sevi, un par to nedrīkst klusēt. Ja jūties slikti, nekautrējies lūgt atbalstu ģimenes locekļiem, doties pie ģimenes ārsta, lai izrunātu simptomātiku un kopā izlemtu par terapiju vai vizīti pie speciālista. Jo ātrāk cilvēks sapratīs, ka viņam ir problēma, jo vienkāršākas metodes būs nepieciešamas, lai to atrisinātu.”
Veselībpratība un dzīvesveids
Māris Taube nenoliedz, ka izglītībai skolās, veselībpratībai ir ļoti liela nozīme, taču daudz problēmu rodas tieši ģimenēs. “Psihiatrijā ar to regulāri saskaramies. Ģimene un skola ir vides, no kurām cilvēks izaug. Ja viņš ir par sevi pārliecināts, tad spēs meklēt palīdzību, nebaidīsies no tās un būs drošs, ka tiks galā ar problēmām,” saka psihiatrs un uzsver, ka viens no faktoriem, kas šobrīd sabiedrībai pietrūkst, ir socializācija.
Oskars Ernšteins ir pārliecināts, ka pozitīvi ikdienas ieradumi spēj mazināt hroniska stresa ietekmi un palīdzēt justies labāk. Fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs, uzturs, vide – tas viss nosaka dzīves kvalitāti un palīdz uzturēt labu mentālo veselību. “Ir svarīgi risināt problēmas preventīvi, jāatrod veidi, kā cilvēkus izglītot, modificēt ikdienas ieradumus, lai mazinātu riskus,” saka treneris.
Jānis Mednieks papildina: “Ir pētījumi par fiziskās aktivitātes saistību ar mentālo veselību. Fiziskās slodzes laikā cilvēka organismā pastiprināti izdalās endogēnie opioīdi, kas atslābina ķermeni. Svarīgi, lai jauni vīrieši zina, lai ir informēti, kā fiziskās aktivitātes ietekmē mentālo veselību – tas var palīdzēt viņiem rast motivāciju būt aktīvākiem.”
Kā situāciju mainīt uz labu?
Vadims Ķīsis uzskata, ka par mentālo veselību jādomā valsts līmeni un jaunā paaudze jāizglīto, lai jau pusaudzis spēj atpazīt savas emocijas, un apzināties, kas iztaisa trauksmi, stresu un kā ar to tikt galā.
Jānis Mednieks pauž pārliecību, ka mentālās veselības sakārtošana ir sabiedrības drošības un ekonomiskās stabilitātes pamats. “Intervences, kas ir vērtīgas un pozitīvi maina mentālo veselību, bieži ir arī izmaksu efektīvas – tas jau ir pierādīts. Par to ir jārunā ar likumdevējiem un ar sabiedrību, un pieprasījumam jābūt no abām pusēm – no sabiedrības par labāku atbalstu mentālo problēmu risināšanā, no veselības aprūpes sistēmas, padarot pieejamas intervences un terapijas, kas var palīdzēt gan noteikt mentālās veselības traucējumus, gan tos ārstēt.”
Ērika Pētersone mudina vīriešus vērsties pie ārsta, meklēt atbalstu pie farmaceita, jo farmaceits var izskaidrot, kā izrakstītie medikamenti ir jālieto, ko darīt, ja tie nesniedz vēlamo efektu. “Nereti pacienti neizņem visas receptes, jo nezina, kā zāles viņus ietekmēs, nav pārliecināti, vai vēlas lietot tās ilgākā laika posmā. Farmaceits var palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem.” Viņa arī uzsver, ka ir jābūt lielākai līdzcilvēku iesaistei, lai rūpēs par mentālo veselību vīrietis nav viens. “Mums, veselības aprūpes speciālistiem, jāiedrošina tie, kuri vēl nav vērsušies pie ārsta, savukārt tiem, kuri terapiju ir uzsākuši, mums visiem kopā ir jāsniedz drošs atbalsts, lai terapija turpinātu un tā sniegtu labus rezultātus.”
Eksperti ar viedokļiem dalījās diskusijā sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” ietvaros. Lai aktualizētu mentālās veselības nozīmi sabiedrībā, īpaši izgaismojot šo problemātiku vīriešu vidū, kampaņu no 18. februāra līdz 16. martam organizē Latvijas zāļu ražotājs “Olpha” kopā ar “Veselības centru apvienību”, “Centrālo laboratoriju” un “Mēness aptieku”. Aptauju par Latvijas mentālo veselību 2026.gada februārī veica sabiedriskās domas pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 480 vīriešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: Repharm
