Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kopš aizvadītā gada oktobra aktīvi darbojas “zaļais koridors” – ja izmeklējums liecina, ka ir pamatotas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, pacientam pie onkologa jānonāk vēlākais desmit darba dienu laikā, kā arī viņam tiek veikti visi nepieciešami izmeklējumi.
Tomēr daudzas lietas šajā jomā vēl nav atrisinātas, uzskata Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs asoc. prof. Jānis Eglītis.
Piemēram, liels jautājums ir par tiem krūts vēža pacientiem, kuri pabeiguši ārstēšanas kursu un tagad viņiem nepieciešama speciālistu uzraudzība, kas ietver arī dažādu izmeklējumu regulāru veikšanu. Pat, ja pastāv aizdomas par audzēja atkārtotu aktivitāti, šie pacienti pašreiz nevar izmantot “zaļā koridora” priekšrocības, paziņojumā presei norāda J.Eglītis.
Viņš atzīmē, ka jādomā arī par to, kā veicināt krūts vēža skrīninga programmas izmantošanu, jo sieviešu atsaucība joprojām esot maza un viņas neizmanto piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Taču kā pozitīvu aspektu Eglītis vērtē plānu Slimību profilakses un kontroles centra paspārnē veidot skrīninga programmu vadības grupu.
Eglītis arī norāda uz jaunu zāļu trūkumu Latvijā. Pasaulē un Eiropā pēdējā gada laikā esot pieejams jaunās paaudzes medikaments, kas ir efektīvs metastātiska hormonu receptoru pozitīva krūts audzēja gadījumā. Kā jaunās paaudzes zāles, tās ir dārgas un tikai reta sieviete var atļauties tās nopirkt, taču realitāte ir tāda, ka šāda tipa (hormonreceptoru pozitīvi) ir aptuveni 60% no visiem ļaundabīgajiem krūts audzējiem, un iespējamas slimības progresijas gadījumā šis medikaments ir efektīvs. Ārstus interesē, kad mūsu valsts varēs atļauties to kompensēt.
“Acīmredzot vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Manuprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir diezgan apšaubāms, jo tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai izārstētu pacientu,” uzskata Eglītis.
Tāpat līdz šim nav atrisināts jautājums par rekonstruktīvajām krūts operācijām. Ir tapis “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Ja šī plāna ietvaros paredzētie naudas līdzekļi tiks piesaistīti un plānu ieviesīs, tad situācijai onkoloģijas jomā valstī vajadzētu uzlaboties, lēš onkologs. Viņu interesē, vai šī plāna ietvaros paredzēts atvēlēt finansējumu arī inovatīvu medikamentu kompensācijai.
Pēc Eglīša domām, Latvijā būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz agrīnu diagnostiku un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimālu izmantošanu, kā arī nepieciešama jaunās paaudzes izglītošana šajos jautājumos. “Tāpat mums beidzot jādod atbilde uz jautājumu – ko darīt tiem pacientiem, kuriem atklāta onkoloģiska saslimšana tagad? Kā viņi var saņemt iespējami optimālu jeb labāko ārstēšanu dotajā brīdī?”
“Protams, arī jaunie medikamenti nav panaceja, tie negarantē izārstēšanu, bet, ja runājam par mērķterapijas zālēm, tad tās savu efektivitāti pierādījušas praksē, un rezultāti ir labi un ilgstoši. Jā, izmaksas ir lielas, bet rezultāti arī ir labāki, un runa jau ir par cilvēka dzīvi un tās kvalitāti,” saka Eglītis.
Pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Krūts vēzis ir viens no tipiskiem rietumu civilizācijas audzēju veidiem, tāpēc sievietēm tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, kā arī biežākais nāves iemesls reproduktīvā vecumā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā.
“Diemžēl Latvijā sistēmiskajā (medikamentozajā) ārstēšanā esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi. Drīz Latvija var kļūt par vienu no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 10-15 gadiem. Tāpēc ir svarīgi ieviest praksē programmu, kurā noteikts, kādā laika periodā sasniedzam vajadzīgo līmeni un ieviešam jaunas ārstēšanas tehnoloģijas un medikamentus. Onkoloģijā jau gadiem tiek atlikta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ. Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt!” uzsver Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs.
www.farmacija-mic.lv
