Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) pārstāvji šodien tikās ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA), aicinot ģimenes ārstus uz ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu savlaicīgu pacientu novirzīšanu uz psihiatrisko aprūpi un precīzākus veselības problēmu aprakstus.
NPVC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce novērojusi, ka pieprasījums pēc psihiatrijas ambulatorajiem pakalpojumiem ir strauji pieaudzis. NPVC klīnikas “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds informēja, ka vislielākais pieprasījums ambulatorajā psihiatrijā šobrīd saistās ar tā dēvētajām “modernajām diagnozēm”, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD) pieaugušajiem, transseksuāliem traucējumiem un robežstāvokļa personības traucējumiem.
Tērauds informēja, ka šādu diagnožu skaits arvien pieaug, radot papildu slodzi gan ārstiem, gan sistēmai kopumā. Savukārt stacionārā aprūpē pieprasījums ir mainīgs – dažkārt iestādes ir pārpildītas, citreiz pieejamas brīvas vietas.
Kopumā NPVC speciālistu novērojumi liecina, ka sabiedrībā pieaug vēlme saņemt psihiskās veselības pakalpojumus valsts apmaksātā kārtībā. Viena no būtiskākajām NPVC pārmaiņām ir tāda, ka māsas un ārstu palīgi aizvien aktīvāk tiek iesaistīti ārstniecībā, īpaši stabilo pacientu aprūpē. Viņi var konsultēt, kā arī izrakstīt noteiktus kompensējamos medikamentus, tādējādi atslogojot ārstus un uzlabojot pakalpojumu pieejamību.
Tāpat ieviests dežūrtālrunis, kura numurs ir pieejams NPVC mājaslapā. Tas ir instruments, ar kuru var sazināties gan ģimenes ārsti, gan pacientu tuvinieki, lai saņemtu atbalstu un nepieciešamo informāciju.
Vēl centrā jau vairākus gadus tiek īstenots psihiskās veselības skrīnings sievietēm pēcdzemdību periodā, taču šī programma vēl nestrādā tik efektīvi ierobežotas kapacitātes dēļ. Centrā skaidro, ka arī laicīga konsultāciju nodrošināšana nereti ir izaicinājums.
Šobrīd NPVC Metodiskā daļa strādā pie vairāku algoritmu, tostarp primārās aprūpes vajadzību, atjaunošanas un paplašināšanas. NPVC nodrošina arī inovatīvas ārstēšanas metodes, kas daudzviet Eiropā vēl nav plaši pieejamas. Piemēram, viena no tām ir esketamīna terapija, kurā ātras iedarbības antidepresants tiek lietots degunā pūšama aerosola veidā. Šī ārstēšana ir pieejama ar konsilija lēmumu valsts apmaksātā kārtībā un ir efektīva terapeitiski rezistentas depresijas ārstēšanā.
Savukārt NPVC Zinātniskā institūta vadītāja Liene Sīle informēja, ka NPVC institūtā tiek piesaistīts finansējums ārpus valsts veselības budžeta, un līdz šim ir izdevies Latvijā īstenot vairāk nekā desmit projektus, lai sniegtu pacientiem atmaksātus psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat institūts izstrādājis mākslīgā intelekta rīku pacientu triažēšanai, kur sistēma palīdz noteikt pacienta veselības stāvokļa steidzamību, nodrošinot mērķtiecīgāku palīdzību.
NPVC strādā arī pie digitālās ārstēšanas, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapijas programmu iestrādi interneta vidē.
Līdztekus NPVC institūta pārziņā ir arī populācijas veselības datu ieguve, kā arī metodisko centru funkciju stiprināšana. Viena no institūta svarīgākajām iniciatīvām ir saistīta ar psihiatrijas finansēšanas modeļa pārveidi Latvijā – šim darbam saņemts gan Ministru kabineta deleģējums, gan finansējums. Rudenī plānots sākt pirmo ārstu palīgu apmācību specializācijā “psihiskā veselība”, kas būs nozīmīgs solis kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanā, skaidro centrā.
Sīle uzsver arī sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju, kas ļāvusi Latvijā ieviest mūsdienīgas ārstniecības metodes. Piemēram, viens no mūsdienīgiem pakalpojumiem ir mobilās komandas izveide pieaugušo psihiatrijā. Komanda sastāv no ārsta palīga un šofera, kuri dodas pie pacientiem uz mājām. Šis pakalpojums paredzēts pacientiem ar smagiem psihotiskiem traucējumiem, kuri bieži vien nespēj paši ierasties ārstniecības iestādē.
Pakalpojumā tiek izslēgti demences gadījumi, jo tiem ir cita aprūpes specifika. Komanda var sniegt nepieciešamo palīdzību – kontrolēt zāļu lietošanu, veikt injekcijas vai lemt par nepieciešamību atgriezt pacientu uz ārstēšanu stacionārā. Pakalpojums īpaši palīdz pacientiem, kuri savu psihiskā stāvokļa dēļ baidās iziet no mājas vai pārcieš akūtas epizodes. Šo pakalpojumu nozīmē psihiatrs, kurš strādā NPVC un pakalpojuma teritorija ir Rīga un līdz 60 km ārpus Rīgas.
Otrs būtisks projekts ir agrīnās intervences programma pacientiem, kuriem diagnosticēta pirmā psihotiskā epizode. Šis pakalpojums palīdz ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem – ģimenes locekļiem tiek sniegts emocionāls un informatīvs atbalsts. Programmā iesaistītie koordinatori aktīvi uzrauga blakņu parādīšanos, ārstēšanas efektivitāti un palīdz uzturēt kontaktu ar aprūpes sistēmu.
Pagājušajā gadā no paredzamajiem, aptuveni 120 gadījumiem Latvijā, 94 pacienti pabeidza programmu. Pakalpojums ir pieejams visā Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Strenčos un Rīgā.
Viens no metodiskās vadības piemēriem ir recepšu algoritmu izstrāde māsām. Līdz ar to NPVC tiecas veicināt izpratni par to, kāpēc tiek parakstīts konkrēts medikaments, kādas ir iespējamās blakusparādības un kā novērtēt pacienta psihisko stāvokli ikdienā. NPVC apmācībās piedalījās māsas no visas Latvijas, un atsaucība bija ļoti augsta. Apmācības notika hibrīdformātā, nodrošinot pieejamību dažādos reģionos.
Tāpat izstrādāti apskates protokoli psihiatriskajiem stacionāriem. Šobrīd šie protokoli tiek pilotēti visās slimnīcās, un rudenī plānots tos apspriest, lai saskaņotu noslēguma versiju ieviešanai praksē.
Tikšanās noslēgumā Tērauds informēja, ka no šīs vasaras mainās psihiatra interpretācija – psihiatrs turpmāk jāuztver kā tiešās pieejamības speciālists ar nosacījumu, ka cilvēkam ir psihiska diagnoze.
Pirmreizējām konsultācijām pie psihiatra NPVC aicina pacientus ierasties ar ģimenes ārsta norīkojumu. Bet, ja pacients jau iepriekš ir bijis psihiatra aprūpē, īpaši stacionārā, šis nosacījums nav tik strikti piemērojams. Tāpat NPVC lūdz ģimenes ārstus nosūtījuma formā uzrādīt nevis specifiskus psihiatrijas terminus, bet īsu aprakstu par pacienta līdzšinējo ārstēšanu, iespējamajiem riska faktoriem, dzīves krīzēm vai citām būtiskām mijiedarbībām, kas varētu ietekmēt psihisko veselību.
NPVC speciālisti vērsa uzmanību un atgādināja, ka arī ģimenes ārsti var un ir tiesīgi izrakstīt kompensējamos medikamentus noteiktām psihiskās veselības diagnozēm.
Avots: LETA
