Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kadaga šogad ir labi sagatavojusies rudens un ziemas sezonai – darbu ir sākusi jauna neatkarīgo aptieku apvienības aptieka 1 aptieka. Par tās vadītāju kļuvusi Dace Leimane, farmaceite ar 21 gada pieredzi aptieku nozarē, kura iepriekš daudzus gadus bija vadījusi aptiekas dažādos Latvijas reģionos.
Jaunās aptiekas vadītāja Dace Leimane ir farmaceite ar 21 gada pieredzi aptieku nozarē.
– Daudzas apvienības aptiekas vēl joprojām pakāpeniski tiek pārbūvētas atbilstoši jaunajam konceptam. Vai šī aptieka jau no paša sākuma atbilst visām jaunajām dizaina prasībām?
– Jā, šī aptieka uzreiz tika iekārtota pēc jaunā aptiekas 1 koncepta. Ir ļoti ērti, mājīgi un pārdomāti. Esmu dzirdējusi, ka Kadagā bija plānots gada beigās atvērt arī jaunu lielveikalu, bet viņiem kaut kas tomēr nesanāca. Savukārt mēs savu iespēju veiksmīgi izmantojām. Ēka gan nav pavisam jauna, bet labi izremontēta, un mēs tajā nomājam telpas.
– Cik daudz bijāt pati iesaistīta jaunās aptiekas izveidē?
– Ēkas rekonstrukcijas darbos man nevajadzēja iesaistīties, šajā ziņā atnācu gandrīz kā pie visa gatava. Mūsu sadarbības partneris Tamro jau bija iekārtojis tirdzniecības zāli, uzstādīta ērta kases sistēma. Mani pienākumi bija saistīti ar telpu labiekārtošanu, preču sūtīšanu un izvietošanu. Paldies sadarbības partnera Tamro meitenēm, kas atbrauca palīgā, lai visu paspētu laikus līdz atklāšanai iekārtot un izvietot plauktos.
– Kad Kadagas aptieka sāka darbu?
– Aptieka durvis vēra 27. septembrī, bet oficiālā atklāšana notika 4. oktobrī.
– Vai cilvēki gaidīja aptiekas atvēršanu Kadagā?
– Jā, viņi jau remontdarbu laikā interesējās, kas tieši te būs un kad aptieka atvērsies. Esam ļoti labā vietā – pašā ceļa malā un ļoti pamanāmi.
– Vai karavīri arī mēdz apmeklēt aptieku?
– Jā, pa kādam ienāk. Un jārēķinās, ka var nākties komunicēt arī ar ārzemju karavīriem.
– Pastāstiet par līdzšinējo pieredzi, vadot aptiekas?
– Esmu bijusi gan aptiekas īpašniece, gan arī aptieku vadītāja, tāpēc ļoti labi pārzinu aptieku saimniecisko darbību. Tomēr šī ir pirmā reize, kad aptieka bija jāveido būtībā no nulles. Iepriekš strādāju par Cesvaines aptiekas vadītāju, biju arī BENU aptiekas vadītāja, un pēdējā aptieka, ko pirms tam vadīju, bija Lizumā.
– Vai līdz ar darbavietu mainījāt dzīvesvietu?
Jā, šī bija nopietna izšķiršanās – mainīju gan darbavietu, gan dzīvesvietu un šobrīd dzīvoju Kadagā. Pirms tam dzīvoju Cesvainē un vadīju aptieku Lizumā. Gan Lizuma, gan Kadagas aptiekai ir viens īpašnieks, tāpēc jau laikus uzzināju par jaunās aptiekas veidošanu un pēc īsa pārdomu brīža piekritu to vadīt.
– Kā veidojās jūsu interese par farmāciju?
– Būtībā tas notika pavisam nejauši. Vīrs sāka strādāt zāļu lieltirgotavā, un man arī bija vēlme strādāt medicīnā. Vērtēju dažādas arodizaugsmes iespējas un sāku mācīties par farmaceita asistenti. Pirmā prakses vieta bija Salaspilī – Dārza aptiekā, kas pārtapa par Ģimenes aptieku un šobrīd ir BENU aptieka. Aptiekas vadītājas mudināta, sāku mācīties Rīgas Stradiņa universitātē, kur neklātienē ieguvu augstāko izglītību. Tas pavēra plašākas iespējas, tostarp kļūt par aptiekas vadītāju. Salaspils aptiekā nostrādāju līdz 2011. gadam, pēc tam darba gaitas aizveda uz Cesvaini.
– Kur ir jūsu dzimtā puse un pavadīta jaunība?
– Pati nāku no Madonas puses, kur mācījos 1. vidusskolā. Pēc tās beigšanas mācības augstskolā uzreiz vēl nesāku, bet vispirms nonācu ar farmaceita profesiju nesaistītā jomā – maizes ceptuvē. Tā kā vīram bija labs darbs Rīgā, tas motivēja doties mācīties uz galvaspilsētu. Medicīna bija tāds kā iekšējs aicinājums, jo reiz sāku pat mācīties par medmāsu, tomēr tas neiepatikās un neturpināju. Savukārt farmaceita profesija mani uzrunāja daudz nopietnāk, un tā jau 21 gadu esmu saistīta ar aptieku darbu.
– Pa kuru brīdi paspējāt kļūt par aptiekas īpašnieci?
– 2011. gadā pavērās iespēja no Salaspils pārcelties uz Cesvaini un nopirkt aptieku. Līdz ar to četrus gadus vadīju pati savu aptieku. Vēlāk pieņēmu BENU aptiekas piedāvājumu iegādāties manu aptieku un pēc tam vēl divus gadus vadīju šo aptieku. Pēc tam, pirms pārcelšanās uz Kadagu, vēl 2,5 gadus nostrādāju par Lizuma aptiekas vadītāju.
Jaunās aptiekas atvēršanu Kadagā atzinīgi klātienē vērtēja visa Ādažu vadība.
– Vai BENU bija vienīgie, kas vēlējās iegādāties aptieku?
– Pavisam saņēmu trīs piedāvājumus, bet par labu BENU nosliecos uzņēmuma labās reputācijas dēļ. Tas tomēr ir svarīgi, kam pārdod savu lolojumu, vēl jo vairāk, ja pati turpini aptieku pēc tam arī vadīt.
– Ar ko atšķiras aptiekas vadīšana kā īpašniecei un kā pārvaldītājai?
– Kā īpašniecei bija jādomā pilnīgi par visu, kas aptiekā notiek. Savukārt kā vadītāja vari apzinīgi nostrādāt darba laiku, doties mājās un vairāk nedomāt par darbu. Kad pats esi īpašnieks, tad par darbu jādomā septiņas dienas nedēļā, bet arī pie tā pierod.
– Cik darbinieku ir Kadagas aptiekā?
– Kadagā esam divi darbinieki, sanāk visai gara darba diena – 11 stundas ar visai lielu slodzi. Darbadienās no plkst. 9.00 līdz 20.00, bet sestdienās no plkst. 9.00 līdz 14.00. Tikai svētdiena ir brīva.
– Kā vērtējat diennakts aptieku nepieciešamību?
– Esmu pati strādājusi diennakts aptiekā. Ir bijušas reizes, kad tā tiešām ir vajadzība. Bet visai bieži, kā to piedzīvojām Salaspilī, naktī galvenie klienti bija narkomāni, kas nāca iegādāties šļirces. Cilvēki nāca apmēram līdz pulksten desmitiem vakarā, bet pašā naktī viņu bija ļoti maz. Visbiežākā interese bija par pretsāpju medikamentiem un zālēm bērniem. Hroniskiem slimniekiem un ģimenēm ar bērniem parasti jau mājas aptieciņā ir paši nepieciešamākie medikamenti, lai nav pēdējā brīdī jāskrien tos meklēt. Tāpēc esmu visai skeptiska par diennakts aptieku nepieciešamību.
– Vai vērojamas kādas aptieku apmeklējuma tendences no rīta vai vakarā?
– No rīta biežāk nāk pensionāri un jaunās māmiņas ar bērniem. Savukārt vakarā vairāk ierodas cilvēki pēc darba.
– Aptiekās strādājat jau kopš 1998. gada – kā darbs šo gadu laikā ir mainījies?
– Zāļu sortiments tagad ir krietni paplašinājies. Ja dažas dienas neesi darbā, atgriežoties var gadīties, ka plauktiņā ieraudzīsi jau kādas jaunas zāles. Ļoti liels atvieglojums darbā ir dažādi digitālie risinājumi, piemēram, vairs nav jāšķirsta kompensējamo zāļu grāmatiņa, bet visu ātri palīdz izdarīt datorprogramma. Arī atskaišu gatavošanai man kā vadītājai vairs nav nepieciešams veltīt tik daudz laika, tagad saspaidi pareizās pogas, un atskaite uzreiz tiek izdrukāta.
– Vai Kadagā uz vietas gatavojat zāles arī paši?
– Jā, zāles gatavosim pēc ārsta izrakstītām receptēm, savukārt sarežģītāku zāļu izgatavošanai mums ir sadarbības līgums ar kompāniju, kas var pagatavot specifiskākas zāļu formas. Galvenais ir laikus pasūtīt izejvielas tām zālēm, kas būs pieprasītas vietējo iedzīvotāju vidū. Arī armijas bāze izrādīja interesi par gatavojamiem deguna pilieniem un ziedēm.
– Kāda jums ir pieredze ar e-recepšu izsniegšanu?
– Protams, e-receptes ir daudz ērtākas par papīra receptēm. Ir tomēr patīkami, ka vairs nekrājas papīra recepšu kalni un visu var izdarīt elektroniski. Esam arī pieraduši, ka ik pa laikam gadās dažādas sistēmas nepilnības, kad e-recepšu zāles izsniegt nav iespējams. Cilvēki arī jau pieraduši pie e-receptēm un atzīst, ka tās ir ērtākas. Strādājot Lizumā, bija dienas, kad aptiekā joprojām apkalpojām tikai papīra receptes, jo, nestrādājot e-veselības sistēmai, ārsti bija spiesti tās izrakstīt e-recepšu vietā.
– Kādi ir galvenie sarunu temati ar aptieku apmeklētājiem?
– Sarunas mēdz būt ļoti dažādas. Piemēram, ja ir vairāki cilvēki rindā, tad klienta konsultācijas laikā pārējie var aktīvi iesaistīties apspriešanā un sniegt dažādus padomus no savas pieredzes. Līdz ar to var pat izvērsties aktīva diskusija par labākajām zālēm pašu pacientu vidū. Cilvēki tagad ļoti daudz dažādas kvalitātes informāciju iegūst internetā.
– Kā cilvēki vispār reaģē uz farmaceitu ieteikumiem?
– Vairums cilvēku nāk tieši pēc tām zālēm, ko viņiem parakstījis ārsts. Viņi ļoti uzticas ārstam un, ja farmaceits sāk piedāvāt kaut ko citu līdzvērtīgu, to uztvers ļoti piesardzīgi. Ir arī pacienti, kas labprāt uzklausa un priecājas, ja farmaceits var ieteikt līdzīgas zāles, bet par zemāku cenu.
– Vai aptiekas farmaceitiem bieži nākas veikt ģimenes ārsta funkcijas, sniedzot konsultācijas?
– Tas biežāk atkarīgs no tā, cik pieejams ir ģimenes ārsts. Ja tuvākā iespējamā vizīte pie ārsta ir tikai pēc nedēļas vai vēlāk, tad, visdrīzāk, tiks prasīta palīdzība farmaceitam. Ļoti daudz cilvēku vispirms pēc palīdzības dodas uz aptieku. Tomēr, ja jūtam, ka varētu būt kaut kas nopietnāks ar veselību, uzreiz aicinām vērsties pie sava ģimenes ārsta. Hroniski slimnieki, kam regulāri nepieciešams parakstīt zāles, daudz biežāk apmeklē ārstu, bet ir arī pacienti, kas gadiem nav apmeklējuši savu ārstu.
– Publiskā telpā ik pa laikam raisās diskusija par zāļu dārdzību Latvijā, kā jūs to skaidrojat cilvēkiem?
– Viss sākas no zāļu ražotāja – kādu cenu tas uzliek, tāda arī būs. Aptieku uzcenojums ir samērā niecīgs. Te ir arī liela aptiekas 1 tīkla konkurences priekšrocība – iepērkot zāles kopā, spējam nodrošināt cilvēkiem lētāku cenu, nekā to varētu katra aptieka atsevišķi. Kopumā gan jāpiekrīt, ka zāļu cenas pakāpeniski tomēr aug, neraugoties uz lielo konkurenci zāļu tirgū. Nedaudz varbūt samazinās cenas kompensējamiem medikamentiem, tomēr pacientu līdzmaksājums mazāks nekļūst.
– Cik populāri ir uztura bagātinātāji?
– Tagad cilvēki tomēr kļuvuši piesardzīgāki un vairāk apdomā nepieciešamību iegādāties kaut ko papildus. Tā dēvētajos treknos gados gan bija vērojama tendence – ko pastiprināti reklamē, to arī cilvēki masveidā iegādājas. Tagad tā vairs nav.
– Ko jūs ieteiktu cilvēkiem darīt vai lietot tagad, rudenī, tuvojoties ziemai, lai mazāk slimotu?
– Noteikti jāmazgā regulāri rokas. Ieteiktu pastiprināti uzņemt zivju eļļu, C un D vitamīnu. Pati ikdienā lietoju zivju eļļu, D vitamīnu un magniju.
Aptiekas vadītāja Dace Leimane (centrā) kopā ar Tamro sadarbības partneriem, kas sniedza lielu atbalstu, arī iekārtojot tirdzniecības zāli un uzstādot ērtu kases sistēmu.
– Kādas ir galvenās priekšrocības, strādājot aptiekas 1 tīklā?
– Apvienība aptieka 1 ietilpst lielākajā Eiropas neatkarīgo aptieku tīklā PHOENIX Pharmacy Partnership, tāpēc mums pieejama starptautiska pieredze un atbalsts. Apvienojam jau vairāk nekā 10 500 dalībnieku 16 Eiropas valstīs. Varam klientiem regulāri piedāvāt zāles ar akcijas cenu atlaidēm.
Ļoti noderīgi ir specializētie aptiekas 1 semināri. Pēdējais, ko apmeklēju, bija vērtīgs seminārs par zāļu blakņu ziņošanu.
Mūsu aptiekā darbosies arī lojalitātes karte. Aptiekas 1 jaunais koncepts arī izveidots, balstoties uz Phoenix starptautisko pieredzi, un, nenoliedzami, liels ikdienas darba atvieglojums ir kases sistēma.
Jaunā aptieka iekārtota atbilstoši aptiekas 1 jaunajām dizaina prasībām – ir gaiša, pārredzama ar plašu zāļu, vitamīnu, krēmu un uztura bagātinātāju klāstu.
– Ja salīdzina iepriekšējās darbavietas, kādas bija to galvenās atšķirības?
Cesvainē un Lizumā nebija tik liela cilvēku plūsma, tāpēc bija iespējams daudz vairāk aprunāties ar cilvēkiem. Kaut ir bijuši brīži, kad cilvēki vēlas ar tevi parunāties par dzīvi, bet nevari, jo vēl ir ļoti daudz darāmo darbu. Tomēr nevari tā vienkārši pagriezt muguru, ir jāuzklausa. Lielākās pilsētās sarunai sanāk krietni mazāk laika, jo jāapkalpo klienti.
– Kam jūs dotu priekšroku – lielākam aptieku pārklājumam ar daudzām mazām aptiekām vai lielākām aptiekām ar lielāku darbinieku skaitu, bet mazāku teritoriālo pārklājumu?
– Domāju, ka labāks risinājums ir lielākas aptiekas ar lielāku darbinieku skaitu, tad darbiniekiem ir normāls darba laiks un atvaļinājumi. Ja ir daudz mazu aptieku ar mazu darbinieku skaitu, cilvēki tur, visdrīzāk, izdeg, jo nav kolēģu, kas cits citu varētu aizstāt. Lauku reģionos jau šobrīd ir ļoti grūti atrast atbilstošus speciālistus.
– Vai bērniem ir bijusi interese par farmāciju?
– Meita jau ir liela, pati savā dzīvē. Pabeidza Rīgas Tehnisko universitāti un tagad strādā par grāmatvedi. Savukārt dēlam būs 13 gadi, un viņam arodizvēle vēl ir priekšā.
Intervēja Jānis Basevičs.
www.farmacija-mic.lv
* Apmaksāta publikācija.
