Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
29. janvārī Veselības ministrijā (VM) turpinājās diskusija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Sanāksmē piedalījās farmācijas nozares pārstāvji no dažādām sabiedriskajām organizācijām, kā arī nozares valsts institūciju pārstāvji.
Kā sanāksmē uzsvēra VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, šī neesot vēl viena sabiedriskā apspriešana. Priekšlikumus grozījumiem esot bijis jāiesniedz līdz 13. janvārim, taču tā kā daļa priekšlikumu nebija iesniegta un visus ierosinājumus sabiedriskajā apspriedē nepaspēja izskatīt, ministrija uzklausa pārējos viedokļus un, ja nepieciešams, attiecīgi koriģēs topošo dokumentu.
29. janvāra sanāksmē klātesošie bija vienisprātis, ka, lai pazītu paralēli importētos medikamentus, kas tiks iekļauti Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā (ZIKS), tiem nepieciešams piešķirt identifikatorus jeb ID kodus. Zāļu ražotāju asociāciju pārstāvji gan arī šajā sanāksmē vēl aizvien pauda bažas par dažādiem šķēršļiem zāļu pieejamībai, ko varētu radīt paralēli importētu zāļu ienākšana ZIKS. Ražotāju pārstāvji pieļāva, ka ražotājiem būs grūti plānot mūsu valstij piegādājamo medikamentu apjomu, jo nebūs zināms, cik lielu daļu tirgus varētu segt paralēli importētie preparāti. Ja ražotājs samazinās pārdodamā apjoma prognozi, bet paralēlais importētājs nevarēs nodrošināt nepārtrauktu zāļu piegādi, jo iepērk tās iepirkumu konkursos citās valstīs, pacienti paliks bez zālēm.
Zāļu ražotāju pārstāvji arī vairākkārt uzsvēra, ka Latvija uzskatāma par eksporta valsti, jo ZIKS ietvaros zāļu cenas ir ļoti zemas un medikamenti tiek eksportēti uz citām valstīm.
Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis prof. Alvils Krams atkārtoti aizstāvēja viedokli, ka esošā ZIKS kārtība ierobežo pacientu izvēli, neļaujot iegādāties tam nepieciešamās zāles ar valsts kompensāciju. Pacientam būtu jānodrošina iespēja izvēlēties atbilstošāko ārstēšanu un piemaksāt starpību. Kā norādīja J.Zvejnieks, VM iestājas par finansiāli izdevīgāko variantu, turklāt, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām un citiem vērā ņemamiem datiem, patentbrīvo medikamentu efektivitāte nav apšaubāma.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) rosināja pārskatīt “cenu koridoru”, kas attiektos uz A sarakstā iekļaujamām zālēm. Plānotie grozījumi paredz ka A sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču izmaksas viena pacienta ārstēšanai dienā, rēķinot pēc definētās diennakts devas, nedrīkstēs pārsniegt references zāļu attiecīgās izmaksas vairāk kā par 30 %. SIFFA norāda uz riskiem, ko rosina šādi grozījumi. Proti, pēc SIFFA pārstāvju teiktā, Latvijā ir ļoti zems references zāļu cenu līmenis, tāpēc atbilstību šādam kritērijam nevarēs nodrošināt daudzi medikamenti. Kā skaidroja SIFFA pārstāvis Jānis Leja, šobrīd, skatoties pēc starptautiskā nepatentētā nosaukuma, divas trešdaļas no 20 visvairāk pieprasītajām zālēm jau neatbilst šim kritērijam. Ja šos medikamentus nāktos svītrot no Kompensējamo zāļu saraksta (KZS), pēc SIFFA aplēsēm, tas skartu ap 200 000 pacientu. Daļa ražotāju mēģinātu samazināt cenas, taču tas savukārt vēlāk atspoguļotos bezerecpšu zāļu cenu palielināšanā. Tāpat klātesošie vienojās, ka “cenu koridorus” nevar attiecināt uz grupu referenci.
Diskusija par “cenu koridoriem” vēl netika noslēgta un VM pārstāvji pieļāva, ka pagaidām šis jautājums ir atliekams un pārskatāms.
Vēl SIFFA sanāksmē rosināja normatīvajos aktos noteikt, ka, ja ārsts receptē ierakstījis zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu, farmaceitam aptiekā ir nevis obligāti jāzisniedz references medikaments, bet gan tikai jāpiedāvā tas pacientam, atstājot izvēli pacienta ziņā.
Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociāciju Latvijā (BRAL) savukārt satrauc izmaiņas, kas attiecas uz paralēli importēto zāļu iekļaušanu A sarakstā. BRAL uzsver, ka svarīga ir zāļu izsekojamība, pieejamība. Tāpat BRAL iebilst pret to, ka zāles, kas iekļautas KZS tiek kompensētas pie vienas vai divām indikācijām, taču pie pārējām noteiktajām indikācijām tās nekompensē. BRAL aicināja VM, pirms pieņemt attiecīgus lēmumus par izmaiņām normatīvajos aktos, vienmēr pievērst uzmanību biozāļu regulējumam.
SIFFA un BRAL arī iesnieguši VM vispārējus priekšlikumus zaļu pieejamības veicināšanai Latvijā, ko ministrija arī sola izvērtēt un aicina arī citas organizācijas iesniegt šādus ierosinājumus, ja tādi radušies.
Šobrīd grozījumi MK noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Sabiedrības līdzdalības rezultāti varētu tapt zināmi tuvāko divu nedēļu laikā.
Elīna Badune
