Sākums » Farmācija » Noteiktas stingrākas prasības uztura bagātinātāju reklāmai un marķējumam

Noteiktas stingrākas prasības uztura bagātinātāju reklāmai un marķējumam

9.augustā spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība”, kuru nosaukums turpmāk būs “Noteikumi par uztura bagātinātājiem”, un tie paredz stingrākas prasības uztura bagātinātāju reklāmai un izplatīšanai.

Turpmāk uztura bagātinātāju reklāmā skaidri un nepārprotami jānorāda, ka reklamētais produkts ir uztura bagātinātājs. Norādei, kas atgādina par to, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu pārtiku, jāaizņem ne mazāk kā piecus procentus no reklāmas apjoma un burtu izmēram jābūt tādam, lai norāde aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma. Turklāt uztura bagātinātāju ražotājam (izplatītājam) jānodrošina attiecīgajā uztura bagātinātāju tirdzniecības vietā informācija par produktiem, ko tas izplata, lai tirdzniecības vietas īpašnieks (vadītājs) varētu nodrošināt pārdevēju atbilstošu apmācību par informācijas sniegšanu patērētājiem.

Uztura bagātinātāju normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, noformējumā un cita veida informācijā, kā arī uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju un nedrīkst ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu. Reklāmai ir jābūt patiesai un objektīvai, lai patērētājs saņemtu pilnvērtīgu informāciju par uztura bagātinātāju. Komersantam uzliktais pienākums ir samērojams ar sasniedzamo mērķi, jo ir vērsts uz patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu un informētības palielināšanu par uztura bagātinātājiem, pausts Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu grozījumu anotācijā.

“Praksē ir sastopami gadījumi, kad tiek reklamēts uztura bagātinātājs, bet reklāmā nav norāžu par to, ka tas ir uztura bagātinātājs un ka uztura bagātinātājs neaizstāj līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu. Tas patērētājam rada neizpratni, piemēram, vai reklamējamais produkts ir zāles, bezrecepšu zāles vai pārtikas produkts,” norāda ZM. Lai patērētājs turpmāk varētu saņemt pilnvērtīgu un skaidru informāciju par reklamējamo produktu, noteikumu projekts atbilstoši protokola Nr.37 42.§ tiek papildināts ar prasībām par papildu informācijas norādēm reklāmā.

Precizēts Noteikumu Nr.725 9.punkts, kas paredz iespēju Pārtikas un veterinārajam dienestam pieprasīt Zāļu valsts aģentūras atzinumu tajos gadījumos, kad dienestam ir radušās šaubas par uztura bagātinātāju atbilstību uztura bagātinātāju definīcijai. Precizējumā tiek piemērots nosacījums, ka valsts iestāžusadarbība var notikt bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Veikti arī citi grozījumi.

Visas noteikumos iekļautās prasības ir vērstas uz patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu uztura bagātinātāju izplatīšanas jomā, tāpēc atbilst Veselības ministrijas ieteiktajiem patērētāja informētības pasākumiem, lai patērētājs varētu izdarīt pareizāko izvēli uztura bagātinātāju iegādē, norāda ZM.

Jaunais dokuments jau pieejams MIC INFO datu bāzē.

 

Elīna Badune

 

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.