Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Maijā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) zāļu lietošanas pārskata (ZLP) pilotprojekta katra no trīs dalībnieku grupām veselu dienu veltīja informācijas tehnoloģiju (IT) rīka izmēģināšanai.
Mācībās piedalījās visi 50 iesaistītie farmaceiti. Viņi ir tie pionieri, kuri uzņemas darba procesā pieslīpēt IT rīku, ieteikt uzlabojumus, padarīt ērtāku to arī pārējiem kolēģiem, kas ar ZLP strādās pēc šī pilotprojekta. Daudzi vēlējās būt šo celmlaužu vidū, bet projekta nosacījumu dēļ pārējie kolēģi varēs iesaistīties šai darbā nākotnē.
Pilotprojekta darba grupas locekle Inga Gūtmane pauž pateicību visiem kolēģiem, kas bija pieteikušies: “Mīļie kolēģi, liels paldies par jūsu atsaucību, ieguldīto laiku un darbu, piesakoties dalībai. Liels prieks par motivētiem, aizrautīgiem savas profesijas patriotiem, kas ar savu darbu vēlas radīt jaunu farmaceitisko pakalpojumu un sniegt pacientiem vērtīgu atbalstu, veicinot drošu, saprotamu un efektīvu zāļu lietošanu. Pilotprojektā varējām uzņemt tikai daļu kolēģu, bet ceram, ka, veiksmīgi parādot savas prasmes un jaunā rīka iespējas, nākotnē visi varēs sniegt šo pakalpojumu. Paldies par jūsu iniciatīvu, atbildību un ieguldījumu nozares attīstībā!”
IT rīka izstrāde un ieviešana ZLP dokumentēšanai ir nozīmīgs solis farmaceitiskās aprūpes attīstīšanā un individualizētas informācijas sniegšanā pacientiem, lai viņu zāļu lietošanas līdzestība uzlabotos. Latvijā līdz šim nozarē nav izmantota šāda veida tehniska iespēja. Šis IT risinājums piedāvā drošu ZLP datu reģistrēšanu standartizētas informācijas apkopošanai par pacienta lietotām zālēm.
Sākot ar 1. jūniju pilotprojekta dalībnieki sāks praktisko darbu – iesaistīs un konsultēs pacientus, izmantojot minēto IT rīku datu vākšanai un ZLP izveidošanai, ko īpašā aplikācijā lietos pacienti. Farmaceiti būs bruņojušies ar datoru un printeri ZLP izdrukāšanai vajadzības gadījumā.
RĪKS UN TĀ PERSPEKTĪVAS
Šim rīkam jābūt farmaceitiem ērti lietojamam, saprotamam, vienkāršam. Tam jāatvieglo ZLP process. Ar šādu mērķi veidots IT risinājums, kura izstrādi organizē SIA “Medikamentu informācijas centrs” direktors Uģis Desmitnieks. Viņš atklāj, ka IT rīka aprišu plānošana sākusies jau pērn aprīlī, LFB iesniedzot projekta pieteikumu. Diskusijās ar farmaceitiem tapuši pirmie uzmetumi, kādam jābūt rezultātam, bet tālākajā darba gaitā radīti modeļi, kas pārbaudīti un pielāgoti. Maijā farmaceiti ar sistēmu varēja strādāt testa režīmā. U. Desmitnieks atzinīgi vērtē farmaceitu ieguldījumu nupat notikušo mācību laikā: “Kolēģi, analizējot sistēmu, deva vērtīgus ieteikumus, atrada trūkumus un lietišķi un apņēmīgi darbojās ar datu ievadīšanu testa režīmā. Jūnijā paralēli farmaceitu darbam ar reāliem klientiem sistēmu turpināsim uzlabot. Lai sistēma reiz darbotos pilnvērtīgi, IT rīks būtu jāsasaista ar e-veselību datu izmantošanai. Ja šis pakalpojums tiks iekļauts valsts apmaksātu pakalpojumu sarakstā, tas būs loģisks nākamais solis, jo tas ļautu krietni samazināt pakalpojumam vajadzīgo laiku, farmaceitiem nebūtu jāievada tā informācija, kas pieejama e-veselībā.”
Tā kā strauji attīstās mākslīgais intelekts (MI), strādājot pie IT rīka, spriests arī par tā izmantošanu strukturizētai datu apkopošanai, piemēram, par mijiedarbību. U. Desmitnieks norāda, ka jaunajā ZLP IT rīkā paredzēta šāda iespēja: “Mākslīgais intelekts strauji iet uz priekšu, tādēļ skaidrs, ka agri vai vēlu tā izmantošana būs pašsaprotama. Šobrīd MI izmantošana ir paredzēta tikai kā papildfunkcija treniņa nolūkos.”
Pilotprojekta dalībniece farmaceite Amanda Ozoliņa ir atvērta MI izmēģināšanai, bet norāda, ka tas jālieto apdomīgi, pārliecinoties, vai informācija ir uzticama: “Tas ir labi, ka šāda iespēja rīkā ir, bet cik daudz to izmantosim, grūti teikt. Mums informācija dažkārt jāmeklē vairākās datubāzēs, un tas ir laikietilpīgi. Lai MI informācija būtu droša, mums būs jāiemācās pareizi dot tam uzdevumu. Tad tas būtu ļoti vērtīgs palīgs laika ietaupīšanā.”
UZTVERAMS UN LOĢISKS
Vai farmaceites jūtas gatavas strādāt ar jauno rīku, jautāju mācību dalībniecēm.
“IT rīks ir saprotams un loģisks,” vērtē Aiga Zariņa. “Kā jau vienmēr – sākumā viss notiek lēni, bet gan iemanīsimies. Jāapgūst rīka saturs. Ļoti laba ir pacientam domātā tabula ar zāļu lietošanas shēmu, tā ir pārskatāma un ērta.”
A. Ozoliņa arī spriež, ka vēl jāpierod pie sistēmas, turklāt IT rīks joprojām mainās, tiek pilnveidots: “Nedēļas laikā jau notikušas izmaiņas. Turklāt esam pašā sākumā. Kopumā viss ir skaidrs, tikai jāiegūst iemaņas, lai darbs rit raiti. Paredzu, ka pirmo piecu pacientu teikto pierakstīšu uz lapas un ievadīšu sistēmā pēc sarunas.”
Laine Freimane rīku vērtē atzinīgi: “Jā, man patīk. Informācija ir labi sakārtota, labi darbojas, var tikai vēlēties, lai e-recepte būtu tādā līmenī. Arī pacienti varēs vienmēr pārliecināties, vai rīkojas pareizi. Tas, ko rakstām uz lapiņas vai zāļu iepakojuma, var pazust atšķirībā no aplikācijas telefonā.
Šāda datu vākšanas un apkopošanas iespēja rada arī pamatu pārliecinošai konsultācijai, jo pārrunātais tiek saglabāts. Turklāt tas var būt arī pamats kādu statistikas datu iegūšanai. Būtu patiešām vērtīgi, ja nākotnē šo sistēmu varētu integrēt ar e-veselību, lai varētu pārskatīt vismaz pēdējā laikā pacienta lietotās zāles.”
Vai kolēģei ikdienas darbā nākas pamanīt mijiedarības vai dubultmedikācijas gadījumus? “Diezgan bieži. Dažkārt klients pats pastāsta, ka sācis lietot draugu ieteiktas zāles, un tad jau sarunā noskaidrojas, ka tās dublējas ar citām. Farmaceits tomēr ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists. Mēs esam pirmie, kas var noķert zāļu lietošanas kļūdas. Savas kompetences ietvaros varam daudz izdarīt,” saka L. Freimane.
CIK MAKSĀ ZLP?
A. Zariņa arī uzskata, ka ar IT rīku būtu vērts turpināt strādāt ikdienā: “Tas ir īsts farmaceitu darba lauks, īstais veids, kur likt lietā savas zināšanas. Domāju, ka pacienti labprāt to izmantos, īpaši tie, kam nākas lietot daudzas zāles.”
Projekta laikā par šo pakalpojumu klientam nebūs jāmaksā. Iedzīvotājiem ar piedāvājumu jāiepazīstas, jāsajūt tā sniegtais ieguvums. Taču, kā būtu, ja pakalpojumu noteiktām pacientu grupām apmaksātu valsts? Cik vērts ir šāds pakalpojums? Cik par to būtu jāsaņem farmaceitam? A. Zariņa vērtē, ka pakalpojums ietver ne tikai sarunā ar klientu aizvadīto laiku, bet arī informācijas meklēšanu, pārskata gatavošanu, darbu ārpus konsultācijām: “Minimālais laiks, kas jāvelta vienam pacientam, varētu būt aptuveni divas stundas. Tagad projekta laikā būs jāvēro, cik laika patērēsim sarunai un pārskata sagatavošanai. Kvalitatīva iedziļināšanās ir laikietilpīga, bet izteikšu minējumu, ka zāļu lietošanas pārskata sagatavošanas atlīdzība farmaceitam varētu būt apmēram 40 eiro.”
VAI KLIENTI BŪS?
A. Ozoliņa ar kolēģēm apspriedusies, ka klientu ar polifarmāciju piesaistīšana nevarētu sagādāt grūtības, jo antihipertensīvas zāles bieži sastāv no divām vai trīs aktīvām vielām, un daudziem pacientiem parakstīts arī statīns vai antiagregants. Parasti šīs zāles lieto gadiem ilgi, tādēļ arī pusgada lietošanas laiks būs izpildāms nosacījums.
Farmaceite domā, ka mijiedarbību diez vai varēs atklāt šīm ilgi lietotām zālēm, jo tās jau būs apliecinājušas saderību konkrētam pacientam. Mijiedarbību avots parasti ir zāles akūtu slimību ārstēšanai, kā arī minerālvielas un vitamīni, kas var mijiedarboties ar ilgstoši lietotām zālēm.
Kolēģe L. Freimane pieļauj, ka pilotprojekta nosacījumiem atbilstošu klientu atrašana varētu būt lielākais izaicinājums, taču tās ir sākumposmam raksturīgas grūtības: “Kad būsim tikuši pāri iesildīšanās periodam, un iedzīvotāji ar laiku sapratīs šī pakalpojuma nozīmi, tas būs ļoti noderīgs rīks gan pacientiem, gan pašiem farmaceitiem, gan arī ārstiem. Man gribētos, lai nākotnē to var veikt visi farmaceiti Latvijā, lai farmaceitiskā aprūpe neaprobežojas tikai ar īsu konsultāciju zāļu izsniegšanas laikā, lai pacienti un visa sabiedrība saprastu farmaceita lomu. Mēs taču esam kvalificēti farmaceitiskās aprūpes speciālisti.”
Lai pilotprojekta dalībniecēm un arī visiem Latvijas farmaceitiem izdodas iedzīvināt un īstenot farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu, kas patiešām var kļūt par profesionālas varēšanas apliecinājumu iedzīvotāju un ārstu acīs. Lai izdodas!
Olita Zariņa
Raksts tapis pilotprojekta Nr. NVD-9/46-2024 ietvaros. Pilotprojektu NVD-9/46-2024
“Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka – zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide”
finansē no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta līdzekļiem.
