Latvijā pēdējo gadu laikā panākti vērā ņemami uzlabojumi psoriāzes ārstēšanā, tomēr joprojām saglabājas vairāki nopietni šķēršļi, kas kavē pacientu savlaicīgu piekļuvi efektīviem medikamentiem. Lai uzlabotu psoriāzes pacientu ārstēšanu un viņu pilnvērtīgu atgriešanos ģimenes un darba dzīvē, šie šķēršļi jau tuvākajā laikā ir jānovērš, secināts pētījumā par psoriāzes pacientu klīnisko ceļu un bioloģisko medikamentu pieejamību.
“Psoriāzes pacienti ir gandarīti, ka arī Latvijā jau vairākus gadus valsts apmaksā bioloģiskos medikamentus, kas efektīvi palīdz kontrolēt šo smago slimību. Savlaicīga bioloģiskās terapijas uzsākšana ļauj pacientiem pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, strādāt, mācīties, būt ekonomiski aktīviem, maksāt nodokļus. Neraugoties uz medikamentu kompensāciju, daudzi pacienti, sevišķi Latvijas reģionos, atzīst, ka bioloģiskās zāles nav pieejamas vai pieejamas novēloti, tāpēc bija nepieciešams saprast, kas kavē pacientu efektīvu ārstēšanu,” skaidro psoriāzes pacientu iniciatīvas pārstāve Leila Sadikova.
Nesaņemot savlaicīgu ārstēšanu un atbilstošus medikamentus, daudzu pacientu stāvoklis kļūst sliktāks, psoriāze progresē, šie cilvēki ilgstoši zaudē darbaspējas. Bieži vien psoriāzes pacienti ir gados jauni, slimība ļoti nopietni ietekmē viņu iespējas mācīties un strādāt. Tad arī valsts budžeta izdevumi galu galā ir lielāki, jo ir jāapmaksā darbnespēja, komplikāciju ārstēšana un pat invaliditāte.
“Speciālistu intervijās un analizējot psoriāzes pacientu ceļu Latvijā, apzinājām vairākus šķēršļus, kas kavē pacientu savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanu, tomēr nozīmīgākā barjera, var teikt, pudeles kakls, ir speciālistu konsīlijs pirms bioloģiskās terapijas nozīmēšanas. Konsīlija nepieciešamību noteicis Nacionālais veselības dienests. Latvijā tiek rīkots tikai viens konsīlijs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un pacientiem uz to jāgaida pat trīs, četri mēneši. Nesen pētījumu apspriedām ar speciālistiem un secinājām, ka, lai uzlabotu psoriāzes un arī vairāku citu autoimūno slimību pacientu ārstēšanu, no konsīlijiem, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, ir jāatsakās un tiesības nozīmēt bioloģisko terapiju ir jādod ārstējošam speciālistam,” skaidro pētījuma autors, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents, Dr. med. Romualds Ražuks.
Psoriāze ir smaga, hroniska, autoimūna ādas slimība, kas skar darbspējīga vecuma cilvēkus un negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Psoriāzi neārstējot vai ārstējot ar slimības smaguma pakāpei neatbilstošām zālēm, pacienti zaudē darbspēju, ievērojami pieaug risks saslimt ar vairākām citām nopietnām, tajā skaitā dzīvību apdraudošām slimībām. Bieži vien psoriāzes pacientiem labi pamanāmo ādas bojājumu dēļ ir risks nonākt sociālā izolācijā. Saīsinot psoriāzes pacientu ceļu līdz bioloģiskās terapijas nozīmēšanai par 3 – 4 mēnešiem, ko var panākt, atsakoties no konsilija un uzticot šīs tiesības dermatologiem, kuri gadu gaita jau ir apguvuši šo ārstēšanas metodi, ir iespējams minētos riskus mazināt un ātrāk panākt slimības gaitas uzlabošanos.
“29.oktobris ir Pasaules psoriāzes diena, tāpēc aicinām veselības aprūpes politikas veidotājus ieklausīties pacientos, ņemt vērā pētījuma rezultātus un novērst šķēršļus pacientu ceļā uz savlaicīgu un efektīvu psoriāzes ārstēšanu,” norāda Leila Sadikova.
Pētījuma “Progress autoimūno slimību ārstēšanā. Kā novērst šķēršļus psoriāzes pacientu ārstēšanā?” mērķis bija iegūt informāciju par psoriāzes pacientu ceļu Baltijas valstīs, apzināt atšķirības un novēršamos šķēršļus bioloģiskās terapijas pieejamības uzlabošanā. Pētījums veikts pēc pacientu ierosinājuma un šā gada augustā un septembrī tā ietvaros tika aptaujāti dermatologi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā kā ar līdzīgām problēmām saskaras vairāku autoimūno slimību pacienti, pētījumu atbalstīja arī Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība, Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrība un Igaunijas Psoriāzes asociācija.
Avots: LETA