Latvijas pacientus pārstāvošas organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, veselības ministrei Andai Čakšai, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Vitālijam Gavrilovam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam Egīlam Baldzēnam un Saeimai ar aicinājumu valdību nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu papildu līdzekļus veselības aprūpei.
Vēstulē biedrības aicina arī palielināt sociālo nodokli ārstu un medicīnas māsu algu celšanai.
Kā norāda vēstules autori, pacienti ar lielu nepacietību gaidījuši aprīli, kad, saskaņā ar valdības pērn solīto, bija jāpieņem lēmums par veselības aprūpes finansēšanas modeli un jāatrod iespējas palielināt veselības aprūpes budžetu. Diemžēl lēmuma nav, tāpēc organizācijas ar lielu vilšanās sajūtu atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju veselība kā galvenā politiskā prioritāte ir palikusi tukšu solījumu līmenī. Vēstules autori norāda, ka vārdu nav turējusi arī Zaļo un zemnieku savienība – politiskais spēks, kurš uzņēmies atbildību par veselības aprūpes reformu.
Pacientu organizācijas norāda, ka solītās pārmaiņas nav notikušas – rindas pie ārstiem nesamazinās, Veselības ministrija neļauj jaunām un iedarbīgām zālēm nokļūt ārstu un pacientu rīcībā, esošais finansējums bieži vien tiek tērēts neefektīvi.
“Apstākļos, kad nav skaidrs, kur rast papildu finansējumu veselības aprūpei, atbalstāma ir izskanējusī ideja par sociālā nodokļa likmes palielināšanu par nepilnu procentu. Vairāki ekonomikas eksperti atzīst, ka šāds finansējuma palielināšanas risinājums būtu efektīvs un neatstātu negatīvu ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju. Tiek lēsts, ka tādējādi budžetā tiktu iegūti papildu līdzekļi aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, kas sniegtu iespēju novirzīt šos līdzekļus tieši ārstu un medicīnas māsu algām. Mēs atbalstām veselības aprūpes pakalpojumu reformas plānā iecerēto medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanu, jo tas ir viens no pieejamas un kvalitatīvas ārstniecības stūrakmeņiem. “Iezīmējot” un novirzot šai vajadzībai papildu finansējumu, kas iegūts no sociālā nodokļa palielināšanas, netiktu samazināts jau tā kritiski mazais veselības aprūpes budžets, kas nepieciešams ārstēšanās pieejamībai jeb kvotām, medikamentiem un citu pacientu primāro vajadzību nodrošināšanai,” raksta vēstules autori.
Nodokļu sistēmas reformas diskusijās valdība ir ļoti uzmanīgi ieklausījusies uzņēmēju viedoklī, uzskata pacientu biedrības. Katra uzņēmuma vērtība ir tā darbinieki, tādēļ vēstules autori vēršas arī pie uzņēmēju organizācijām un aicina aizstāvēt savu darbinieku intereses un tiesības saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Organizācijas aicina arī arodbiedrības iestāties par skaidru risinājumu veselības aprūpes reformas finansēšanai.
Vēstuli parakstījuši biedrības “ParSirdi.lv”, Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības, biedrības “Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem” (AGIHAS), Latvijas sieviešu volontieru biedrības “VITA” (krūts vēža pacientu atbalsts), biedrības “Apvienība HIV.LV” un biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse” vadītāji un pārstāvji.