Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji pārāk aizraujas ar pašārstēšanos

Pašārstēšanās un satraucošu simptomu ignorēšana sirds rajonā joprojām ir viena no būtiskām problēmām kvalitatīvas un efektīvas medicīniskās palīdzības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem.

Sirds un asinsvadu slimības pamatoti sauc par vienu no “gadsimta problēmām”. Katru gadu pasaulē no tām mirst līdz 20 mlj cilvēku. Šo nāves gadījumu būtu bijis daudz mazāk, ja pacienti, kas cieš no sirds slimībām, būtu saņēmuši palīdzību savlaicīgi. Tādēļ katram cilvēkam jāsaprot, ar kādiem simptomiem ir jāvēršas pie ārsta – kardiologa, sirds un asinsvadu slimību speciālista.

Par to, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir problēmas ar sirdi, nesteidzas meklēt palīdzību pie speciālistiem, liecina “Norstat” pētījuma rezultāti. Aptaujā noskaidrots, ka 55% aptaujāto, tiklīdz sāk parādīties problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu, nekavējoties vēršas pie speciālistiem. Tomēr 16% aptaujāto izvēlas pašārstēšanos, 24% izliekas, ka nekas briesmīgs nenotiek un ignorē veselības problēmas, bet 6% meklē padomus un ieteikumus internetā.

“Pašārstēšanās ir ārkārtīgi bīstama parādība, kas, diemžēl, joprojām ir populāra Latvijā,” stāsta Euroaptiekas klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. “Aptaujas dati liecina, ka 16%, tiklīdz sajūt diskomfortu sirds rajonā vai sāpes, mēģina uzsākt pašārstēšanos. Tas ir ārkārtīgi bīstami! Jebkuram medikamentam ir divkāršs efekts – tas var būt gan noderīgs, gan arī kaitīgs un bīstams. Tādēļ ārsts, izrakstot šīs vai citas zāles, ņem vērā to terapeitiskās un iespējamās negatīvās ietekmes attiecību.”

24% aptaujāto dod priekšroku nepievērst uzmanību sava ķermeņa signāliem.

Vēl viena problēma, ko uzrādīja “Norstat” pētījums, ir pašārstēšanās, izmantojot internetu, ko iecienījuši 6% aptaujāto. “Mūsdienās gandrīz ikviens var uzrakstīt interneta meklētājā jautājumu ar saviem simptomiem un mēģināt pats sev noteikt diagnozi, taču šāda pašārstēšanās ir nevēlama un tai nav nekādu priekšrocību,” saka Ksenija Lukjanova.

Daudzi cilvēki aizmirst, ka vairākām slimībām ir līdzīga aina, taču tām ir nepieciešama principiāli atšķirīga pieeja. Tāpat tie, kuri izvēlas ārstēties paši, neaizdomājas, ka ārsts, uzstādot diagnozi, neaprobežojas tikai ar pacienta simptomiem un sūdzībām. Visbiežāk, lai apstiprinātu kaites klātbūtni, ir nepieciešams ne tikai veikt izmeklēšanu, bet arī izmantot laboratorijas vai funkcionālo diagnostiku. Tikai ar integrētu pieeju var pareizi noteikt slimības cēloni.

Jāatceras, ka galvenie sirds slimību un insulta riska faktori ir neveselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes trūkums, tabakas un alkohola lietošana. Riska faktori var izpausties kā augsts asinsspiediens, augsts glikozes līmenis asinīs, augsts lipīdu līmenis asinīs, kā arī liekais svars un aptaukošanās. Ir pierādīts, ka tabakas lietošanas atmešana, sāls patēriņa samazināšana, augļu un dārzeņu lietošana uzturā, regulāras fiziskās aktivitātes un izvairīšanās no pārmērīgas alkohola lietošanas samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku.

“Norstat” pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1010 Latvijas iedzīvotāji respondentu vecuma kategorijā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: LETA