Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā ir garākās rindas pie ārstiem un vieni no augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā – tā secina “Veselības ekonomikas barometra 2025” pētījuma autori. Nozares finansējums Latvijā būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Turklāt ilgtermiņā nepietiekamais finansējums kavē visas ekonomikas attīstību, saka eksperti.
Naudas izpausmē tas ir aptuveni miljards eiro, kura katru gadu iztrūkst Latvijas veselības aprūpes nozarei, stāsta “PowerHouse Latvia” pētnieks Mārtiņš Vargulis. Viņa veiktā pētījumā tika identificētas četras problēmas: attieksme pret veselības aprūpes finansējumu, pats finansējums, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī sabiedrības uzticēšanās nozarei.
“Veselība gan publiskajā diskursā, gan arī galvenajos stratēģiskajos dokumentos parādās kā tēriņš, kurā mēs ieguldām. Nepieciešams miljards. Trūkst šī nākamā palīgteikuma – cik daudzus miljardus tas mums atnesīs atpakaļ ekonomikai. Pasaules Veselības organizācija pat ir nākusi klajā ar tādu pētījumu, ka viens efektīvi investētais eiro veselības nozarē var nest atpakaļ 14 eiro ekonomikai. Tā ka tā ir būtiska mūsu visu domāšanas maiņa, kas ir arī nozarē jāīsteno,” pauž Vargulis.
Citi secinājumi:
- Latvijā pieejami tikai 18 % no ES apstiprinātiem medikamentiem.
- Garākās rindas veselības aprūpē.
- Viens no augstākajiem pacientu līdzmaksājuma apmēriem Eiropā.
Līdz ar to caur veselību vairojas nevienlīdzība sabiedrībā, jo atļauties aprūpes pakalpojumus var galvenokārt tie, kuriem lielāki ienākumi. Tā ir tikai daļa no pētījuma secinājumiem.
Vēl ir problēma arī ar personāla trūkumu, kā arī ar iedzīvotāju uzticību nozarei. Vien 8 % iedzīvotāju saskaņā ar pētījumu uzskata, ka līdzekļi veselības aprūpē tiek izlietoti lietderīgi.
“Tie galvenie virzieni tiešām saistās ar prevenciju un ar profilaksi, proti, tā būtu tāda primārā veselības aprūpe, kuras pieejamībai ir jābūt visa pamatā, lai mēs varētu jau runāt par to, ka mēs vispār varam novērst saslimšanas, novērst sekojošās problēmas, kas ir ielaistas slimības, kas izmaksā ārkārtīgi dārgi mums visiem,” skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
