Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Atbild LFB prezidenta amata kandidāte INESE SVIESTIŅA
Ko uzskatāt par traucējošāko aptieku sektorā? Kas būtu noteikti jāmaina?
I. Sviestiņa: – Ir dažādi apstākļi, kas ietekmē profesionālo ikdienu un kas minēti turpmāk.
Ārējie un administratīvie šķēršļi
• Neietekmējami apstākļi: politiski, ekonomiski un ģeogrāfiski apstākļi gan globālā, gan vietējā kontekstā, kurus grūti ietekmēt, bet kas skar ikdienas darbu.
• Neskaidri administratīvie principi: trūkst skaidru principu izmaiņu (piemēram, likumdošanas aktos) plānošanai, organizēšanai un profesionāļu viedokļu uzklausīšanai vai savlaicīgai piesaistei (piemēram, zāļu cenu reforma un kā tas skāra slimnīcu medikamentu iepirkumus, par ko speciālisti brīdināja ministriju, bet tas vienkārši tika ignorēts).
Zāļu pieejamība un drošums
• Zāļu nepietiekamība: arvien lielākas problēmas ir ar zāļu pieejamību, tirgotāji aiziet no tirgus, pagarinās piegādes laiks u.c.
• Gatavība “X” stundai: nav skaidrības par ārstniecības līdzekļu nodrošināšanu krīzes situācijās, un trūkst vēlmes atklāti runāt par reālo situāciju, piemēram, par ārstniecības līdzekļu krājumiem.
Birokrātija un IT/E-veselības risinājumi
• Birokrātijas slogs: nepieciešama birokrātijas mazināšana – pavisam neliels ikdienas dzīves piemērs: narkotisko zāļu izsniegšanas kārtība ar manuāliem žurnāliem un parakstiem, lai gan ir taču e-paraksts.
• E-veselības integrācija: vajadzīgs valsts līmeņa risinājums e-veselībā, kas vispusīgāk integrētu farmaceitu, viņa pakalpojumus un piekļuvi informācijai farmaceitiskās aprūpes veikšanai. Pašreizējā situācijā tiek tērēti resursi atsevišķu IT risinājumu radīšanai, kas galu galā ir mūsu visu kā nodokļu maksātāju nelietderīgi izlietota nauda.
Farmaceita statusa un resursu problēmas
• Darbinieku trūkums un farmaceitu, īpaši slimnīcu farmaceitu, nepieskaitīšana ārstniecības personām: tas rada problēmas ar darbinieku trūkumu un “pārpirkšanu”, īpaši slimnīcu farmaceitu vidū, jo viņi netiek iekļauti atlīdzības pielikumos, kas paredzēti tikai ārstniecības personām.
• Slimnīcas farmaceita profesionālā attīstība:
o Latvijā joprojām nav atsevišķas slimnīcas farmaceita profesijas un izglītības programmas, kas daudzviet Eiropā ir obligāta un kas samazina Latvijas slimnīcu farmaceitu konkurētspēju Eiropas darba tirgu;
o trūkst līdzekļu attīstībai (piemēram, jaunām aptiekas telpām plašākam pakalpojumu klāstam, kas ietaupītu slimnīcas resursus);
o neadekvāta ES fondu līdzekļu izmantošana (jaunām telpām un iekārtām, kad nepieciešams algām, apmācībai, esošo telpu remontam).
Darba process un kvalitāte
Zāļu gatavošanas prasības un drošība: nav reālas virzības jautājumā par vienotiem zāļu lietošanas priekšrakstiem un prasībām zāļu gatavošanai, tai skaitā no drošas vides viedokļa, pieļaujot situācijas, kad kolēģi uzņemas gatavot zāles apstākļos, kas neatbilst mūsdienīgai darba drošībai.
Profesijas tēls
Profesijas reklamēšana: būtu nepieciešams vairāk reklamēt farmaceita un farmaceita asistenta darbu pašā aptiekā, nevis tikai akcijas un atlaides.
Vai skaidri jāiezīmē farmaceita un farmaceita asistenta kompetences?
I. Sviestiņa: – Jā, skaidra farmaceita un farmaceita asistenta kompetenču iezīmēšana ir svarīga vairāku turpmāk minēto iemeslu dēļ.
Profesionālā atbildība un drošība (iekšējais aspekts). Racionāla speciālistu darbība: skaidras kompetences un to ievērošana novērš situācijas, kad abu profesiju speciālistu zināšanas, kompetences un prasmes netiktu racionāli izmantotas.
Sabiedrības uzticība un izpratne (ārējais aspekts): sabiedrībai ir nepieciešama skaidra izpratne par katra speciālista lomu. Pacientam jāzina, kurš speciālists ir kompetents atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem par zāļu terapiju un kurš sniegs palīdzību mazāk sarežģītās situācijās. Tas ceļ uzticību un ļauj efektīvi izmantot speciālistu resursus.
Tālākizglītības un apmaksas sistēma: tikai skaidri iezīmētas kompetences un to pielietošana ikdienas praksē ļauj veidot atbilstošas tālākizglītības programmas un ojektīvi noteikt atalgojumu atbilstoši ieguldītajam darbam, atbildībai un izglītības līmenim.
Vai jāpanāk, ka farmaceitam ir tiesības atvērt aptieku?
I. Sviestiņa: – Farmaceitam ir tiesības atvērt aptieku. Cits jautājums, ka pašreizējos apstākļos to ir grūti izdarīt, gan domājot par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, gan arī fiziskās vietas pieejamību, kur šo aptieku atvērt. Te būtu svarīga, piemēram, pašvaldību iesaiste un atbalsts, īpaši domājot par aptieku pieejamību tādās apdzīvotās vietās, kur aptieku šobrīd nav.
Kā redzat LFB valdes un citu struktūrvienību turpmāko darbu?
I. Sviestiņa: – Biedrības iekšējā stiprināšana un kultūra
Paaudžu līdzsvars: būtu svarīgi panākt līdzsvaru starp pieredzi un jaunām idejām, nodrošinot, ka gan pieredzējušie kolēģi, gan jaunie speciālisti jūtas droši, sadzirdēti un novērtēti.
Elastīgums un atvērtība: spēt darboties elastīgi un ar atvērtu domāšanu, būt gataviem pielāgoties pārmaiņām mūsdienu neprognozējamos apstākļos.
Vērtības: saglabāt cieņpilnu un godīgu attieksmi kā darbības stūrakmeni.
Vieta pieredzes apmaiņai: būt atvērtai vietai, kur kolēģi var dalīties pieredzē, mācīties cits no cita un attīstīties kopā, veidojot stipru un vienotu biedrību.
Ārējā ietekme un misija
Atbalsts ikdienas darbā: būt platformai, kas atbalsta farmaceitus viņu ikdienas profesionālajos pienākumos.
Profesionālā izaugsme: veicināt farmaceitu profesionālo izaugsmi.
Profesijas prestižs: celt farmaceita profesijas prestižu sabiedrībā.
Te gan ir būtiski piebilst, ka iepriekš rakstītais nav kaut kas absolūti jauns, ko biedrība jau iepriekš nebūtu centusies darīt.
Kā plānojat sadarbību ar valsts institūcijām?
I. Sviestiņa: – Biedrība kā sociālais partneris, eksperts un uzticības persona, bez kuras efektīva, uz pierādījumiem balstīta un kvalitatīva farmācijas nozares pārvaldība nav iespējama. Tāpēc ir jāīsteno daudzpusīga un proaktīva sadarbība ar valsts institūcijām, darbojoties kā galvenajam ekspertam un interešu pārstāvim farmācijas jomā.
Atbild LFB prezidenta amata kandidāte ZANE MELBERGA
Ko uzskatāt par traucējošāko aptieku sektorā? Kas būtu noteikti jāmaina?
Z. Melberga: – Mēs ikdienā strādājam reglamentētā profesijā, kur galvenais ir ievērot visus noteikumus. Nav viegli teikt, kas traucē, jo jāstrādā noteiktā rāmī, stingri jāievēro likuma normas, tā esam raduši.
Pat, ja runājam par apgrūtinošo e-veselības sistēmu, jāskatās vairāki soļi uz priekšu – ja mainīsim vienu elementu, tas ietekmēs citus, tas būs dārgi un varbūt rezultāts nav pūļu vērts. Sistēmas izmaiņas ir ļoti nopietni jāplāno, jādomā, kas ir tas, kas mums tiešām traucē.
Sistēmas izstrādē noteikti bija jāiesaista farmaceiti un jāņem vērā viņu teiktais. Piemēram, pašlaik aptiekās traucē darbu tas, ka grūti saprast, par kurām receptēm ir samaksāts. Dzirdam izteikumus, ka sistēma tiks labota radikāli, pagaidām samierināmies ar esošo. Visi saprot, ka vajadzīga sistēma, ko bez aizķeršanās varēs lietot gan farmaceiti, gan pacienti, gan ārsti.
Farmaceitiem būtiski e-receptē redzēt, kuras zāles pacientam izsniegtas iepriekš. Tas ir svarīgi arī aptiekas klientiem.
Daudzām validācijām būtu jānotiek jau pie receptes izrakstīšanas, lai nepareiza recepte nemaz nenonāktu sistēmā. Ja ārstam nav tiesību izrakstīt kompensējamās zāles vai kādas grupas zāles, tad sistēma nepieņem šādu recepti. Tad mums būtu daudz mazāk problēmu.
Vai skaidri jāiezīmē farmaceita un farmaceita asistenta kompetences?
Z. Melberga: – Šobrīd skaidri ir jāiezīmē kompetences attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem. Ja mēs skatāmies Eiropas virzienā, ir dažādi piemēri, kādus pakalpojumus var veikt atšķirīga līmeņa farmācijas speciālisti aptiekā.
Vai jāpanāk, ka farmaceitam ir tiesības atvērt aptieku?
Z. Melberga: – Farmaceitiem ir tādas tiesības. Ja skatāmies vēsturiski, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas farmaceiti aptiekas varēja privatizēt, bet pēc tam tās pārdeva. Pašlaik Latvijā ir reģioni, kur noteikumi ļauj aptvērt aptiekas. Nav aizlieguma, bet ir ierobežojumi, kas attiecas uz ikvienu – gan farmaceitiem, gan citiem uzņēmējiem.
Esošie ierobežojumi aizsargā gan lielos, gan individuālos farmaceitu aptieku uzņēmumus. Tas ir smags jautājums un tā cilāšana var destabilizēt tirgus situāciju, un diez vai mēs to vēlamies.
Kā redzat LFB valdes un citu struktūrvienību turpmāko darbu?
Z. Melberga: – Esošais LFB modelis, manuprāt, ir optimāls. Tas ir pareizi, ka speciālistu grupas neveido atsevišķas biedrības, bet darbojas kā sekcijas LFB sastāvā. Sekcijās notiek biedru interesēm atbilstoši pasākumi, tie ir erudīti, aktīvi cilvēki, kas veido sekciju kodolu. LFB prezidentam, valdei un birojam jāatbalsta šis darbs un vajadzības gadījumā jāpalīdz.
Kā plānojat sadarbību ar valsts institūcijām?
Z. Melberga: – Uzskatu, ka līdz šim biedrībai ir bijusi iespēja risināt jautājumus ar Veselības ministriju, notiek aktīva saziņa. Biedrības pārstāvji tiek aicināti uz apspriedēm arī Saeimas komisijās. Valsts institūcijas ir runājamas, nenorobežojas, sadarbību atliek tikai stiprināt un dialogu uzturēt aktīvāk. Nevaru teikt nevienu sliktu vārdu.
LFB ir ciešā saziņā ar NVD, regulāri nododot farmaceitu un farmaceita asistentu reģistra datus, lai var funkcionēt e-recepte. Visa veida sadarbība jāturpina.
