Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jau ziņojām, ka 2014. gada 23. aprīlī Veselības ministrijā (VM) notiks nevalstisko organizāciju sabiedriskā apspriede par noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi””.
Noteikumos paredzēts ieviest normu par recepšu zālēm aptiekā pievienojamu uzlīmi ar pacientam svarīgu informāciju par zāļu lietošanu. Tāpat noteikumus plānots papildināt ar jaunu punktu, kas nosaka, ka aptiekas klientu piesaiste, izmantojot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā klientu lojalitātes kartes un citas aktivitātes, kas veicina zāļu, uztura bagātinātāju un citu aptiekas izplatīt atļauto preču lietošanu, ir aizliegta.
Noteikumos plānots papildināt vēl arī citus punktus, piemēram, nosakot, ka farmaceitam aptiekā ir jābūt visā aptiekas darba laikā. Farmācijas likuma 38.pantā noteiktajos gadījumos, kad aptieku ir atļauts vadīt farmaceita asistentam, farmaceitisko aprūpi var nodrošināt farmaceita asistents.
Kā noteikumu projekta anotācijā skaidro VM, kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai ir svarīgi, lai aptiekās visā darba laikā aptiekas klients var saņemt farmaceita konsultāciju. Saskaņā ar farmaceita un farmaceita asistenta profesijas standartiem, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 “Noteikumi par Profesijas klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām, un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, ir noteikts, ka farmaceits organizē un veic farmaceitisko aprūpi, kuras ietvaros sniedz farmakoterapeitiskās konsultācijas un informāciju par zālēm, kā arī to izsniegšanu. Farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā farmaceita uzraudzībā, izsniedzot recepšu zāles farmaceita uzraudzībā, skaidrojot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai visā vispārējā tipa aptiekas darba laikā ir jābūt farmaceitam, izņemot Farmācijas likuma 38. pantā noteiktajam, ka novadā, novada pilsētā vai novada pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptieku filiāles, aptieku drīkst vadīt un par tās darbu ir atbildīgs farmaceita asistents. Kā ziņo ministrija, pēc Zāļu valsts aģentūras reģistra datiem šobrīd Latvijā ir 46 šādas aptiekas.
Ministrija norāda, ka šobrīd ir aptiekas, kurās farmaceita konsultācijas netiek nodrošinātas visā aptiekas darba laikā. VM ir saņemtas sūdzības par to, ka zāles izsniedz un konsultē personas bez farmaceitiskās izglītības (farmaceita palīgi, farmācijas studenti). Veselības inspekcija pilsētas aptiekās veikto pārbaužu laikā konstatējusi gadījumus, kad uz vietas aptiekā ir tikai farmaceita asistents, bet nav aptiekas vadītāja, ne arī cita farmaceita, kas ir atbildīgs par aptiekas darbību. Izskatot iesniegumus par ētikas jautājumiem, divos gadījumos ir konstatēts, ka patērētājiem sniegtā informācija nav bijusi korekta, skaidra un nepārprotama.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un izslēgtu gadījumus, kad klientam nav iespēja saņemt farmaceita konsultāciju, ir nepieciešams noteikt, ka farmaceitam ir jābūt aptiekā visā aptiekas darba laikā, uzskata VM. Pēc ministrijas domām, minēto prasību ir iespējams nodrošināt, jo farmaceitu resursi ir pietiekami. Saskaņā ar Latvijas Farmaceitu biedrības reģistra datiem 2014. gadā kopējais valstī reģistrēto farmaceitu skaits ir 1846. Aptieku skaits, uz kurām attiektos minētā prasība ir 734, norāda VM. Plānotie grozījumi atrisinās minēto problēmu un aptiekas klientu farmaceitiskā aprūpe uzlabosies, uzskata ministrija.
Sabiedriskās apspriedes sanāksme nevalstiskajām organizācijām notiks ministrijas 309. telpā, plkst 15.00. Atbildīgā persona – Silvija Riekstiņa, tālrunis: 67876115, silvija.riekstina@vm.gov.lv.
Ar pilnu noteikumu projektu un anotāciju var iepazīties šeit: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/
Elīna Badune
Laiks būtu arī beidzot padomāt par izglītības pieejamību reģinnos un nekoncentrēt to tikai Rīgā, tad būtu arī vairāk farmaceitu, kas vēlas strādāt tieši aptiekās. Ne jau visi var mācīties Rīgā.
Domāju, ka ir jāsāk mainīt no pamatu mapatiem, tas ir sāksim ar izglītības iegūšanu. Principā pieņemot likumu, ka aptiekā jābūt farmaceitam, tad šādai izglītībai farm. asistents nav jēgas un varbūt pat tā būtu labāk. Kādreiz farm. asistenti bija nepieciešami, lai izgatavotu zāles aptiekā, ar klientiem darbojās farmaceits, šobrīd šāda zāļu izgatavošana ir vairs palikusi tikai dažās aptiekās un ja tiešām vajag, tad farmaceits arī var gatavot zāles. Es protams nerunāju par farm. asistentiem ar lielu pieredzi, jā viņi noteikti ir zinošāki nekā jaunie farmaceiti, bet tomēr jaunais farm. asistents un jaunais farmaceits nav īsti salīdzināmi, protams vienmēr ir izņēmumi, bet kopumā tā tas ir. Tā kā likums jāpieņem tā lai tas attiecas uz visiem, tad nevar veikt grozījumus ar neskaitāmiem apakšpunktiem, piemēram, likums neattiecas uz farm. asistentiem ar 10 gadu stāžu, tā tas nestrādās.
Ir pilnīgs absurds likt vienādības zīmi starp farmaceitu un farmaceita asistentu, neatkarīgi no nostrādāto gadu skaita! Muļķi ir katrā profesijā, bet ne par to ir runa. Farmaceita asistentam ir savi būtiski uzdevumi aptiekā, savukārt farmaceitam – savi. Problēma ir apmaksā, kad negribas pienācīgi maksāt ne vienam, ne otram atbilstoši iegūtai izglītībai. Kam pilnībā piekrītu, ka nevar atkal būt nekādi izņēmumi: vai nu tev ir attiecīgs diploms vai nu nav. Un nav ko asistentiem visu laiku apvainoties. Ārsta palīgs nav ārsts, bet tāpēc tas nenozīmē, ka viņa darbs nebūtu vajadzīgs.
Pieņemot šos likuma grozījumus būs sekojoša situācija: aptiekas dabūs samazināt darba laiku, jo farmaceitu un farmaceitu asistentu īpatsvars ir 50 :50. Tie kuri vēlēsies strādāt, nāksies doties uz RSU, lai neklātienē apgūtu to, ko jau viņi zin. Tad jau redzams reālais ieguvējs no ši projekta.
Tas liekas, tik ļoti absurdi, ka cilvēki, kuri atrodas pilsēta ir pelnijuši augstākas izglītības ieguvuša specialista aprūpi, bet laukos, redziet, derēs arī koledžas zināšanas. Neliela diskriminācija.
Dotajā brīdī aptiekā farmaceita un asistenta pienākumi re ali neatšķiras, tāpēc reali tikai tie, kuri vēlas būt aptiekas vadītāji vai kas cits, kur vajag augstāko izglītību arī dodas to iegūt, jo priekš kam tērēt naudu un laiku, ja var darīt to pašu.
Lai vairāk būtu kvalificētāki speciālisti, būtu jāatdala ar ko tad atšķiras asistents no farmaceita. Vienīgais risinājums: asistents var tirgot tikai bezrecepšu medikamnetus un lai spētu konkurēt darba tirgū, būs spiests iegūt augstāko izglītību
Tiešām ceru, ka tās lojalitātes kartes vienreiz aizliegs! Un vispār tās ikmēnēša akcijas ir tāds apgrūtinājums jau tā tik noslogotajā darbā, bet…
tas, ka farmaceitam ir jābūt aptiekā visu aptiekas darba laiku, nu gan ir viens murgains lēmums un spļāviens sejā visiem asistentiem.
Kas no šāda lēmuma mainīsies, vai reāli kaut kas uzlabosies? Vai tas 1 farmaceits varēs izstāvēt klāt visiem asistentiem un studentiem lielajās aptiekās? Kāpēc jāpieņem lēmums, kas nedod nekādu labumu ne sabiedrībai, ne farmaceitiem?
Piekrītu Adelei, farmaceita asistenti ir labi sagatavoti un zinoši speciālisti, būtu pilnīgi neapdomīgi to noniecināt. Problēma ir tā, ka pašreiiz daudzās aptiekās klientus konsultē un medikamentus izsniedz cilvēki bez izglītības, kuri ir nosaukti par farmaceita palīgiem un to nu gan vajadzētu izskaust. Tas tiešām diskreditē speciālistus un sabiedrībā radies iespaidz,ka Farmaceita asistents arī ir šis pats palīgs.
Manuprāt pilnīgi pietiekams ir tas, ka farmaceits ir sazvanāms vakara stundās, un Farmaceita asistents lieliski spēj tikt galā ar klientu apkalpošanu un farmaceitisko aprūpi.
Cik man nācies sastapties ar farm.palīgiem, tad lielākā daļa no viņiem, nostrādājuši pāris gadus aptiekā, domā, ka nu visu zina un diploms viņiem nav vajadzīgs, lai kosultētu un izsniegtu medikamentus. Pēc tam viņi jau sāk jaukties iekšā farmaceitu lauciņā un uzdrīkstas noradīt, ko darīt un ko nē. Vistrakākais ir tas, ka to pieļauj aptieku vadītāji.
Es gan rūpīgi skatos, kas mani aptiekā apkalpo. Lai atvaino mani pieredzējušie farmasistenti, bet – Jūsu zināšanas ir vairāk pašu praksē iegūtas un no zinošiem kolēģiem ”nošpikotas”, līdz ar to – virspusējas. Otrs akmens farmaceitu dārziņā – kā var vadīt aptieku un sekot līdzi,kas notiek farmaprūpē, ko nodrošina Tava aptieka, klātneesot????
Un it kā farmaceitu intereses pārstāvošie darba devēji un juristi būs tie īstie farmaceita interešu bīdītāji – līdzsvars starp farmaprūpi un biznesu sen pārsniegts biznesam par labu.
Ja kas – aptieku tiešām IR par daudz.
Man jau liekas, ka ideālā versija būtu kaut kur pa vidu. Jo šobrīd – aptiekas vadītājs daudzās aptiekās ir tikai vārda pēc. Jeb pareizāk sakot skaitās, ka viņš tur ir. Iesaku palasīt ZVA mājaslapā licencēto aptieku sarakstā aptiekas vadītājus – diezgan daudz interesantu uzvārdu tur figurē, kas pēdējā laikā aptiekai pat tuvumā nav bijuši
Ļoti nepārdomāts likuma projekts.
1)nav pierādīts,ka farmaceiti noteikti veiks farm.aprūpi perfekti,bet farm.asist.-slikti.Gluži otrādi.2000.gadā veiktajā pētījumā izrādījās,ka farm.asist.daudz labāk orientējas praktiskajos jautājumos aptiekā nekā farmaceiti.Un paskatoties uz Materia Medica testu rezultātiem,var pārliecināties,ka ne tikai farm.asist.tad un šad sniedz nekorektas atbildes uz farm.jautājumiem ,bet bieži vien arī farmaceiti.Tā kā farmaceita klātbūtne aptiekā nenodrošinās perfektas konsultācijas aptiekā.Aplamas atbildes klientam par farmakoterapiju tāpat būs arī ar farmaceita klātbūtni.Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka,cik viņš ir precīzs,cik labi atceras,ko viņš ir apguvis,bet ne tikai no gadiem,cik viņš ir mācījies.Arī ārsti,lai arī mācās 10 vai 13 gadus,mēdz kļūdīties savā darbā
2)visā civilizētajā pasaulē aptiekā ir tikai viens farmaceits(aptiekas vadītājs),pārējie darbinieki ir asistenti.Un šis te farmaceits nebūt nav aptiekā visu aptiekas darba laiku ,gluži otrādi,daudzās valstīs farmaceitam slodzes garums ir 4 h,un šīs te 4 stundas dienā farmaceits arī atrodas aptiekā.Latvijā jau tagad ir pasaulē rekordliels farmaceitu skaits aptiekā attiecībā uz asistentu skaitu.Vai tas ir tāpēc,ka mēs Latvijā esam gudrāki par citiem farmācijas organizācijā,vai gluži otrādi?
3)asistents strādā farmaceita vadībā-visā civilizētajā pasaulē ar to saprot,ka farmaceits(aptiekas vadītājs) visu darba laiku ir sazvanāms,un sniedz nepieciešamās konsultācijas,nevis,ka viņš stāv asistentam blakus visu darba laiku.Tieši tāpat arī mazu pilsētu slimnīcās-ārsts nestāv medmāsai klāt,vakaros un naktīs nodaļā paliek tikai medmāsa,bet ārsts ir sazvanāms nepieciešamības gadījumā
4) farmaceita asistents ir ļoti nopietni sagatavots speciālists,kuru visos laikos( arī 70.,80-jos gados)apmācīja ar nolūku,ka viņš patstāvīgi strādās un atbildēs par savu darbu.Tajā laikā bija daudz mazu aptieku visos ciematos,kurās strādāja pat tikai viens asistents,un atbildība bija daudz lielāka(zāļu izgatavošana).Provizori bija tikai lielās pilsētās.
5)neviens darba devējs nealgos nevajadzīgas slodzes.Jau tagad pārsvarā aptiekā strādā tikai tik daudz darbinieku,lai segtu aptiekas darba laiku.Tie ir 2-3 darbinieki.Darba devējs nealgos vienu,kas tikai stāv un uzrauga(farmaceitu),un vienu,kas strādā(asistentu).Darba devējam būs vajadzīgi pilnvērtīgi speciālisti,kas var patstāvīgi strādāt.Un līdz ar to farmaceita asistenti vispār būs nevajadzīgi darba tirgū.Tas ir vienkārši noziegums pret farm.asistentiem,kuru nevienam nav tiesību veikt.Jo cilvēki ir gājuši apgūt šo grūto profesiju ar domu,ka viņi iegūst nopietnu specialitāti,kas baros viņus un viņu bērnus.Un tā tas arī bijis visus gadus.Un tagad izdomāt tādus likuma grozījumus,kas padara šos speciālistus nevajadzīgus,-vai tas ir ētiski un tiesiski?Jo daudziem ir dzīves posms,kad viņus neviens neuztur,lai viņi varētu stāties augstskolā,gluži otrādi,viņi uztur un skolo savus bērnus no savas darba algas aptiekā
6)Un sekas iedzīvotājiem? Samazināsies aptieku darba laiks?Kurš būs ieguvējs? Iedzīvotājs,kurš nevarēs saņemt zāles,ja vakarā pēc darba celsies augsta temperatūra,piemēram?Būs mazāk aptieku.Kurš ieguvējs?Vai tantiņa,kurai ar sāpošām ,mazkustīgām kājām būs jāmēro liels ceļš līdz aptiekai?Farmaceits būs ieguvējs? Būs mazāks aptieku skaits,tad būs lielāka slodze uz farmaceitu,kas strādās aptiekā,kura nebūs aizvērusies.Farmaceitus jau atbaida darbs aptiekā klientu un vadības attieksmes dēļ,bet pārslodze atbaidīs vēl vairāk.Farmaceiti neies strādāt uz Latvijas aptiekām.Un tie,kas beigu beigās paliks strādāt pēc visiem grozījumiem,nespēs nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar zālēm.Lūk,ko beigu beigās šie likuma grozījumi panāks-asistenti bez darba,bet iedzīvotāji bez zālēm,tātad bez med.palīdzības,jo ārsti bez medikamentiem nekādu palīdzību nevarēs sniegt.
Tā kā vēl atkārtošos-tas ir ārkārtīgi nepārdomāts likuma projekts.
Sen jau tā vajadzēja. UN, kas te saka, ka mazās aptiekas aizklapēsies ciet? Nekas neaizklapēsies. Ja jau gadiem viens cilvēks strādāja, tad tā pat strādās arī turpmāk. Un tie farm.asistenti, kas vada aptiekas laukos arī turpuinās strādāt, jo to paredzēs izņēmumi. Traci te jau ceļ ķēžu aptiekas, kurām būs jāmeklē farmaceiti.
Alleluja pabeigt to Universitāti un nekad nerādīties vairs aptiekā. Darbs ir ļoti grūts, visu dienu uz kājām, stress, visu dienu ir daudz jādomā, jo katra situācija citādāka, bet cilvēks atnāk ar savām negācijām, pretenzijām pret valsti itkā farmaceits tos likumus uzrakstītu un tieši tādu cenu pats būtu izdomājis. Algas jau patiesībā tik daudz nesatrauc kā garās darba stundas un attieksme no klientiem un dažkārt vadības 🙁
Es kā students un ilggadējs palīgs atbalstu i stundu samazināšanu, i karšu aizliegšanu, i farmaceitu esamību aptiekā, tomēr tam visam ir jābūt balansā. Respektīvi īsākas darba stundas un farmaceita reputācijas celšana un mārketinga aktivitāšu stingrāka ierobežošana!
Pilnībā piekrītu.
Tas, kas tagad notiek Latvijas farmācijā, it sevišķi, aptiekas ikdienas dzīvē, neiepriecina. Arī es šobrīd studēju un domāju pēc tam meklēt darbu ārzemēs. Gribu normāli dzīvot, strādāt, nevis, piemēram, katru dienu klausīties tās žēlabas par cenām, kaut arī farmaceitiem aptiekās nav nekādas teikšanas par to. Gribu strādāt tur, kur būs normāla attieksme gan no valsts, gan arī aptiekas apmeklētāju puses.
Mūsu politiķiem absolūti neinteresē ne farmaceitu darba atvieglošana, konkurētspējīga attalgojuma nodrošināšana, likumdošanas izdošana, kas ieviestu skaidrību un būtu loģiska, nevis mērķēta uz kaut kādu sev vien zināmu labumu gūšanu.
Problēma jau ir tā, ka nevis trūkst jauno speciālistu ar augstāko izglītību, bet gan tā, ka viņi NEVĒLAS STRĀDĀT APTIEKĀ. Domāju, ka to apliecinās ikviens attiecīgās augstkolas mācībspēks, ka farmācijas studentu netrūkst un katru gadu tiek “saražots” daudz kadru. Taču, ņemot vērā šādas tādas nozarē sačakarētas lietas, jaunie kadri negrib strādāt tādā aptiekā, kur viņiem nav vispār nekādas teikšanas profesionālā ziņā, kur viņi ir ierobežoti profesionālajā darbībā un izvēlē, kur tiek prasīta nevis kvalitāte, bet kvantitāte un maksāts iegūtajai izglītībai neatbilstošs atalgojums. Paprasiet augstskolai – vai papildu budžeta vietas farmaceitiem kaut ko atrisinās. Visticamāk, ka nē.
Ja mums atalgojums būtu kā Vācijā vai Anglijā, tad strādāt gribētāju būtu daudz vairāk un neviens te neākstītos ar asistentiem un palīgiem!
Bet, mēs nedzīvojam Anglijā vai Vācijā un mūsu pacients nav tik maksātspējīgs, kā rietumeiropā! Līdz ar to mēs knapināmies tieši tāpat kā mūsu pacienti un visa valsts kopumā!
Mēs knapināmies tāpēc, ka mums jādalās ar ķēžu īpašniekiem. Padomājiet par to, ka šis algu un attieksmes jautājums varētu būt krietni labvēlīgāks farmaceitiem, ja ar aptiekas ienākumiem nebūtu jāpabaro vesela varza ķēdes administrācijas un kur nu vēl paši īpašnieki, kam jāgūst vismaz dažu miljonu peļņa katru gadu. Šie miljoni arī rada iedzīvotāju neapmierinātību un neļauj farmaceitam justies kā cilvēkam!
Nez vai kāds ir pētījis cik cilvēku un kur varētu trūkt, cik varētu palikt bez darba, cik studentu jāizglīto papildus, cik jāmaksā cilvēkam, lai viņš būtu gatavs mainīt dzīves/darba vietu utt. Ciparus galdā! Ieguvums tiešām te tikai viens rādās – farmaceiti-maģistri varēs vairāk pelnīt. Vai uzlabosies aprūpes kvalitāte aptiekās? Kas zin…
Mazās aptiekas aizklapēsies vienalga, jo sāksies darbaspēka pārpirkšanas kari! Ja kāds atceras būvniercības bumu, tad celtniekus nevarēja ar uguni sameklēt.Turklāt celtnieki migrēja no viena būvlaukumu uz citu, tiklīdz saimnieks piesolīja lielāku samaksu. Tas pats būs arī farmācijā! Aprūpes kvalitāte kritīsies, jo farmaceitam būs vienalga, ko domā pacients, tāpat viņš būs pieprasīts un ies uz izķeršanu. Kas nevarēs pacelt algu, būs spiest aizklapēties.
Turklāt mazās aptiekas farmaceits uz atvaļinājuma laiku būs spiests slēgt aptieku, jo nebūs neviena aizvietotāja!
Nu gan saspiedušies!Tad jau mazās aptiekas,kur strādā pa vienam , būs jāklapē ciet!
Tad jau sanāk, ka koledžas diploms būs mazsvarīgs, jo visi darba devēji vispirms rausies meklēt farmaceitus ar augstāko izglītību un tikai pēc tam visus pārējos.
Jā, izskatās, ka vienīgā izeja šobrīd būtu samazināt aptiekai darba laikus, turklāt pamatīgi, jo pilsētu aptiekās labi, ja ir 1-2 farmaceiti ar augstāko izglītību, pārējie ir asistenti.
Jaunā norma paredz tikai maģistrus! Palīgiem draud diezgan krasa štatu samazināšana!
Viss jau ir forši, tikai kur tos farmaceitus ņems!? Puse no visiem reģistrētajiem farmaceitiem ir pensijas vecumā!?
Varbūt beidzot vajadzētu padomāt par jauno farmaceitu apmācību pienācīgos daudzumos!?
Pretējā gadījumā es redzu šos grozījumus kā veidu mazināt aptieku skaitu, vai ierobežot aptiekas darba laiku, lai aptiekas nestrādātu ilgāk par 8 stundām dienā un pusdienas pārtraukumā aptieka būs jāklopē ciet un jāliek durvīs zīmīte – “pacient, es ēdu, tāpēc tu tagad tamborē tālāk”.
Kārtējais nepārdomātais lēmums. Šobrīd gandrīz visās aptiekās ir tā, ka farmaceits un farmaceita asistents dara praktiski vienu un to pašu (izņemot varbūt aptieku vadītājus ar savu darba specifiku u.c.). Un nav nekādas vainas.
Kā var būt pietiekams speciālistu skaits, ja jau tagad atsevišķos reģionos un pat lielākajās pilsētās ar grūtībām var atrast, kam strādāt? Tas, ka ir studējošo skaits ir pietiekams augstskolās un katru gadu ir konkurss, nenozīmē, ka visi aiziet pēc beigšanas aizies strādāt uz aptieku. Studenti prakšu laikā redz, ka aptiekā nekādi spīdošie apstākļi nav un nolemj tur vairs neatgriezties. Un jāsaka, ka es viņus nevainoju. Kamēr farmaceitiem nenodrošinās cilvēcīgus apstākļus, atalgojumu un galu galā arī kaut kādas tiesības, nevis tikai pienākumus, tikmēr arī nekas nemainīsies.
Un lai nodrošinātu šo te uzlīmju līmēšanu uz katras kastītes, vajag atbilstošu tehniku, kam, savukārt, vajag naudas resursus. Kas to nodrošinās?
Kāpēc šādus noteikumus ļauj pieņemt cilvēkiem, kam par reālo aptiekas ikdienu nav nekādas saprašanas?
P.S.Vienīgais, kam piekrītu, ir tas, ka ir vienreiz jāaizliedz tās lojalitātes kartes.
Un nevajag vienā maisā sabāzt farmaceita asistentus un palīgus! Vajag pievērsties cilvēkiem bez attiecīgās izglītības, kuri strādā un konsultē!
Kas ir veicis izpēti par pietiekamajiem farmaceitu resursiem? Vai tas ir farmaceitu skaits, kuriem ir attiecīgā izglītība? Tie kas strādā aptiekās nevar nodrošināt savu klātbūtni visā darba laikā. Un ar ko ir sliktāks farmaceita asistents ar pieredzi darbā ar klientiem par aptiekas vadītāju, kurš visu dienu sēž pie datora? Kārtējo reizi mēs gribam izcelties un skriet laikam pa priekšu!