Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Latvijas veselības aprūpes nozarei ir uzlikts lāsts. Tas ir vesela sociālantropoloģiska pētījuma vērts. Manuprāt, tas ir politiskās gribas trūkums. Mūsu nācijas pielāgošanās un izturētspēja ir sasniegusi dibenu. Katrs veselības ministrs ir lobējis savu šauro specialitāti. Nozarē ir nesalaužamas, spēcīgas lobiju grupas un vāja pacientu pārstāvība.” Tā 14. septembrī notikušajā politisko partiju diskusijā par veselības aprūpi rezumēja “Attīstībai/Par” Saeimas deputāta amata kandidāte Ilze Viņķele.
Diskusijā, ko rīkoja biedrība “Veselības projekti Latvijai” kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā, piedalījās astoņu partiju pārstāvji (iespējams, potenciālie veselības ministri): I. Viņķele (Attīstībai/Par), Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS), Uldis Līkops (Saskaņa), Līga Leitāne (Nacionālā apvienība, NA), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Renārs Putniņš (Jaunā Vienotība, JV), Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība, LRA) un Sergejs Šapovalovs (Kam pieder valsts LV, KPV LV).
Kā diskusijas ievadā pauda tās moderatore ārste, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece, mērot pēc procentiem, kas veselības aprūpei atvēlēti no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija ir priekšpēdējā vietā Eiropā. 42% veselības aprūpes maksājumu tiek segti no mūsu valsts iedzīvotāju kabatām. Eiropas Savienībā vidēji tie ir tikai 15%.
Kur esam šobrīd un kāpēc?
Runājot, par to, kas nozarē paveikts vai nav darīts līdz šim, katras partijas pārstāvis uzsvēra, viņaprāt, būtiskāko. U. Līkops secināja, ka situācija šobrīd ir gandrīz katastrofāla un finansējums nozarei būtu jāpalielina, taču sasaistīt nodokļu maksāšanu ar to, vai cilvēkam tiks vai netiks sniegta medicīniskā palīdzība, esot amorāli. L. Kozlovska rezumēja, ka veselības aprūpe mūsu valstī vienmēr dēvēta par prioritāti, taču nekad tāda nav bijusi. Viņas pārstāvētā partija sola turpināt darbu pie veselības aprūpes datu sistēmas ieviešanas un zāļu kompensācijas uzlabošanas. L. Leitāne uzsvēra, ka normatīvie akti nozarē tiek pieņemti bez detalizētas ekonomiskās plānošanas. Viņa pieļauj, ka, iespējams, šī nozare nav jāpārvalda cilvēkam no šauras sfēras, bet gan tādam, kas var saredzēt sistēmu kopumā. Viņasprāt, reformas tiek pieņemtas un neizanalizētu lēmumu pamata. J. Jurašs pauda, ka nozarē ir aizmirsts par cilvēku – gan iedzīvotāju, gan medicīnas darbinieku. Pēc viņa paustā, nepiešķirot ārstiem konkurētspējīgu atalgojumu, nekādas reformas nav iespējamas. R. Putniņš uzskata, ka pamazām nozarē daudz kas sāk mainīties uz labu un pēdējos četrus gadus tā ir virzījusies uz prioritāras nozares pusi, vienkārši – piešķirts par maz finansējuma. M. Šics atzina, ka ļoti pieaugusi farmācijas industrijas lobija loma speciālistu izglītošanā, kas ļoti ietekmē izglītības saturu. Viņaprāt, Veselības ministrija (VM) ilgi bijusi “celtniecības līdzekļu apgūšanas ministrija”, kam tā nevajadzētu būt. S. Šapovalovs norādīja, ka 28 gadu laikā nav bijis definēts, uz ko mēs ejam – valsts segtu vai maksas medicīnu. Rezultātā ir tapis hibrīds, kurā valsts uzņēmusies smagāko darbu. Hronisks naudas trūkums ir problēma; var gāzt nozarē naudu iekšā, bet, ja tēriņi nebūs pārdomāti, nekas nemainīsies, uzskata KPV LV pārstāvis.
Ko darīt?
Runājot par partiju priekšlikumiem veselības aprūpes nozares turpmākai attīstībai, NA par svarīgu uzskata medicīniskā personāla saglabāšanu mūsu valstī, algām papildus atvēlot 200 mlj eiro. Jāveic tarifu pārrēķināšana atbilstoši reālajām pakalpojumu izmaksām, jāveic izmaksu lietderības/efektivitātes izvērtējums, jāievieš iekārtu reģistrs ar noslodzes mērījumiem, lai saprastu, ko vajadzēs iegādāties nākotnē. Tāpat arī visos iespējamos veidos jāstiprina primārā veselības aprūpe.
Arī JKP uzskata, ka svarīgākais jautājums ir – kā nodrošināt to, lai medicīnas darbinieki nepamestu nozari. Tādēļ būtisks ir arī rezidentu atalgojums. Arī JKP domā par tarifu adekvātu palielināšanu, jo uzskata, ka rindas mazinās tikai tur, kur tarifs atbilst reālajām pakalpojumu izmaksām. Jāsakārto E-veselība, lai tā būtu patiešām ērta lietošanā, kā arī jāstiprina ģimenes ārstu institūcija; ja šī nozares sadaļa strādās efektīvi, mazināsies visai veselības aprūpes sistēmai uzliktais slogs.
“Attīstībai/Par” plāno cīnīties par nozares budžeta palielināšanu, augstākiem tarifiem un lielākām algām, kā arī pret farmācijas industrijas lobiju. Partija arī uzskata, ka būtiski ir komunikācijas un attieksmes jautājumi. Taču par lielāko izaicinājumu savā nākotnes darbā partija saredz iespēju apturēt veselības finansēšanas likumu. Kā uzsvēra I. Viņkele, 2019. gada janvārī tas nevarēs tikt ieviests. “Tā paredzamais kaitējums ir tik liels, ka mūsu pienākums ir, ja ne atcelt, tad vismaz apturēt tā virzību,” uzsvēra I. Viņķele, piebilstot, ka valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā runas par diviem dažādiem pakalpojumu groziem nedrīkst būt.
KPV LV uzskata, ka svarīgi ir stiprināt ģimenes ārstu prakses. To varētu panākt, samazinot pacientu skaitu līdz 1500 pacientiem uz vienu ģimenes ārsta praksi un palielinot kapitācijas naudu, lai ārsts varētu savu darbu paveikt kvalitatīvi. KPV LV arī plāno uzlabot E-veselību un ieviest obligātās veselības pārbaudes. Tikai šādu pārbaudi apmeklējis iedzīvotājs varētu saņemt valsts garantētu veselības apdrošināšanu. Tāpat jāpalielina ārstu algas, lai mediķiem nebūtu jāstrādā vairākās darbavietās.
ZZS uzsver, ka būtiski palielināt finansējumu nozarei. Katru gadu par 20% būtu jāpalielina mediķu algas. Kopumā veselības aprūpes budžetam būtu jāsasniedz vismaz 4% nop IKP. Par 30% būtu jāsamazina rindas uz pakalpojumu saņemšanu, taču L. Kozlovska neprecizēja, kā partija to plāno panākt. Šobrīd ZZS strādājot pie tā, lai atceltu pensionāru līdzmaksājumu par stacionāru pakalpojumiem. Vienojoties ar zāļu ražotājiem, būtu jāpanāk cenu samazinājums valsts kompensētajiem medikamentiem.
LRA uzskata, ka jaunieviestais veselības aprūpes finansēšanas likums ir viens no sliktākajiem likumiem, kāds Saeimā redzēts. M. Šics uzsvēra, ka visiem šajā valstī jānodrošina vienādas iespējas un tas nozīmē arī reģionālo slimnīcu stiprināšanu.
JV par vienu no galvenajiem darbiem uzskata cīņu par veselības aprūpes budžeta palielināšanu, lai palielinātu ārstu atalgojumu, stiprinātu primāro veselības aprūpi un tādējādi mazinātu sekundārai aprūpei uzlikto slogu. JV plāno pareizi strukturēt esošo resursu izlietojumu un uzskata, ka jāpilnveido “zaļais koridors”, lai pacienti tiktu ne vien savlaicīgi diagnosticēti, bet arī ātri saņemtu ārstēšanu.
“Saskaņa” domā, ka nozare jāvada cilvēkam, kas pārredz šo lauku kopumā. Svarīga esot atbildības sakārtošana, tai skaitā – iedzīvotāja paša līdzatbildība par savu veselību.
Dažādi jautājumi, dažādi viedokļi
Atbildot uz iedzīvotāju un speciālistu iesniegtajiem jautājumiem, partiju pārstāvji detalizētāk skaidroja savu pozīciju. Atbildot uz jautājumiem par kompensējamo zāļu cenu mazināšanu, L. Kozlovska pauda, ka jau šobrīd norit sarunas ar zāļu ražotājiem par cenu samazināšanu. Līdz 2020. gadam plānots kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto preparātu cenas samazināt līdz robežai, kas nepārsniedz 40% virs references medikamenta cenas.
KPV LV pārstāvis S. Šapovalovs pauda, ka nepieciešams mainīt Farmācijas likumu. “Man nav skaidrs, kāpēc jebkurš nevarētu būt aptiekas īpašnieks?” retoriski jautāja Šapovalovs. Viņa pārstāvētā partija atbalsta ideju bezrecepšu zāles pārdot arī veikalos un degvielas uzpildes stacijās. KPV LV uzskata, ka pašārstēšanās negatīvās sekas nav pietiekami spēcīgs pretarguments, jo daudzās valstīs šāda sistēma veiksmīgi darbojas. Pēc partijas domām, tas mazinās zāļu cenas.
J. Jurašs pauda, ka būtu jāanalizē ārstu zāļu izrakstīšanas paradumi. To varētu redzēt E-veselībā. Šos procesus monitorējot, varētu redzēt visus riskus un arī uziet koruptīvās saites.
R. Putniņš uzsvēra, ka, lai izskaustu zāļu ražotāju lobiju, receptēs būtu jāraksta medikamenta aktīvā viela nevis konkrēts nosaukums. Farmaceitam aptiekā pacientam tad būtu jāpiedāvā lētākais atbilstošais medikaments. Vēl JV uzskata, ka par ielaistām diagnozēm pacientam slimnīcā varētu prasīt lielāku līdzmaksājumu. Tāpat partija uzskata, ka varētu ieviest fondu, kurā zāļu ražotāji iemaksātu naudu ārstu izglītībai un mācībām ārvalstu konferencēs, lai nenotiktu tieša naudas maksāšana konkrētam ārstam.
Atbildot uz jautājumiem par tarifu celšanas nepieciešamību, L. Kozlovska norādīja, ka “tarifi ir pamatu pamats”. “Ģimenes ārstam ir jāveic holesterīna līmeņa analīze un par to valsts maksā vienu eiro, taču strips šai analīzei maksā 2,09 eiro…,” situāciju atainoja ZZS pārstāve.
Lielākā daļa partijas pārstāvju atzina, ka nepieciešams atjaunot veselības mācību skolās, jo sabiedrības sliktās zināšanas par veselību rada papildu slogu veselības aprūpes budžetam. “Saskaņa” uzskata, ka sabiedrību vajadzētu izglītot ģimenes ārstiem, un pacienti tālāk šīs zināšanas nodotu savā ģimenē. JKP aicina ņemt piemēru no Ceļu satiksmes drošības direkcijas sociālajām kampaņām, tādas pašas kampaņas rīkojot par veselības jautājumiem. KPV LV savukārt grib veselības mācību apvienot ar mācībām par darba aizsardzību, lai jauniešus izglītotu par drošības jautājumiem un tādējādi mazinātu bērnu traumatismu.
Kā atzina diskusijas moderatore I. Aizsilniece, galvenās problēmas nozarē ir savstarpēji saistītas: cilvēki “dragā” uz slimnīcu, jo nav pieejami speciālisti (jāgaida rindā), turklāt iedzīvotāju zināšanas par savu veselību ir ļoti vājas.
Diskusijas noslēgumā apkopotie klātesošo ekspertu secinājumi bija šādi:
- partiju izskatītās problēmas gandrīz neatšķīrās,
- pamatā ir process, taču tiek aizmirsts par rezultātu,
- VM darījusi visu, lai vājinātu sabiedriskās organizācijas,
- jādomā vairāk par nestandarta risinājumiem, jo mēs neesam bagāta valsts,
- ja nemainīsies attieksme pret cilvēku kā personību, tad nemainīsies nekas,
- neviens nepieminēja pacientu organizācijas kā resursu; tas ir liels resurss.
Pilnu diskusijas video var skatīt šeit: https://vimeo.com/290477093
Elīna Badune
Foto: Alfrēds Ulmanis.
