Profesore: Latvijā ar modernu, efektīvu zāļu palīdzību C hepatītu iespējams izārstēt pilnībā apmēram 95% gadījumu

Latvijā ar modernu, efektīvu zāļu palīdzību C hepatītu iespējams izārstēt pilnībā apmēram 95% gadījumu, aģentūrai LETA uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC) Aknu slimību nodaļas vadītāja un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente Ieva Tolmane.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) noteikusi mērķi līdz 2030.gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai starptautiskā mērogā. Tas nozīmē samazināt cirozes pacientu daudzumu un samazināt aknu vēža pacientu daudzumu.

Tolmane atzina, ka C hepatītu kā apdraudējumu Latvijas sabiedrībai līdz 2030.gadam iespējams padarīt par aizmirstamu pagātni, ja katru gadu ārstētu ap 3000 pacientu, bet šim nolūkam pārbaudītu jeb testētu daudz vairāk cilvēku nekā līdz šim.

Viņa norādīja, ka Latvijā tagad C hepatītu iespējams izārstēt pilnībā apmēram 95% gadījumu, jo ir modernas efektīvas zāles, un šāds PVO mērķis ir reāli sasniedzams, paplašinot skrīninga apmērus.

Kā infekcijas slimība C hepatīts ir hronisks iekaisums aknās, ko izraisa HCV. Šis vīruss pēc akūtas inficēšanās ļoti bieži pāriet hroniskā procesā, bet organisms pats no vīrusa neatbrīvojas. Turpinās hronisks iekaisums, tiek bojātas aknu šūnas, vīruss vairojas, inficē nākamās šūnas, un ilgstošā laika periodā, aknās sāk izgulsnēties saistaudi, veidojas fibroze, kas pēc laika var novest līdz aknu cirozei, apraksta Tolmane.

“Ciroze jau ir slimība, kas ir neatgriezeniska un ko pilnībā izārstēt nevar. Cirozes gaitā aknās saaug saistaudi, un līdz ar to aknas nevar izpildīt savas funkcijas, bet aknas mums ir lielākā organisma laboratorija, tā gan sintezē ļoti daudzas organismam svarīgas lietas, gan izvada, gan metabolizē, pārstrādā, un, ja aknu funkcija ir ievērojami traucēta, tad no cirozes cilvēks var arī nomirt,” skaidroja ārste.

Otrs smagu seku risks jebkuram cirozes pacientam ir aknu vēzis. Ja izveidojusies ciroze, tad pieaug arī aknu vēža risks, kas arī ir nopietns drauds turpmākajai dzīvei.

Tolmane skaidroja, ka C hepatīts pats par sevi nerada lielas problēmas cilvēkam, bieži vien to nemaz nejūt. Tas var noritēt bez jebkādiem simptomiem, taču retākos gadījumos var būt neliels nogurums, izsitumi, miega traucējumi vai depresīvs noskaņojums, bet pārsvarā to nejūt. Ārste norādīja, – ja šī slimība savlaicīgi nav atklāta, cilvēks to sajūt tikai tad, kad jau ir izveidojusies ciroze, turklāt ne sākuma stadijā, bet tad, kad aknas jau strādā slikti, un palīdzēt ir ļoti grūti.

Vienlaikus viņa atzina, ka C hepatīts ir viena no ļoti retajām hroniskajām slimībām, kuru iespējams izārstēt pilnībā – tā, ka izzūd C hepatīta vīruss, un cilvēks vairs nav infekcijas avots. Līdz ar to, viņasprāt, PVO mērķis ir reāli sasniedzams.

C hepatītu var izārstēt divu līdz trīs mēnešu laikā, atkarībā no stāvokļa un atbilstošās ārstēšanas shēmas, turklāt zāles ir pilnībā valsts apmaksātas un ļoti efektīvas, bet ārstēt tikai tos, kuri ir diagnosticēti.

Tolmane gan piebilda, ka ir daudz cilvēku, kas neiet pie ģimenes ārsta, jūtās labi, viņiem viss ir labi, taču arī viņiem vajadzētu vismaz reizi gadā pārbaudīt savu veselību. Lai arī ikgadējā izmeklējumā tests uz C hepatītu nav iekļauts, viņa aicina palūgt ģimenes ārstam to iekļaut vai arī izmantot kādu no citām pārbaudes iespējām, ja tas nav darīts iepriekš.

Pārbaudīties uz C hepatītu patlaban iespējams četros veidos – nododot asinis kā donoram, jo visi donori tiek testēti uz B un C hepatītu un HIV infekciju, veikt testu HIV profilakses punktos, kas ir anonīmi un bez maksas visā Latvijā, ar ģimenes ārsta nosūtījumu un par maksu jebkurā laboratorijā, nododot anti-HCV testu. Ja anti-HCV tests ir pozitīvs, tas vēl nenozīmē, ka noteikti ir C hepatīts, tad nepieciešams apstiprināt pašu vīrusu, nododot asins analīzes.

Pārbaudīties ieteicams arī tad, ja cilvēkam jau ir 70 vai 80 gadi, jo ciroze ir ļoti smaga slimība, ilgstoši mokoša un liels apgrūtinājums katram pacientam, brīdina Tolmane.

Viņa uzskata, ka neatrisinātu jautājumu netrūkst arī dažādu riska grupu testēšanā. Piemēram, ieslodzījumu vietās skrīnings nav kā obligāts pasākums, tā ir katra brīva izvēle, un, nonākot ieslodzījuma vietā, nav noteikts, ka iemītnieks būtu jātestē, lai gan no infektologu viedokļa tas būtu jādara, bet tam jābūt valstiskam lēmumam ar regulējumu likumā.

“Esam testējuši psihoneiroloģisko slimnīcu pacientus, kur arī šī izplatība ir augstāka nekā sabiedrībā vispār. Arī sociālās aprūpes centros un patversmēs šī izplatība ir augstāka. Pārējā sabiedrībā, kur pacientu mazāk, viņus ir grūti atrast, tāpēc ir aicinājums katram cilvēkam, kurš ne reizi dzīvē nav pārbaudīts uz C hepatītu, veikt šo testu un tiem, kas kādreiz to izdarījuši, atkārtot ik pēc pieciem līdz desmit gadiem,” aicina ārste.

Profesore akcentē, ka C hepatīts nav kaut kāda “narkomānu slimība”, kas pārējiem varētu nebūt aktuāla. HCV izplatās ne tikai narkotiku lietotāju vidū, bet arī sabiedrībā kopumā, piemēram, dažādos kosmētikas procedūru kabinetos, tetovēšanas salonos, risks ir arī seksuālajās attiecībās, un arī medicīnā gadās savas vājās vietas, kur reti, bet mēdz notikt inficēšanās.

Saistībā ar izplatību profesore skaidro, ka attiecībā uz C hepatītu vienīgais epidemioloģiskais pētījums ir bijis 2008.gadā, un 2011.gadā tas ir nopublicēts. Toreiz prevalence bija 1,7%, kas ir diezgan augsts rādītājs uz Eiropas Savienības fona, kā arī toreizējās aplēsēs sanāca 38 000 inficēto Latvijā. Patlaban nav zināms, cik daudz šobrīd Latvijā inficēto.

www.farmacija-mic.lv