Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Psihiskās veselības jomā trūkst kontroles pār pacientiem izrakstītajiem medikamentiem, jo nereti gan psihiatrs, gan ģimenes ārsts izraksta vienas un tās pašas zāles, komentējot psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pavēstīja psihiatrs Elmārs Tērauds.
Pēc viņa paustā, sabiedrībā ir iesakņojusies tradīcija, ka, ja pacients vēlas tūlītēju palīdzību, tad viņš vēršas pie ģimenes ārsta, un trankvilizatori ir labas zāles tādam mērķim.
Vienlaikus viņš atzina, ka ārstniecības iestādēs pastāv kontroles trūkums, jo, iespējams, medicīnas māsas ģimenes ārstu praksēs neseko līdzi izrakstītajam medikamentu sarakstam. Kā piemēru viņš minēja kādu gadījumu no pagājušā gada, kad vienam pacientam no vienas ģimenes ārsta prakses tika izrakstīti pieci dažādi trankvilizatori.
Savukārt Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube norādīja, ka joprojām maz pacientu, kuriem diagnosticēta depresija, nonāk līdz palīdzības sniedzējiem, tādēļ svarīgi neaizmirst par sadarbību starp ģimenes ārstiem un psihiatrijas dienestu, lai mazinātu pašnāvību rādītājus.
Kā sēdes laikā informēja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova, jaunais veselības aprūpes pakalpojumu psihiskās veselības jomā uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam paredz jaunas pakalpojuma programmas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Piemēram, tiks nodrošināta agrīnā intervence bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, ēšanas traucējumu programma, agrīnās intervences programma pacientiem ar šizofrēniju. Tāpat plāns paredz nemedikamentozās ārstēšanas pieejamības uzlabošanu, vienotu kritēriju izstrādi ārstniecības iestādēm, kā arī pacientu apmierinātības novērtēšanu un savstarpējas speciālistu sadarbības veicināšanu. Proti plānots izstrādāt kārtību, kādā notiek pacientu ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem pāreja no bērnu profila ārstniecības iestādēs uz pieaugušo ārstniecības iestādi.
Beļikova informēja, ka plāns paredz arī medikametozās terapijas uzlabošanu, piemēram, jaunās paaudzes antidepresantu kompensāciju, taču tie būtu pieejami ierobežotam pacientu skaitam ar atbilstošām medicīniskam indikācijām. Arī pacientiem ar šizofrēniju, demenci plānots paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtu mazāks, ja tiks attīstītas uz sabiedrību balstītas psihiskās veselības programmas, kuru pakalpojumu saņēmēju skaits ir lielāks, savukārt izmaksas mazākas. Kā piemēru viņa minēja sadarbību ar Pusaudžu resursu centru (PRC) – līdz 2021.gada nogalei ar VM atbalstu tika nodrošināta garastāvokļa traucējumu programmas īstenošana septiņās PRC filiālēs.
Papildus Saeimas deputāte Anda Čakša (JV) vēlējās saprast, vai līdz ar plāna ieviešanu ir paredzēts atbalsts arī sociālajiem darbiniekiem, psihiatriem un medicīnas darbiniekiem, jo šie cilvēki, sniedzot palīdzību, ātri izdeg. Kā skaidroja VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane, patlaban līdz 30.jūnijam ir sākta atbalsta sniegšana slimnīcu darbiniekiem, taču pārējie pagaidām nav iekļauti plānā. Viņa uzsvēra, ka par to tiks domāts, taču tas arī atkarīgs no pieejamā finansējuma.
www.farmacija-mic.lv
