Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 3.oktobrī deputāti aicināja Veselības ministriju (VM) sagatavot datus par piecenojumiem kompensējamām zālēm salīdzinājumā pa Baltijas valstīm.
Bijusī veselības ministre, deputāte Ingrīda Circene (JV) norādīja, ka šobrīd lielu daļu kompensējamo zāļu cenas veido piecenojumi. Pavasarī apakškomisijā bija panākta vienošanās, ka VM nāks ar redzējumu, kā pielīdzināt piecenojumu šiem medikamentiem lieltirgotavās un aptiekās līdz tādam līmenim, kāds ir Igaunijā. Taču šobrīd, pusgadu vēlāk, joprojām nekāda redzējuma un risinājuma neesot.
“Mēs gribētu uz nākamā gada budžetu visus šos piecenojumus pielīdzināt Igaunijai. Ja to nevar izdarīt VM, tad mēs varam no apakškomisijas sniegt priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisijai, un tad steidzamības kārtā virzīt tos paši. Pusgada laikā neesam sagaidījuši nekādus priekšlikumus,” neapmierinātību pauda Circene.
Viņa uzsvēra, ka pacienti nevar bezgalīgi gaidīt, un, lai ieviestu jaunus medikamentus konkrētām diagnozēm, ir vajadzīga nauda.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka veselības ministra birojā šī problēma esot identificēta kā akūta un svarīga, un šobrīd tiekot vērtēti dažādi risinājumi. Pēc viņa paustā, ir veikta izpēte, kāda ir situācija ar ražotāju cenām Baltijas valstīs, aptiekās un lieltirgotavās. Tāpat plānots veikt sarunas un veicināt visus tirgū iesaistītos piedāvāt, kādu viņi redz risinājumu problēmai.
Deputāti aicināja VM sagatavot rakstiskus datus par piecenojumiem Baltijas valstīs, lai varētu salīdzināt, kā tie veidojas, un piedāvāt redzējumu, kā tos pielīdzināt citām Baltijas valstīm.
Uršļskis arī vērsa uzmanību, ka šobrīd Nacionālais veselības dienests (NVD) ir uzsācis būtisku darbu pie Kompensējamo zāļu saraksta aktualizēšanas. Patlaban NVD esot nosūtījis uzaicinājumu visiem speciālistiem pārskatīt visus medikamentus, kas viņu jomā iekļauti, un attiecīgi iesniegt sarakstu ar tiem, kas, iespējams, ir neefektīvi, novecojuši vai netiek praksē izmantoti. Attiecīgi, atbrīvojot sarakstu no šiem medikamentiem, līdzekļus varēs novirzīt jaunu medikamentu iekļaušanai.
Tāpat paralēli šogad ir piesaistīti Pasaules Veselības organizācijas eksperti, kas no savas puses vērtē Kompensējamo zāļu sistēmu un sarakstu, un gatavo pārskatu par to. Uršuļskis norādīja, ka tas būs noderīgs rīks, kā ieraudzīt trūkumus un nepilnības.
Ieskicējot kopējo situāciju Kompensējamo zāļu saraksta aktualitātēs, NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja informēja, ka šogad ir paplašinātas terapijas iespējas pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja. Sarakstā ir iekļauti trīs jauni medikamenti, tādējādi nodrošinot terapijas iespējas 3280 pacientiem.
Atopiskā dermatīta ārstēšanai Kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļauts viens jauns medikaments. Līdz šim bērniem bija pieejama tikai lokālo lietojamā terapija, bet šobrīd 13 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu atopisku dermatītu tiek nodrošināta arī sistēmiski lietojama terapija.
Tāpat ir paplašinātas medikamentozās ārstēšanas iespējas arī reto slimību pacientiem, iekļaujot Kompensējamo zāļu sarakstā četrus jaunus medikamentus.
Savukārt onkoloģijā iekļautas sešas jaunas zāles onkoloģisko pacientu ārstēšanai un septiņām Kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir paplašināti kompensācijas nosacījumi, paplašinot zāļu izrakstīšanas iespējas arī citu diagnožu gadījumā. Kopumā tas ļauj nodrošināt terapiju 364 jauniem pacientiem.
Rugāja informēja, ka par miomas un epilepsijas pacientu ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā notiek sarunas ar ražotājiem. Vēl aktuāls jautājums ir par medikamentiem migrēnas ārstēšanai, un šobrīd Zāļu valsts aģentūra veic medikamentu izvērtējumu.
Vienlaikus viņa atzina, ka par konkrētām diagnozēm šobrīd ir pāragri spriest, jo ir nepieciešams aktualizētais medikamentu saraksts, lai saprastu, cik līdzekļus var novirzīt konkrētu diagnožu ārstēšanai.
Avots: LETA