Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Antimikrobiālā rezistence, kas rodas no pārlieku biežas antibiotiku lietošanas, ir būtisks cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējums, šodien, 22. novembrī, konferencē “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci” uzsvēris Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Pēc viņa paustā, “vienas veselības princips” ir zināms jau gadiem, un šis princips balstās idejā, ka cilvēku veselību nav iespējams nodrošināt bez dzīvnieku veselības nodrošināšanas, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Balodis uzsvēris, ka antimikrobiālā rezistence ir būtisks apdraudējums cilvēku un dzīvnieku veselībai, jo rezistentie mikroorganismi nepazīst robežas – tie pārvietojas gan starp valstīm, gan starp dažādiem dzīvajiem organismiem. Šī iemesla dēļ nepietiek, ka rezistences jautājumus risina tikai viena sabiedrības daļa vai viens sektors – lai cīnītos ar antimikrobiālo rezistenci, jāsadarbojas cilvēku un dzīvnieku veselības jomas pārstāvjiem, piebildis Balodis.
Viņš atzinis, ka liels pasaules valstu izaicinājums ir samazināt antibiotiku lietošanu dzīvnieku veselības nodrošināšanā. Balodis norādījis, ka veseliem dzīvniekiem nav nepieciešamas antibiotikas, tāpēc svarīgi domāt par sabalansētu, pilnvērtīgu pārtiku, higiēnas prasību ievērošanu, dzīvnieku aizsargāšanu no slimībām, kā arī svarīgi uzraudzīt un kontrolēt biodrošības pasākumu īstenošanu.
Pēc Baloža paustā, Latvija dzīvnieku veselības nodrošināšanā antibiotiku lietošana neesot plaši izplatīta, tomēr, lai vēl vairāk samazinātu to izmantošanu un secīgi arī antimikrobiālo rezistenci, jāveicina atbildīgas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas principu ievērošana. Šajā jautājumā izglītībai ir ļoti liela nozīmē, tāpēc svarīgi gan zinoši ārsti un lauksaimnieki, gan arī patērētāji, uzskata Balodis.
Viņš konferencē uzsvēris, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu, tāpēc, lai sabiedrība iegaumētu svarīgākos principus, nepieciešams par tiem nepārtraukti atgādināt.
Arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsvērusi, ka antimikrobiālā rezistence ir ne tikai nozīmīgs veselības aprūpes, bet arī pārtikas un veterinārās jomas jautājums. Šī iemesla dēļ viņa atzinīgi vērtē VM un Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā.
Mūrmane-Umbraško skaidrojusi, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados antibiotikas bija nozīmīgs līdzeklis, kas glābis neskaitāmu cilvēku dzīvības, tomēr reizēm, atzinīgi vērtējot labo, tiek aizmirsts par negatīvo pusi. Antibiotiku nepārdomāta lietošana rada antimikrobiālo rezistenci, kuras dēļ Eiropā ik gadu mirst apmēram 33 000 cilvēku, turklāt 75% šo gadījumu ir saistīti ar veselības aprūpi.
VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja norādījusi, ka antibiotiku lietošanas samazināšana neprasa nozīmīgus finansiālus ieguldījumus, bet prasa plašu diskusiju par tādu profilakses pasākumu kā biežas roku mazgāšanas un gripas vakcinācijas veicināšanu.
Mūrmane-Umbraško uzsvērusi, ka antimikrobiālā rezistence rada lielas papildu izmaksas veselības aprūpes sistēmai, kā arī nepatīkamu iznākumu pacientiem.
Pēc VM pārstāve paustā, tā kā Latvija nav starp līderiem antibiotiku lietošanā, kas ir labs rādītājs, ministrijas mērķis ir situāciju saglabāt līdzīgu vai pat samazināt antibiotiku lietošanas apmērus. Vienlaikus šīs problēmas risināšanā ir svarīgi iesaistīt vismaz divas nozares – veselības, kā arī pārtikas un veterināro jomu -, kuras jau tagad sekmīgi strādā kopā.
