Reklāmas veicina neracionālu zāļu lietošanu senioru vidū

Vairāku zāļu vienlaicīga lietošana ir pasaulē izplatīta parādība un tā skar arī Latvijas pacientus, īpaši vecākus cilvēkus. Lai runātu par polifarmāciju, par robežšķirtni var uzskatīt piecu un vairāk zāļu veidu vienlaicīgu lietošanu. Par to, kādi ir polifarmācijas priekšnosacījumi vecākiem cilvēkiem, tās riski un kā to mazināt, veicinot zāļu racionālu lietošanu, nozares un sabiedrības pārstāvji runāja 3.decembrī biedrības “Veselības projekti Latvijai” (VPL) rīkotajā diskusijā.

Pacientu ombuda pārstāve Dace Līkanse klātesošos iepazīstināja ar VPL un Pacientu ombuda veiktā pētījuma par senioru zāļu lietošanas paradumiem Latvijā rezultātiem. Pētījums atklāja, ka raksturīgi zāļu lietošanas paradumi Latvijā ir zāļu nepamatota izrakstīšana, zāļu nesavietojamība, zāļu kombinēšana bez ārsta norādījuma, zāļu lietošana pēc radu, draugu, kaimiņu u.c. ieteikuma, ārsta un pacienta komunikācijas nepilnības.

Pētījums veikts 2014. gada oktobrī, tā ietvaros aptaujāti 1000 iedzīvotāji. 200 no tiem – seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādi ir senioru zāļu lietošanas paradumi un cik aktuāla un izplatīta ir vairāku zāļu vienlaicīgas lietošanas problēma Latvijas senioriem.

Puse aptaujāto senioru savu veselības stāvokli ir vērtējuši kā vidēju – 50%. Pozitīvi savu veselības stāvokli vērtē tikai 11% senioru. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtē pozitīvāk. 60% aptaujāto senioru pēdējo divu nedēļu laikā bijuši veselības traucējumi, Rīgā – biežāk.

82% kopumā aptaujāto respondentu pēdējā laikā lietojuši zāles. Visbiežāk – vienu vai divus medikamentus. Piecus un vairāk medikamentus lietojuši 10% aptaujāto iedzīvotāju. Arī vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem piecas un vairāk zāļu lieto 10% aptaujāto. Latvijā polifarmācija ļoti raksturīga bezrecepšu zāļu lietošanā reklāmu ietekmē, kā rezultātā senioriem trūkst naudas recepšu zālēm, ko parakstījis ārsts.

Par to, kāpēc rūpīgāk jāizturas pret zāļu izrakstīšanu vecāka gadagājuma pacientiem, diskusijā stāstīja ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.

ASV Veselības aprūpes pētniecības un kvalitātes aģentūra savos pētījumos ir secinājusi, ka vairāk nekā 770 000 cilvēku ir ievainoti vai ik gadu mirst slimnīcās no zāļu blakusparādībām un citām nevēlamām zāļu izraisītām reakcijām. ASV slimnīcu izdevumi, ārstējot pacientus, kuri cieš no zāļu blaknēm, tiek lēsti pat ap 5,6 miljardiem dolāru gadā, informēja I.Aizsilniece. Viņa uzsvēra, ka daudzi pētījumi pasaulē liecina – pastāv korelācija starp pacienta vecumu un zāļu blakusparādību biežumu, vismaz dažām slimībām. Vairāk nekā 80% gadījumu tās ir A tipa (ar devu saistītās) blaknes, kuru dēļ pacienti nonāk stacionārā. Tās ir paredzamas zāļu balkusparādības un tāpēc arī novēršamas, ja pirms zāļu nozīmēšanas tiek novērtētas katram pacientam nepieciešamās devas, skaidroja Aizsilniece.

Cilvēkiem ar vecumu ir vērojamas izmaiņas organismā (taukaudu daudzuma palielināšanās, ūdens daudzuma samazināšanās u.c.), līdz ar to organisms zāles uzņem, uzsūc, pārstrādā un izvada savādāk. Ir jādomā par vecāka gadagājuma cilvēku vielmaiņas izmaiņām, aknu enzīmiem – tā kā zāles noārdās lēnāk, vecākiem cilvēkiem ir ilgāka aktīvās vielas koncentrācija organismā.

I.Aizsilniece stāstīja par Bīrs kritērijiem (BEERS CRITERIA), kas izstrādāti Amerikas Geriatrijas biedrībā, lai novērstu potenciāli bīstamu medikamentu lietošanu vecāka gadagājuma pacientiem. Tajos ietilpst konkrētu faktoru izvērtēšana – slimība vai sindroms, lietojamais medikaments, iespējamās medikamenta radītās veselības problēmas, rekomendācijas, zinātnisko pierādījumu kvalitāte, rekomendāciju pakāpe/stiprums.

Veselības aprūpes speciālistiem Latvijā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību šai jomai, it īpaši ārstiem, uzskata Aizsilniece. Viņa ir pārliecināta – jāmaina attieksme no tā, ka vecumā neko nevar gribēt, uz to, ka var gribēt un vajag gribēt!

Polifarmāciju nereti izraisa tā sauktā zāļu lietošanas kaskāde, kad tiek lietotas vienas zāles, tām rodas blaknes, ko uzskata par jaunu slimību un šim nolūkam tiek parakstītas citas zāles, kurām atkal rodas blaknes, utt. Šādu atziņu savā prezentācijā bija iekļāvusi Rīgas Stradiņa universitātes Klīniskās farmācijas 3. kursa studente Aleksandra Aitullina. Viņa analizēja konkrētu klīniskus gadījumu, kurā farmaceita kompetences ietvaros var racionalizēt pacienta lietoto zāļu apjomu.

Farmaceita pakalpojums – zāļu pārskats – varētu būt labs “instruments” polifarmācijas analīzei, ar zālēm saistīto problēmu atklāšanai un mazināšanai. Tas ir sarežģīts process, kura veikšanai ir nepieciešami resursi (speciāli apmācīti veselības aprūpes speciālisti, kā arī finanšu resursi), vieta (jābūt privātai), laiks (informācijas savākšanai, apkopošanai, analīzei). Turklāt, lai farmaceits varētu veikt pacienta zāļu pārskatu, viņam jābūt pieejamai informācijai par pacienta klīniskām diagnozēm, izmeklējumiem, bioķīmisko analīžu rezultātiem. To nākotnē varētu nodrošināt e-veselības sistēma.

Diskusijā gan izskanēja viedoklis, ka vispirms jābūt sarunai starp farmaceitu un ārstējošo ārstu un tikai tad var kopīgi mainīt terapiju, lai neradītu pacientā šaubas par ārsta kompetenci un neradītu apjukumu pacienta galvā. Vairāki diskusijas dalībnieki atzina, ka ārstu un farmaceitu sadarbība mūsu valstī ir neveiksmīga. Labi tā darbojas mazās pilsētās un nelielās apdzīvotās vietās, bet lielajās pilsētās bieži vien izpaliek. Atslēgas vārdam šajās attiecībās būtu jābūt “tolerance” – speciālistiem, kas sadsrbojas, jābūt gataviem uzklausīt un pieņemt otra viedokli, rast kompromisus. Arī pacientam jābūt pietiekami atvērtam.

Farmaceite Elita Poplavska informēja par iespējām zāļu pārskata veidošanā izmantot zpeciāli izstrādātu zāļu lietošanas uzskaites karti jeb zāļu karti. Zāļu karte varētu būt oficiāls dokuments, par kuru atbild pacients. Tajā tiktu atzīmēti visi medikamenti, kas pacientam parakstīti, ko pacients ir vai nav iegādājies, ko ir lietojis, ko šobrīd lieto, kad un kā katrs medikaments lietojams, un cita svarīga informācija par zālēm. Pacientam to palīdz aizpildīt ārsts un farmaceits. Pasaulē lieto daudz un dažāda veida zāļu kartes. Nākotnē tās varētu būt intergrētas e-veselības sistēmā.

Diskusijā seniori atzina, ka šāda zāļu karte varētu viņiem palīdzēt pareizā zāļu lietošanā. Viņi arī sarunā skaidroja, ka daudzi cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, tic zintniekiem, uztura bagātinātāju reklāmām, kas slavina “brīnumlīdzekļus”, bieži neizlasa zāļu lietošanas instrukcijas, netic un neuzticas ārstiem, nelieto zāles naudas trūkuma dēļ, meklē dažādas alternatīvas ārstēšanās iespējas.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks pauda, ka līdz ar e-veselības ieviešanu pacienta zāļu karte varētu tikt elektronizēta un atvieglotu daudzas lietas, ļaujot izvairīties no dubultmedikācijas, pseidodubultmedikācijas, u.c. E-veselība arī parādīs to, vai pacients vispār parakstītās zāles ir nopircis.

Diskusijā klātesošie ārsti arī atzina, ka atlaides aptiekās, it īpaši tām precēm, kas noliktas uz letes pacienta acu priekšā, veicina zāļu iegādi, pielīdzinot to “desas pirkšanai”. Tā esot liela problēma. Polifarmāciju veicina arī uztura bagātinātāju un bezrecepšu medikamentu reklāmas. Vairumam senioru mājās zāļu skapītī pieejams ļoti plašs arsenāls.

Diskusijas noslēgumā klātesošie bija vienisprātis, ka mūsu valstī būtu jāizveido zāļu formulārs, kas bez maksas būtu pieejams visiem ārstiem un farmaceitiem, un kalpotu kā neatkarīgs informācijas avots par zāļu blakusparādībām un savstarpējo savietojamību. Šādu formulāru, iespējams, varētu veidot sadarbojoties Latvijas Ārstu biedrībai un Latvijas Farmaceitu biedrībai. Šai iniciatīvai gan jāmeklē finansējums.

Tāpat diskusijas dalībnieki noslēgumā atzina, ka svarīga ir pacientu izglītošana par zāļu racionālu lietošanu, kā arī veselības aprūpes speciālistu biedrībās jārunā par profesionālo ētiku, īpaši gadījumos, kad speciālisti reklamē zāles vai uztura bagātinātājus.

Elīna Badune