Sabiedriskajā apspriedē diskutē par izmaiņām aptieku izvietojuma kritērijos

27.oktobrī Veselības ministrijā (VM) notika sabiedriskā apspriede par Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par grozījumiem MK 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.610 “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”. Grozījumos paredzēts 3.punkta otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Ja iedzīvotāju skaits ir 2000 vai mazāks, attiecīgajā apdzīvotajā vietā drīkst atvērt vienu aptieku, bet, ja iedzīvotāju skaits ir no 2001 līdz 4000, attiecīgajā apdzīvotajā vietā drīkst atvērt divas aptiekas.”

Plānots arī noteikt, ka šie noteikumi neattiecas uz to aptieku darbību, kuras pārvieto licencē norādītās farmaceitiskās darbības vietas adreses robežās, un to aptieku darbību, kuras no zāļu klāsta izplata tikai homeopātiskās zāles. Tāpat paredzēts arī, ka aptiekai, kura no zāļu klāsta izplata tikai homeopātiskās zāles un kura tiek pārvietota, pamatojoties uz iepriekšminēto nosacījumu, ir jāizpilda šis nosacījums vismaz piecus gadus no pārvietošanas brīža.

VM Farmācijas departamenta vecākā eksperte Diāna Arāja sola, ka šo grozījumu sakarā nekas netiks darīts sasteigti, jo šis ir nozarei ļoti jutīgs jautājums. “Mērķis nav par katru cenu pieņemt šādus grozījumus,” sanāksmē pauda D.Arāja.

Viņa skaidroja, ka šobrīd apdzīvotā vietā ar 4000 iedzīvotājiem divu aptieku izdzīvošana ir apgrūtināta, tāpēc grozījumos ietverts priekšlikums veikt dalījumu – vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 drīkstētu atvērt vienu aptieku, bet, ja iedzīvotāju skaits ir no 2001 līdz 4000 – divas aptiekas. Viņa piebilda, ka šobrīd zināmi gadījumi, kad mazapdzīvotā vietā ar vienu aptieku tiek atvērta otra aptieka, lai izkonkurētu tur jau esošo. Divas aptiekas šādā vietā ir īslaicīgs pasākums, skaidroja D.Arāja.

Nozares sabiedriskās organizācijas bija aicinātas izteikt savu viedokli un priekšlikumus plānotajiem grozījumiem.

Aptieku biedrības (AB) valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauda AB uzskatu – mazapdzīvotās vietās pietiek ar vienu aptieku uz četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Lauku apvidos pirktspēja ir krietni mazāka kā pilsētās, it īpaši, salīdzinot ar Rīgu, norādīja A.Ritene. Viņa arī skaidroja to, kāpēc aktualizējušies jautājumi par aptieku izvietojuma kritērijiem. Proti, mazapdzīvotās vietās, kur ilgstoši veiksmīgi darbojusies viena aptieka, tikusi atvērta vēl viena aptieka, kuras īpašnieku intereses nav vis saistītas ar farmaceitiskās aprūpes pieejamības veicināšanu, bet gan ar mērķi izkonkurēt esošo aptieku, lai stātos tās vietā. Šāda tendence kļuvusi aktuāla, sabiedriskajā apspriedē norādīja A.Ritene.

Aptieku īpašnieku asociācijas un Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas pārstāvis Jānis Lībķens iebilda, ka rēķinot iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku pilsētās, uz katru aptieku sanāk nedaudz vairāk kā 2000 iedzīvotāju, tāpēc pie šāda AB ierosinājuma lauku aptiekas būtu priviliģētākā stāvoklī. Viņš pauda viedokli, ka kritērijs par 2000 iedzīvotāju uz vienu aptieku būtu taisnīgāks. Līdzīgi kā ar pacientu skaitu uz vienu ģimenes ārsta praksi.

J.Lībķenam oponēja Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības (LBFA) pārstāve Dzintra Lūsiņa, norādot, ka ārstu prakses finansē no valsts budžeta, bet aptiekām šī nauda jānopelna pašām. Lai aptieka būtu rentabla un varētu funkcionēt, tai jāizdzīvo; šim mērķim ar 2000 iedzīvotājiem uz vienu aptieku nepietiek, uzskata LBFA. Kā pauda Dz. Lūsiņa, arī vietās, kur laukos aptieku ķēžu uzņēmumi nopirkuši aptieku, farmaceitiskā aprūpe tiek sniegta neregulāri – pāris stundu dienā, tikai lai “aizsistu šo vietu”. LBFA iestājas par kritēriju – uz 4000 iedzīvotāju jābūt vienai aptiekai. “Jākonkurē ar pakalpojumu kvalitāti, nevis kvantitāti,” uzsvēra Lūsiņa.

Šādu pozīciju aizstāv arī Latvijas Farmaceitu biedrība, kuras pārstāvji šoreiz nevarēja piedalīties sanāksmē.

Aptieku attīstības biedrības (AAB) valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe nepiekrīt LBFA viedoklim un sanāksmē norādīja, ka izmaiņas noteikumos tiek apspriestas tikai tāpēc, ka kādā apdzīvotā vietā, kur darbojies viens komersants, ir gribējis ienākt vēl viens. Ja nebūtu šis gadījums, tad līdz šādiem grozījumiem nenonāktu, domā I.Zemdega-Grāpe. Viņa norādīja, ka situācijas dažādās vietās atšķiras un arī mazapdzīvotās vietās ir ļoti ienesīgas aptiekas, kas pelna labāk kā dažas aptiekas Rīgā. Lielāka regulācija novedīs pie tirgus situācijas kropļojuma, sanāksmē uzsvēra AAB vadītāja un atzina, ka VM piedāvātais dalījums divās daļās ir pieņemams kā kompromiss.

A.Ritene norādīja, ka Rietumeiropas valstīs šī nozare ir daudz vairāk regulēta kā Latvijā, piemēram, nosakot arī īpašumtiesības uz aptieku. Latvijas aptieku apgrozījums vidēji ir krietni mazāks nekā citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, turklāt, ņemot vērā faktu, ka Latvijā ir augstas zāļu cenas.

J.Lībķens atzina, ka arī viņa pārstāvētās organizācijas atbalstītu Vācijas modeli, kas ietvertu, piemēram, samaksu par aptieku pakalpojumiem, un piekrita I.Zemdegas-Grāpes paustajam, ka Latvijā arī mazapdzīvotās vietās ir rentablas aptiekas.

D.Arāja atzina, ka jautājums par aptieku piejamību mazapdzīvotās vietās būs aktuāls pie jebkuras sistēmas. Viņa aicināja nozares sabiedriskās organizācijas līdz 3.novembrim iesniegt ministrijai ziņojumu par organizācijas nostāju šajā jautājumā. Divu nedēļu laikā no minētā datuma viedokļi apkopotā veidā tiks atspoguļoti VM mājas lapā.

Sanāksmē tika skatīts arī jautājums par aptieku pārvietošanu. Kā atzina Arāja, arī šeit šoreiz ir runa par konkrētu gadījumu, kas rosinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos, taču, ja šādu gadījumu būs vairāk, ministrijai varētu pārmest savlaicīgu nerīkošanos. Konkrētais gadījums skar Homeopātisko aptieku Rīgā, kas vēlas pārvietoties uz savām bijušajām telpām, no kurām reiz bija spiesta aiziet, – no ielas vienas puses uz otru. Kā sanāksmē norādīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietniece Dace Ķikute, ZVA jau agrāk ir atbalstījusi aptiekas pārvietošanos vienas adreses robežās, taču tas var radīt sarežģījumus situācijās, kad viena aptieka tirdzniecības centrā (lielveikalā) tiek pārvietota pārāk tuvu otrai tur esošai aptiekai.

Klātesošajiem nebija iebildumu par atļauju aptiekām pārvietoties farmaceitiskās darbības vietas adreses robežās. Šaubas, bažas un aizdomas par ļaunprātīgas rīcības iespējamību izskanēja saistībā ar īpaša statusa noteikšanu homeopātiskām aptiekām. Kā skaidroja D.Arāja, Farmācijas likumē definēti tikai divi aptieku veidi – vispārēja tipa aptiekas un slēgta tipa aptiekas. Lai definētu homeopātisko aptieku, būtu jāatver likums.

Sanāksmes dalībnieki atzina, ka svarīgi būtu noteikt, ka homeopātiskai aptiekai izsniegta licence neļauj pēc kāda laika darboties kā vispārēja tipa aptiekai. Homeopātiskās aptiekas vadītāja Ieva Berkmane ierosināja noteikt nomenklatūras ierobežojumus aptiekām, kas izvēlas saņemt homeopātiskas aptiekas licenci. Tādas aptiekas nedrīkstētu tirgot recepšu zāles, narkotiskās un psihotropās zāles, bezrecepšu zāles.

A.Ritene pauda, ka ļoti ciena Homeopātisko aptieku un tās darbu, taču izņēmuma gadījuma pieļaušana normatīvajos aktos padara sistēmu nestabilu citām aptiekām. Arī citas aptiekas ir bijušas spiestas pārvietoties un ir atradušas veidu, kā to izdarīt. AB aicina ministriju šo gadījumu risināt tā, lai ar grozījumiem normatīvos aktos neapdraudētu citu aptieku pastāvēšanu. Viņa norādīja, ka negodīgi komersanti to varētu izmantot, lai saņemtu homeopātiskas aptiekas licenci, nonāktu blakus jau esošai aptiekai, strādātu neregulāri, tikai lai uzturētu licenci un ar laiku kļūtu par vispārēja tipa aptieku.

D.Arāja atzina, ka ir iespējas situāciju atrisināt, neveicot grozījumus Farmācijas likumā. Viņa pieļāva, ka varētu nenoteikt obligāto darbības nosacījumu uz pieciem gadiem, bet gan izsniegt licenci ar anulēšanas nosacījumiem.

Sabiedriskajā apspriedē piedalījās arī Konkurences padomes (KP) pārstāves, kas pieļāva iespēju, ka KP tuvākajā laikā varētu sniegt arī savu viedokli par plānotajiem grozījumiem.

Ar grozījumu projektu un anotāciju var iepazīties šeit: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/

Elīna Badune

Foto – no MIC arhīva.