Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Endokrinologu asociācija rosina uzlabot speciālistu noslodzes plānošanu un diabēta pacientiem pakāpenisku piekļuvi aprūpei – vispirms pie ģimenes ārsta, pēc tam pie endokrinologa, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja asociācijas priekšsēde Kristīne Geldnere.
Tāpat organizācija ierosina noteiktām pacientu grupām nodrošināt pieejamību glikozes mērītājiem un insulīna sūkņiem stingrā speciālistu uzraudzībā, kā arī aicina atļaut ģimenes ārstiem un speciālistiem uzsākt diabēta ārstēšanu ar modernajiem insulīniem un GLP-1 receptoru agonistiem, saskaņojot zāļu izrakstīšanas kārtību ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Kā informēja Geldnere, šobrīd uzraudzībā tiek precizēta pacientu grupa un izrakstīšanas nosacījumi, un zāļu izrakstīšanas nosacījumi ir saskaņošanas procesā ar NVD.
Asociācija rosina arī mazināt rindas un uzlabot piekļuvi speciālistiem, kā arī stiprināt diabēta pacientu apmācību, nodrošinot endokrinologam pilnas slodzes diabēta māsu un apmaksātus manipulāciju kodus ārstiem diabēta apmācības veikšanai. Tāpat nepieciešams palielināt endokrinologa epizodes tarifu, lai uzlabotu speciālistu pieejamību un mazinātu maksas konsultāciju proporciju.
Asociācija rosināja pie šīs tēmas atgriezties 2026.gada pavasarī, lai iepazītos ar progresu un pārrunātu nākošos uzlabošanas soļus.
Savukārt Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags sēdē informēja par diabētiskas makulas tūskas valsts apmaksāto terapiju un pirmajiem tās rezultātiem Latvijā.
No šī gada 1.februāra kompensējamo zāļu B sarakstā ir iekļauti trīs medikamenti, kas paredzēti pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, insulīnneatkarīgu cukura diabētu un citu precizētu cukura diabētu. Šīs zāles drīkst izrakstīt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) oftalmologi.
Tās paredzētas pacientiem ar labi kompensētu diabētu, ja ir konstatēta centru iesaistoša diabētiskā makulas tūska, pacienti iepriekš nav saņēmuši oftalmoloģisku anti-VEGF terapiju, terapijas sākumā centrālā tīklenes apakšlauka biezums ir vismaz 325 mikrometri, bet labākais koriģētais redzes asums ir 0,1 līdz 0,5.
Šī gada septembrī PSKUS oftamoloģijas klīnikā ārstēti 24 pacienti ar diabētisko makulas tūsku, savukārt RAKUS oftamoloģijas klīnikā – 22 pacienti ar šādu diagnozi.
Katru gadu Latvijā tiek konstatēti aptuveni 100 jauni pacienti ar diabētisku makulas tūsku, taču 2025.gadā terapija pieejama 62 cilvēkiem. Vanags norādīja, ka nepieciešams paplašināt indikāciju sarakstu, lai ārstēšanu varētu nodrošināt arī tiem pacientiem, kuriem iepriekšējā anti-VEGF terapija nav devusi rezultātus – šādu pacientu skaits varētu būt no 100 līdz 300. Tāpat viņš uzsvēra, ka jānodrošina intravitreālās injekcijas apmaksa abām acīm gadījumos, kad tas ir nepieciešams, kas attiecas uz gandrīz pusi jeb 48% pacientu.
Vienlaikus Vanags aicināja uzsākt terapijas apmaksu arī pirmreizējiem pacientiem ar neovaskulāru vecuma makulas deģenerāciju, ievērojot atbilstošus izrakstīšanas nosacījumus. Katru gadu šādu pirmreizējo pacientu skaits varētu sasniegt aptuveni 320.
Diabētiskās acs makulas vai tīklenes tūskas gadījumā intravitreālo injekciju nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo glābj diabēta pacientu no redzes zaudēšanas. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti augsts diabēta pacientu īpatsvars, diabētiskā retinopātija un diabētiska makulas tūska veido 2,5% no visiem akluma gadījumiem, iepriekš informējusi Veselības ministrija.
Diabētiska makulas tūska skar salīdzinoši jaunākus pacientus, kur pacientu vecums variē robežās no 40 līdz 70 gadiem atkarībā no cukura diabēta tipa, smaguma pakāpes un slimības kompensācijas.
Kā vēstīts, Latvijas Diabēta federācija, Latvijas Endokrinologu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Diabēta asociācija aicina valdību un parlamentu rīkoties, lai nekavējoties uzlabotu cukura diabēta pacientu aprūpi Latvijā, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Speciālisti norāda, ka diabēta izplatība Latvijā pieaug, taču pacientiem joprojām nav pieejamas vairākas ārstēšanas iespējas, kas citviet pasaulē tiek uzskatītas par standartu. Piemēram, pieaugušie 1.tipa diabēta pacienti pēc 25 gadu vecuma nevar saņemt apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus, kas palīdz kontrolēt slimību un novērst smagas komplikācijas.
Arī 2.tipa diabēta pacientiem ārstēšanas iespējas ir ierobežotas, uzsver organizāciju pārstāvji. Lai gan modernie medikamenti ir pieejami, tiem noteikti stingri kritēriji neatbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Tas liedz augsta riska pacientiem, piemēram, ar insulta vai infarkta risku, saņemt terapiju, kas varētu glābt dzīvību un samazināt smagu komplikāciju risku.
Speciālistu un pacientu organizāciju priekšlikumi valdībai un Saeimai ir nodrošināt apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus pieaugušajiem 1.tipa diabēta pacientiem, paplašināt diabēta apmācības tīklu, nodrošinot finansējumu māsām un ārstiem, tostarp mazināt rindas pie speciālistiem un nodrošināt pakalpojumu pieejamību.
Organizācijas prasa arī atļaut ģimenes ārstiem uzsākt modernu insulīna un GLP-1 medikamentu terapiju, kā arī nodrošināt augsta riska 2.tipa diabēta pacientiem pieeju modernām zālēm neatkarīgi no glikozes līmeņa rādītājiem.
Avots: LETA
