Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Sagaidot Pasaules Sirds dienu, šodien pacientu organizācijas “ParSirdi.lv” un Latvijas Diabēta asociācija Neatkarības laukumā pie Saeimas rīkoja akciju “Izmanto savu sirdsspēju balsojot”.
Akcijas mērķis ir vērst Saeimas deputātu un citu lēmumu pieņēmēju uzmanību uz to, ka sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais mirstības cēlonis. No tām ik dienu nomirst 43 cilvēki, daudzi no viņiem priekšlaicīgi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Akcijas laikā īpašā teltī bija iespēja bez maksas pārbaudīt svarīgākos sirds veselības rādītājus: asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni, kā arī konsultēties ar speciālistiem par sirds veselības jautājumiem.
No plkst.8 līdz 9 “Sirdskambarī” uz pārbaudēm tika gaidīti Saeimas deputāti, simboliski pārbaudot viņu sirdsspēju jeb gatavību atbildīgi lemt par sabiedrības vajadzībām, tostarp sirds veselības jomā. Politiķi tika iepazīstināti ar jaunākajiem aptaujas datiem par sirds un asinsvadu slimības pacientu problēmām ārstēšanā un aprūpē, kā arī aicināti improvizētā balsojumā paust atbalstu lielākam kardioloģijas nozares finansējumam 2024.gada budžetā un atbalstīt topošo Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.-2027.gadam, kur daudzi pasākumi vērsti arī uz profilaksi, skrīningu un savlaicīgu sirds un asinsvadu slimības diagnostiku.
No plkst.9 līdz 11 sirds veselības pārbaudes varēja veikt ikviens interesents. Iedzīvotāji arī aicināti paust savus priekšlikumus sirds un asinsvadu slimības jomas uzlabošanai, kas tiks apkopoti un iesniegti Veselības ministrijā (VM).
Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa pauda gandarījumu, ka pirms gada līdzīgā akcijā jaunievēlēto 14.Saeimas deputātu solījums panākt uzlabojumus kardioloģijas jomā “nav bijuši tukši vārdi” un daudz kas jau ir paveikts: izveidota Saeimas deputātu iniciatīvas grupa sirds un asinsvadu slimību mazināšanas atbalstam, bet VM virzījusi sen gaidītā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādi 2025.-2027.gadam, kas apkopo skaidras prioritātes un darāmos darbus.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka plāns bez finansiāla ieguldījuma situāciju neuzlabos. “Augsto mirstību no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā neizdosies mazināt, ja saglabāsies hroniskais finansējuma trūkums, kvotu sistēma, garās rindas uz pakalpojumiem, jauno, efektīvo zāļu ierobežotā pieejamība, augstie personiskie maksājumi un citi šķēršļi. Lai tas mainītos, kardioloģijas nozarei ir jākļūst par politikas prioritāti ne tikai uz papīra, bet arī finansiāli – ar atbilstošu finansējumu izvirzīto mērķu sasniegšanai,” uzsvēra Mauriņa.
Savukārt Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane atzīmēja, ka “nozīmīgs kardiovaskulārās mirstības cēlonis” ir arī nepilnības citu hronisku slimību ārstēšanā. Piemēram, cukura diabēta pacientiem esot divas līdz četras reizes lielāks sirds un asinsvadu slimības risks – 60-80% cukura diabēta pacientu ir kāda kardiovaskulāra kaite.
“Mirstību no sirds un asinsvadu slimības varētu samazināt, efektīvāk ārstējot cukura diabētu, piemēram, apmaksājot moderno tehnoloģiju izmantošanu insulīna ievadīšanā un glikozes līmeņa kontrolē, kā arī likvidējot nepamatotus ierobežojumus jaunāko medikamentu kompensēšanā,” skaidroja Freimane.
Avots: LETA
