Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Gandrīz vienlaikus ar optimistisko ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes sekmīgi iesaistās globālā veselības tūrisma sistēmā ar peļņas gūšanas iespēju paplašināšanos, laikraksts Segodnja apraksta diezgan bēdīgu ainu medicīnisko pakalpojumu pieejamībā Latvijas iedzīvotājiem.
Laikraksts ziņo, ka uz atsevišķiem pakalpojumiem pacienti tiek ievietoti gaidīšanas sarakstā uz 2027. gadu. Premjerministre Evika Siliņa izvirzījusi tikai divas prioritātes – aizsardzību un demogrāfiju. Izglītībai nauda jau rezervēta iepriekš, saskaņā ar vienošanos ar arodbiedrībām. Medicīna nav prioritāšu vidū, taču tai akūti nepieciešami papildu līdzekļi. Latvijas slimnīcu vadītāji tikšanās reizē ar veselības ministru brīdināja: ja neizdosies iegūt papildu līdzekļus, tad veselības aprūpes sistēma sabruks. Slimnīcas būs iegrimušas parādos, un pacienti nākamgad tiks ievietoti gaidīšanas sarakstā uz 2028. gadu.
Lai risinātu veselības aprūpes akūtās problēmas, nozarei nākamā gada budžetā nepieciešami papildu 600–700 miljoni eiro. Tomēr slimnīcām jau šogad ir nepieciešama papildu nauda, un ministrs Abu Meri grasās to meklēt ar valdības palīdzību. Taču maz ticams, ka to varēs atrast. Premjerministre un finanšu ministrs uz visiem ārstu un citu nozaru pārstāvju jautājumiem nemainīgi atbild: “Meklējiet iekšējās rezerves.” Taču skaidrs, ka pat tad, ja Veselības ministrijā tiks atlaisti visi ierēdņi, medicīnas pakalpojumiem nepieciešamos 600–700 miljonus nebūs iespējams iegūt.
Valsts kasē tiešām nav nekādas “liekas” naudas: ekonomika stagnē, nodokļu iekasējums līdz gada beigām būs nepārprotami mazāks nekā plānots, budžeta deficīts jau tuvojas 50% no IKP, un nav cerību, ka valdība ņems aizdevumus veselības aprūpei. Lielākais, kam Veselības ministrija pati var dot zaļo gaismu, ir aizdevums Onkoloģijas centra rekonstrukcijai.
Divdesmit pirmajā gadā kopš Latvija ir Eiropas Savienībā valstij nav naudas Onkoloģijas centra remontam, un no tā ir atkarīga tūkstošiem vēža pacientu dzīvība.
Ja Veselības ministrija nesaņems pat daļu no nepieciešamiem finanšu resursiem, medicīnas pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem turpinās samazināties, un rindas uz plānveida operācijām, diagnostiku un konsultācijām pie speciālistiem ārstiem vēl vairāk palielināsies, norāda raksta autors.
Avots: LETA
