Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šogad reformu īstenošanai onkoloģijā paredzēti 29 896 594 eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) ziņojums par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā.
Lielākā finansējuma daļa jeb gandrīz 38% paredzēti, lai uzlabotu zāļu pieejamību onkoloģijas pacientiem, proti, nākamgad šim mērķim paredzēti 11 208 139 eiro, tostarp vairāk nekā pieci miljoni eiro paredzēti kompensējamo medikamentu apmēra palielināšanai, savukārt seši miljoni eiro – inovatīvajiem medikamentiem, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Tāpat liela daļa finansējuma jeb 30% nodrošinās staru terapijas un ķīmijterapijas efektivitātes uzlabošanos, kas ir jauna reformas iniciatīva. Tai paredzēti 8 974 871 eiro, tostarp par gandrīz septiņiem miljoniem eiro tiks iegādāti lineārie paātrinātāji, bet par vairāk nekā diviem miljoniem eiro tiks nodrošināta ķīmijterapijas zāļu jaucēja iegāde un izveidota atbilstoša infrastruktūra. VM uzskata, ka jaunās staru terapijas tehnoloģijas nodrošinās iespēju apkalpot vairāk pacientu, kā arī padarīt darbu efektīvāku.
Vienlaikus sekundārās diagnostikas un izmeklēšanas algoritmu ieviešanai tiks atvēlēti 2 332 540 eiro, bet onkoloģisko slimību primārās diagnostikas algoritmu ieviešanai – 1 499 520 eiro. Speciālistu konsultācijām atbilstoši noteiktiem algoritmiem paredzēti vēl 650 320 eiro.
Turklāt onkoloģisko pacientu skaita un prognozētās ārstēšanas izmaksu pieaugums stacionārā tiks nodrošināts 2 462 176 eiro apmērā, bet izmaksu pieaugums ambulatori – 1 177 895 eiro.
Vēl viena, pēc ministrijas domām, nozīmīga jaunā reforma ir pozitronu emisijas tomogrāfija, kuru no šī gada 1.jūlija valsts finansēs personām ar aizdomām par ļaundabīgu krūts vēzi, bronhu un plaušu vēzi, resnās un taisnās zarnas vēzi, kā arī melanomu. Šīs jaunās iniciatīvas ieviešanai paredzēti 235 473 eiro, kas ļaus izmeklējumus nodrošināt vidēji 1287 pacientiem gadā, līdz ar to tiks nodrošināti 34% no nepieciešamajiem izmeklējumiem, ko 2019.gadā plānots palielināt, lai nodrošinātu vismaz 50% no nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Šogad par 965 660 eiro iecerēts veidot arī valsts patoloģijas centru. Tā kā būtiskākās problēmas onkoloģijas jomā un saslimšanas ārstēšanas efektivitātē rada vēlīni diagnosticēti audzēji, tieši diagnostikas problēmas novēršanai plānots izveidot šo centru, attīstot un sniedzot jaunus pakalpojumus. Centra izveide un ar to saistītās reformas, pēc VM domām, mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem samazināts vidēji par 8%.
Tāpat šogad iecerēta vēža skrīninga programmas reforma, kurai paredzēti 390 000 eiro. Lai uzlabotu valsts organizētā vēža skrīninga atsaucību, tādējādi sekmējot vēža agrīnu diagnostiku, pilotprojekta ietvaros plānots iesaistīt ģimenes ārstus, paredzot papildus maksājumu par vēža skrīninga atsaucības palielināšanu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu vidū. Pēc VM domām, šādā veidā ģimenes ārsts tiks ieinteresēts vairāk rūpēties par saviem pacientiem, sekot līdz savu pacientu veselībai un izglītot tos par skrīninga veikšanas nepieciešamību. Pilotprojektā paredzēts ģimenes ārsta praksei novirzīt 500 eiro ceturksnī, kā arī 250 eiro par katru dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu, ja vēža skrīninga atsaucība būs sasniegusi 50% par dzemdes kakla vēža skrīningu un 60% – par krūts vēža skrīningu.
Kā ziņots, veselības nozares reformu turpināšanai no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta papildus 2018.gadam piešķirts finansējums 113 400 000 eiro apmērā.
No šīs kopējās summas nākamgad veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēti 46 073 209 eiro, onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai – 29 896 594 eiro, infekcijas slimību izplatības mazināšanai – 16 740 741 eiro, primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai – 9 664 036 eiro, bet kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai un slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai – 11 025 420 eiro.
