Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vislielākā saslimstība ar diabētu

Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vislielākā saslimstība ar diabētu, 18.septembrī ekspertu seminārā “Diabēta efektīva ārstēšana – piemērs sociālekonomiskā sloga mazināšanai” informēja Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Viņa uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijā dramatiski pieaudzis reģistrēto gan 1., gan 2. tipa cukura diabēta pacientu skaits. Kopumā kopš 2010.gada 2.tipa cukura diabēta gadījumu skaits palielinājies par 31,2%, bet 1. – par 26,2%.

Šobrīd diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas 100 000 cilvēkiem, turklāt starp Baltijas valstīm mūsu valstī ir vislielākā saslimstība ar diabētu vecumā no 20 līdz 79 gadiem. Ja Lietuvā šis rādītājs ir 3,8%, Igaunijā – 4,2%, tad Latvijā tas ir 5%.

Štelmane atzīmē, ka, jo vēlāk slimību atklāj, jo vairāk komplikāciju rodas un attiecīgi arī kļūst sarežģītāka un dārgāka to ārstēšana. Komplikācijas diabēta ārstēšanas izmaksas palielina četras reizes.

Arī Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes loceklis Dzintars Mozgis piekrita, ka diabēta prevalences tendence Latvijā ir augoša. Strauji augošu diabēta prevalenci novēro zemu un vidējo ienākumu valstīs, turpretī augstu ienākumu valstīs tās pieaugums ir mazāk straujš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies pacientu dzimumstruktūra pēc 50 gadu vecuma – augstāka prevalence ir vīriešiem.

Diabēts un tā komplikācijas ir arī viens no iemesliem, kas izraida invaliditāti. Savukārt veselīga diēta, regulāra fiziskā aktivitāte, gādāšana par normālu ķermeņa uzturēšanu un nesmēķēšana ir iespēja izvairīties vai attālināt saslimšanu ar 2.tipa cukura diabētu. Diabētu var ārstēt un tā konsekvences iespējams novērst ar veselīgu diētu, fiziskām aktivitātēm, līdzestīgu zāļu lietošanu, regulāru kontroli un sarežģījumu ārstēšanu.

Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere skaidroja, ka saslimstības ar diabētu augšupejošā līkne izskaidrojama ar aptaukošanos. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV 2030.gadā 50% no populācijas būs ar aptaukošanos, taču arī ES dati neesot iepriecinoši uz šī fona. Satraucoši esot arī dati no bērnu endokrinologiem, kas atzīmē, ka bērnu skaits, kuriem ir aptaukošanās, arvien pieaug.

Geldnere norādīja, ka 63% diabēta pacientu ir aptaukošanās, savukārt kardiovaskulāru slimību ārstēšana veido no 20% līdz 49% no kopējām tiešajām 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas izmaksām. Vidējās gada izmaksas vienam pacientam kardiovaskulāro slimību gadījumā ir par 112% augstākas, koronāro artēriju slimības – 107% augstākas, sirds mazspējas 59% augstākas un insulta gadījumā 322% augstākas nekā 2. tipa cukura diabēta pacientiem bez kardiovaskulārās slimības.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas dati par šī gada pirmo pusgadu liecina, ka slimnīcā ārstējušies 104 pacienti ar pamata diagnozi 2.tipa cukura diabēts. Vidējais pacienta vecums ir 66 gadi – jaunākajam ir 30 gadi, bet vecākajam – 91 gads. 36% no šiem pacientiem ir vīrieši. Savukārt neatliekamajā kārtā stacionēti 68% pacientu.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina, ka medikamenti kompensējamo zāļu sarakstā esot, taču problēmas rada ekonomiski ierobežojumi, kā rezultātā “tie jaunākie pacienti ne vienmēr var to medikamentu saņemt uzreiz pirmajā līnijā”.

“Ienāk jauni medikamenti, un Nacionālais veselības dienests (NVD) liek prioritāro zāļu sarakstā. Tad ir jautājums, ko mēs virzam tālāk uz valdību, ņemot vērā, ka vajadzību ir daudz, visiem sāp. Jebkurā gadījumā no medikamentu pieejamības skatoties, diabēts nav sliktākajā stāvoklī ar visiem pārējiem. Ja mums būtu nauda, mēs atbalstītu. Ar visu to lielo summu, kas nozarei vajadzīga, mēs ejam pakāpeniski,” sacīja Kaupere.

Problēmu apzinās arī NVD. Šogad diabēta pacientu medikamentiem un medicīniskām ierīcēm plānoti 35 miljoni eiro, un tur ietilpst arī tā pacientu grupa, kurai vajadzētu saņemt jaunās zāles pēc iespējas ātrāk, pavēstīja NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja.

“Mēs, protams, skatīsimies, ko mēs varam darīt, cik tas maksā. Neskatoties uz visiem piešķīrumiem pēdējā laikā, tas deficīts šim gadam joprojām saglabājas pietiekami liels. Mēs varbūt varam domāt par nelieliem solīšiem, ko varam darīt vairāku gadu laikā,” sacīja Rugāja.

Avots: LETA