Kā savu dzimteni lai tēloju?
Tai augstu kalnu nav, ne strāvu platu,
Kas citas zemes sidrabjostās jož,
Ne lielisku un krāšņu dabas skatu.
Tai rožu maz, tik nātras asi kož…
Un tomēr – svešumā, aiz krastiem tāliem,
Kur dienas it kā raudot aust un riet,
Caur smagiem, pelēktumšiem miglas vāliem
Tā man kā gaiša laimes sala šķiet.
Es garā redzu viņu mirdzošu,
Kā apvītu ar staru vainagu.
/Aspazija/
Medikamentu informācijas centra kolektīvs sveic Jūs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas svētkos!
www.farmacija-mic.lv
Paldies! Gods kalpot Latvijai!