Temperatūras svārstības un aukstums – eksperti atgādina par piesardzību hronisko slimību pacientiem

Izrādās, ka gaisa temperatūra var daudzpusīgi ietekmēt cilvēka organismu – tas reaģē gan uz pakāpenisku temperatūras krišanos, gan straujām izmaiņām. Lai gan vesels organisms labi adaptējas, tā tomēr ir papildu slodze, bet jo īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir kāda hroniska slimība.

Sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane apkopojusi pētījumos atklāto par temperatūras svārstību klīnisko ietekmi uz veselību. Savukārt ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Jevgeņija Soboļevska raksturo, kā pasargāt organismu no slimības saasināšanās aukstuma ietekmē. Cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu, elpceļu, vielmaiņas un nieru slimībām, to noteikti būtu vērts zināt.

Kā organisms reaģē uz aukstumu?

Zināms, ka kontrastdušas vai ziemas peldes var sniegt labvēlīgu efektu, uzlabojot asinsvadu tonusu, modrību un organisma noturību pret stresu. Tomēr aukstums arī veicina perifēro asinsvadu sašaurināšanos, paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību, savukārt elpceļi kļūst jutīgāki, jo bronhu gļotāda reaģē uz gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām. “Veselam organismam šīs reakcijas ir normālas, taču tiem, kuriem ir sirds, plaušu, perifēro asinsvadu vai vielmaiņas traucējumi, tās var izraisīt akūtus simptomus un pasliktināt hroniskas slimības gaitu. Piemēram, iziešana no siltuma aukstumā, pastiprina organisma stresa reakciju un palielina kopējo slodzi, kas var izpausties gan kā sirds ritma paātrināšanās un asinsspiediena svārstības, gan kā bronhu spazmas, diskomforts rokās un kājās. Tieši tāpēc temperatūras svārstības ziemas periodā ir nozīmīgs ārējais faktors, kas var veicināt hronisku slimību paasinājumu,” stāsta farmaceite.

Sirds un asinsvadu slimības

Temperatūras pazemināšanās ir viens no nozīmīgākajiem ārējās vides faktoriem, kas var ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gaitu. “Auksts gaiss izraisa perifēro asinsvadu sašaurināšanos – tā ir organisma dabiska aizsargreakcija, lai saglabātu siltumu. Tomēr šī reakcija vienlaikus paaugstina asinsspiedienu un liek sirdij strādāt intensīvāk. Cilvēkiem ar koronāro artēriju slimību tas var radīt situāciju, kad sirds muskuļa skābekļa pieprasījums pieaug, bet piegāde samazinās, izraisot stenokardijas simptomus (spiedienu, dedzināšanu vai diskomfortu krūtīs, ko bieži pavada elpas trūkums, svīšana, vājums, reibonis) vai pat akūtu išēmiju. Aukstuma rezultātā pieaug arī adrenalīna un noradrenalīna izdalīšanās organismā, kas vēl vairāk paātrina sirds ritmu un veicina asinsvadu tonusa palielināšanos. Šīs pārmaiņas rada vidi, kurā palielinās trombozes risks,” Evita Lārmane un uzsver, ka ziemas sezonā īpaši svarīgi pievērst uzmanību sūdzībām par stenokardijas epizodēm, asinsspiediena svārstībām, aukstuma izraisītām sāpēm vai pirkstu krāsas maiņu un šādā gadījumā konsultēties ar ārstu.

Elpošanas sistēmas slimības

Aukstam gaisam ir tieša ietekme uz elpceļiem. Auksts, sauss gaiss var izraisīt elpceļu sašaurināšanos un gļotu sekrēcijas pieaugumu, radot sajūtu, ka ieelpa vairs nav pietiekami dziļa. Farmaceite stāsta pētījumos secināto: “Tiem, kuriem plaušu funkcija jau ir traucēta, piemēram, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) gadījumā, šīs izmaiņas var ātri novest pie elpošanas pasliktināšanās un pat nepieciešamības pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Straujas temperatūras maiņas – iziešana no siltas telpas aukstā vidē – rada īslaicīgu, bet intensīvu stresu elpceļiem. Bronhi uz to reaģē nekavējoties, un pat neliels spazmas pieaugums var būt nozīmīgs.

Bronhiālās astmas pacientiem auksts gaiss kairina bronhu gļotādu, padarot elpceļus jutīgākus. Aukstuma izraisītie simptomi pievienojas jau esošam iekaisumam, padarot paasinājumus smagākus un ilgstošākus.”

Ģimenes ārste Jevgeņija Soboļevska apstiprina, ka aukstums pirmkārt ietekmē elpceļu hroniskās slimības – bronhiālo astmu un HOPS. “Cilvēkiem, kuri sirgst ar šīm slimībām, vajadzētu izvairīties gan no aukstuma, gan uzturēšanās sabiedriskās vietās, jo aukstā laikā strauji izplatās dažādas augšējo elpceļu infekcijas slimības. Vīruss var izsaukt hroniskās slimības saasinājumu un pasliktināt tās gaitu, tādēļ ik gadu pirms ziemas der atcerēties par vakcinēšanos pret elpceļu infekcijām – gripu un Covid-19.”

Endokrīnās sistēmas slimības

“Hipotireozes gadījumā (vairogdziedzeris neizstrādā pietiekami daudz hormonu, kas regulē vielmaiņu) samazināts vai nepietiekams vairogdziedzera hormonu līmenis tieši ietekmē organisma termoregulāciju,” skaidro ģimenes ārste. Farmaceite norāda: “Izpētīts, ka šai gadījuma vielmaiņas procesi norit lēnāk, siltumenerģijas ražošana samazinās, organisms grūtāk pielāgojas zemām temperatūrām un tam ir mazāka spēja saglabāt siltumu. Cilvēks izjūt ne tikai vēsumu, bet arī nogurumu, muskuļu stīvumu un lēnāku reakciju uz fizisku slodzi. Šīs pazīmes bieži tiek kļūdaini piedēvētas ziemas nogurumam, taču tās atspoguļo tiešu hipotireozes un aukstuma mijiedarbību.” Farmaceite piebilst, ka hipotireozes pacientiem bieži ir arī sausa, jutīga āda un ziemas aukstuma, vēja un sausā telpu gaisa kombinācija šo stāvokli saasina.

Perifēro artēriju slimība un cukura diabēts

Pacienti ar perifēro artēriju slimību (PAS) ir īpaši neaizsargāti pret temperatūras pazemināšanos, jo asinsvadi jau sākotnēji ir sašaurināti aterosklerotisku izmaiņu dēļ. Auksts gaiss un temperatūras svārstības rada situāciju, kurā rokas un kājas ātri kļūst vēsas, bālas un sāpīgas, bieži var izjust spēcīgas, dedzinošas vai velkošas sāpes kājās pat minimālas slodzes laikā, un šīs sajūtas ziemā kļūst izteiktākas.

Cukura diabēta pacientiem risks ir vēl augstāks – aukstuma ietekmi viņi grūtāk pamana, līdz ar to palielinās apsaldējuma risks. Pat neliels temperatūras kritums var izraisīt audu bojājumus (čūlas) vēl pirms sajūt sāpes.

“Ziemas sezona gan cilvēkiem ar PAS, gan cukura diabētu ir paasinājumu periods, jo aukstums palēnina mikrocirkulāciju un pasliktina audu apgādi ar barības vielām, – tas nozīmē, ka jebkādas brūces, nobrāzumi vai spiediena bojājumi ekstremitātēs dzīst ievērojami lēnāk,” par pētījumos apstiprināto stāsta farmaceite.

Ko svarīgi ņemt vērā? 

Ģimenes ārste ziemā mudina ievērot piesardzību tiem, kuriem ir hroniska nieru slimība: “Ziemā nieru slimību pacientiem pasliktinās analīžu rezultāti, jo aukstā laikā cilvēki bieži vien piemirst padzerties. Lai gan ārā valda spelgonis, organisms tāpat zaudē šķidrumu, tas tāpat iztvaiko. Turklāt apkures sezonā to veicina arī sausais gaiss telpās. Nepietiekama šķidruma uzņemšana var izraisīt dehidratāciju un paaugstināt akūtas nieru mazspējas risku.” Ārste atgādina, ka ziema ir arī urīnceļu infekciju saasinājuma laiks, tādēļ, dodoties ārā, ir atbilstoši jāsaģērbjas, īpaši padomājot, lai kājas allaž būtu siltumā.

Jevgeņija Soboļevska iesaka ziemā būt vērīgiem tiem, kam ir hroniskas ādas slimības. To norise var saasināties gan sala, gan sausa iekštelpu gaisa ietekmē, tādēļ ziemā āda jākopj un jāizsargā daudz rūpīgāk, ar atbilstošiem dermatoloģiskiem līdzekļiem.

Lūk, īss farmaceites Evitas Lārmanes kopsavilkums par to, kas aprakstīts zinātniskajā literatūrā!

• Cilvēki ar kardiovaskulārām slimībām var piedzīvot paaugstinātu asinsspiedienu, sirds ritma izmaiņas un koronārās išēmijas risku.

• HOPS un bronhiālās astmas pacientiem auksts gaiss pastiprina elpceļu spazmas un iekaisumu, veicinot paasinājumus un hospitalizācijas risku.

• Hipotireozes gadījumā pielāgošanos aukstumam apgrūtina samazināta termoregulācija un palēnināta vielmaiņa. Tas var pastiprināt nogurumu, muskuļu stīvumu un kardiovaskulāro slodzi.

• Perifēro artēriju slimību un cukura diabēta pacienti ir īpaši jutīgi – aukstums papildus sašaurina jau bojātos asinsvadus, neiropātija samazina sāpju sajūtu, palielinot apsaldējuma risku, palēninās mikrocirkulācija, audu atjaunošanos un brūču dzīšanu padarot ilgstošāku.

Lai pārdzīvotu ziemu bez hroniskas slimības saasinājuma, ģimenes ārste iesaka jau laikus norūdīt organismu, tiesa, pirms tam konsultējoties ar savu ārstu. “Piesardzību vajadzētu ievērot arī ziemas prieku baudītājiem, piemēram, pirtsmīļiem, kuri pēc karsēšanās lec āliņģī vai kupenā. Ikviena hroniska slimība varētu būt kontrindikācija šādām aktivitātēm. Ja parādās kaut mazākās sūdzības par sirds un asinsvadu sistēmas darbību, no tām vajadzētu atteikties. Krasas temperatūras svārstības veicina asinsvadu spazmas, kas rada milzīgu pārslodzi sirdij, un var provocēt dzīvībai bīstamu situāciju,” brīdina ģimenes ārste.

“Ja jums ir kāda no minētajām slimībām un jūtat, ka aukstums nelabvēlīgi ietekmē tās gaitu, noteikti pārrunājiet to ar savu ārstu, lai pielāgotu terapiju, un konsultējieties arī ar zinošu farmaceitu, kurš var sniegt mērķtiecīgus profilakses ieteikumus. Tas ļaus uzlabot komfortu un veselībai labvēlīgāk pārdzīvot ziemas periodu,” iedrošina “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.

Avots: Repharm