Tiesībsargs uzskata, ka valdībai dota pārāk liela rīcības brīvība veselības aprūpes sistēmas noteikšanā

Tiesībsargs uzsvēris, ka nevienā likumā nav noteikts, kas ir kvotas. Tas tikai netieši izrietot no veselības aprūpes organizēšanas kārtības noteikumiem, kas esot viens no valdības instrumentiem, lai “rotaļātos ar sabiedrību”. Tiesībsargs uzskata, ka Latvijas gadījumā kvotu sistēma ir antikonstitucionāls veidojums, kā vienu no argumentiem minot faktu, ka personām, kas ir nokavējušas uz valsts apmaksātu izmeklējumu, par to ir jāmaksā.

“Likumdevējs ir pārlieku deleģējis valdībai pilnvarojumu izstrādāt noteikumus un ar tiem regulēt veselības aprūpes kārtību,” pārliecināts tiesībsargs.

Vaicāts, kad šāda situācija radās, Jansons norādījis, ka tā ir vairāku gadu garumā ielaista akūta kaite. “[Veselības ministrs Guntis] Belēvičs kaut ko mēģina mainīt, bet tas ir tā ļoti haotiski un bez sistēmiskas pieejas,” norādījis tiesībsargs, piebilstot, ka “joprojām mīņājamies pa dubļiem kā krīzes sākumā”.

Jansons arī minējis, ka nebrīnītos, ja šī brīža apstākļos tiktu pateikts, ka arī neatliekamā medicīniskā palīdzība ir par maksu.

Kā aģentūra LETA uzzinājusi Tiesībsarga birojā, tiesībsargs cita starpā konstatējis, ka atsevišķos veselības aprūpes sistēmas segmentos konstatējama diskriminācija. Pētījumā secināts, ka valdībai nepamatoti deleģēta konstitucionāla vērtība, kas var novest pie situācijas, ka veselības aprūpe tiek garantēta, piemēram, tikai kā neatliekamā medicīniskā palīdzība.