Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Guardian ziņo, ka ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 11. maijā, savā sociālā vietnē izsludināja plānu ievērojami samazināt recepšu zāļu cenas ASV, lai tās tuvotos cenām citās attīstītās valstīs. Pirmdien šim paziņojumam sekoja zāļu ražotāju akciju cenu kritums, kas vēlāk izlīdzinājās, pieaugot skepsei, ka izmaiņas diez vai būs tik nopietnas, kā solīts.
Pirmdien D. Tramps izdeva izpildrīkojumu, kas paredz zāļu ražotājiem mazināt cenas, dažos gadījumos pat par 80%. Šis rīkojums uzdod ASV veselības ministram Robertam Kenedijam paziņot zāļu ražotājiem, līdz kādam līmenim cenas mazināmas, un 30 dienu laikā sākt pirmo sarunu kārtu. Jāatzīst, ka ASV zāļu cenas patiešām ir lielākās visā pasaulē (pārsniedzot cenas citās augsta cenu līmeņa valstīs vismaz 2-3 reizes un vairāk). 2021. gadā veiktā pētījumā vērtēts, ka zāļu cenas ASV bija “ievērojami augstākas” nekā 32 turīgās valstīs.
Ja sarunas ar zāļu ražotājiem nonāks strupceļā, Kenedijam uzdots ieviest “visizdevīgākās valsts” (Most Favored Nation, MFN) cenu noteikšanas modeli un noteikt zāļu cenas ASV tajā līmenī, kāds ir citās turīgajās valstīs. Preses konferencē ASV prezidents paziņoja, ka tas nozīmētu cenu samazinājumu par 59% līdz 90%. Izmaiņas vispirms attiektos uz valsts atbalsta programmām Medicare un Medicaid, kas kopā veido 2/5 ASV zāļu pārdošanas apjoma.
Valsts amatpersonas skaidrojušas, ka ir jāpieņem, ka jaunais izpildrīkojums skars arī GLP-1 receptoru agonistus, piemēram, Wegovy, Ozempic un Zepbound. Tramps runā minējis “fat shot” zāles un teicis, ka viņš uzzinājis par milzīgajām to cenu atšķirībām, jo kāds uzņēmējs viņam pastāstījis, ka iegādājies Ozempic par 88 ASV dolāriem Londonā, bet Ņujorkā par to jāmaksā 1300 ASV dolāru.
D. Tramps pirmās prezidentūras pēdējos mēnešos bija mēģinājis samazināt zāļu cenas, bet tas tika noraidīts federālajā tiesā. Šis “visizdevīgākās valsts” plāns būtu noteicis Medicare sistēmā 50 zālēm cenas, kādas tās ir citās valstīs. Federālais tiesnesis bloķēja šo soli, lemjot, ka administrācija nav devusi sabiedrībai iespēju sniegt komentārus par grozījumiem. Pēc tam Baidena administrācija atteicās no šī priekšlikuma slimnīcu un farmācijas uzņēmumu spiediena ietekmē, bet pērn Medicare pirmo reizi sāka sarunas par dažām cenām saskaņā ar Inflācijas samazināšanas likumu.
D. Trampa jaunajā izpildrīkojumā nav sīkāka izklāsta, un nav skaidrs, kā tas ietekmēs miljoniem amerikāņu ar privāto veselības apdrošināšanu, jo federālā valdība visvairāk var ietekmēt Medicare un Medicaid apmaksāto zāļu cenas.
Eksperti norāda, ka farmācijas nozare, visticamāk, iebildīs pret ierosinātajām pārmaiņām. Tomēr AstraZeneca un Wegovy un Ozempic ražotājs Novo Nordisk ieņēma samierniecisku noti, sakot, ka sadarbosies ar politikas veidotājiem.
Analītiķi aprēķinājuši, ka Eiropas zāļu ražotāju peļņa varētu samazināties vidēji par 6%, ja ASV 50 populārākām zālēm tiktu ieviestas “visizdevīgākās valsts” cenas, savukārt ASV uzņēmumiem draudētu 10% ienākumu kritums.
Guardian raksta, ka starp ASV farmācijas uzņēmumiem vairāk ciestu Bristol Myers Squibb un Pfizer, bet vismazāk – Eli Lilly, savukārt Eiropā AstraZeneca un Novo Nordisk ciestu vairāk, bet GSK un Sanofi – vismazāk.
Lobiju grupa Pharmaceutical Research and Manufacturers of America (PhMRA) brīdinājusi, ka plānotie cenu samazinājumi apdraudēs jaunu ārstēšanas metožu izstrādi, jo peļņa no ASV zāļu cenām palīdz finansēt pētniecību.
Kā tiek noteiktas zāļu cenas? Parasti valdības nosaka zāļu cenas Apvienotajā Karalistē, ES un citās valstīs, tieši vienojoties ar farmācijas uzņēmumiem. Zāļu ražotāji dažādām valstīm piedāvā atšķirīgas cenas, dodot lielākas atlaides mazturīgākām valstīm. Piemēram, Wegovy piegādes cena ASV mēnesi ilgam patēriņam ir 1349 ASV dolāri, Apvienotajā Karalistē sākumdeva maksā no 130 mārciņām mēnesī, bet Vācijā zāles maksā no 170 eiro (143 mārciņām) līdz 300 eiro mēnesī.
Tomēr joprojām pastāv jautājumi par Trampa iespējām likt zāļu ražotājiem pazemināt cenas. Kāds analītiķis prognozē, ka nav skaidrs, kāda būs turpmākā rīcība, ja sarunas pat pēc 180 dienām neizdosies. Pastāv arī jautājumi par juridiskām pilnvarām vērsties pret citu valstu ražotājiem zāļu cenu noteikšanā. Tramps esot norādījis, ka pret citām valstīm varot izmantot jaunus tarifus.
Avots: The Guardian, cnbc.com
