Uzsākts pētījums pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanas instrumenta validēšanai Latvijā

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Dzemdību namu un citām Latvijas ārstniecības iestādēm ir uzsācis pētījumu “Instrumenta izstrādāšana un validēšana pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanai”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.

Pētījuma mērķis ir radīt un validēt vienotu instrumentu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku identificēšanai Latvijas populācijā. Tas tiks paveikts, adaptējot pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildinot to ar saociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību.

Pētījums notiks V, IV, III un II līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks nointervētas 400 jaunās māmiņas. Intervijās iegūtie dati tiks anonimizēti un tos analizēs pētniecībā pieredzējuši epidemiologi un dzemdību speciālisti. Pētījuma rezultātā iegūsim Latvijai piemērotu un validētu Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketu.

Pētījuma vadošā eksperte un Stradiņa slimnīcas dzemdību speciāliste dr. Zane Krastiņa stāsta: “Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 10% līdz 20% sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk novēro tieši pēcdzemdību depresiju. Latvijā ar šo diagnozi 2022.gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes un mēs nezinām, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība. Instruments, kuru šobrīd validējam, palīdzēs identificēt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams.”

Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas: atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā; bipolāri afektīvi traucējumi; paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks; traucēta mātes un bērna kontakta veidošanās; kavēta bērna fiziskā attīstība un augšana; paaugstināts psihisko saslimšanu (biežāk depresijas, ar trauksmi saistītu saslimšanu) risks bērnam; agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam; sievietes pašnāvība; zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms u.c.

Avots: LETA