Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvija daudz lielākā mērā nekā citas valstis ir piemērota kļūt par Eiropas Zāļu aģentūras jauno mītnes vietu, uzskata Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.
Eiropas Zāļu aģentūra (European Medicines Agency, EMA) atrodas Londonā kopš tās izveidošanas 1995. gadā. Tās primārā funkcija ir harmonizēt medikamentu un farmācijas sektoru reglamentējošo iestāžu darbību 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Vēl pirms Lielbritānijas plānotās izstāšanās no ES virkne valstu jau sastājušās rindā, lai kļūtu par jauno EMA mītnes vietu, plašsaziņas līdzekļos paudis D.Auers. Dānija, Vācija, Itālija, Zviedrija un Spānija jau esot izteikušas piedāvājumus. D.Auers uzskata, ka arī Latvijai būtu vērts pasteigties un pacīnīties, lai nokļūtu šīs rindas priekšgalā, jo Latvija daudz lielākā mērā nekā citas valstis ir piemērota kļūt par EMA jauno mītnes vietu. Kā skaidro D.Auers, Rīgā atrodas pasaules līmeņa farmācijas pētījumu institūts (Organiskās sintēzes institūts), vairāki ražotāji (no kuriem lielākie – “Grindeks” un “Olainfarm”), kā arī Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte – divas mācību iestādes ar straujiem attīstības tempiem, kas piesaista aizvien lielāku skaitu ārvalstu medicīnas studentu.
Pēc Auera domām, Rīgu jau šobrīd var uzskatīt par farmācijas un medicīnas darījumu centru. Eiropā gan esot arī citi šādi centri – lielākie konkurenti ar līdzīgiem klasteriem ir Austrijā (Vīne), Čehijā (Prāga) un Ungārijā (Budapešta). Ir arī piecas ES dalībvalstis, kurās šobrīd neatrodas neviena ES aģentūra – Bulgārija, Horvātija, Kipra, Rumānija un Slovākija – tādēļ, kā uzskata asociētais profesors, tās veltīs īpašas pūles, lai piesaistītu EMA uzmanību, tomēr no šīm valstīm vienīgi Bulgārijā ir (neliels) farmācijas uzņēmumu klasteris.
Rīgā atrodas viena ES institūcija – Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (Body of European Regulators for Electronic Communications), tajā strādā 27 darbinieki un iestādes budžets ir 4 miljoni eiro. Tā ir vien neliela daļa no EMA darbavietām un budžeta, tādēļ šis fakts nevarētu tikt uzskatīts par šķērsli, lobējot EMA pārcelšanos uz Rīgu, domā Auers.
Lēmums par EMA pārvietošanu tiks pieņemts, kopīgi vienojoties dalībvalstu pārstāvjiem – ārlietu ministriem un veselības ministriem vienojoties Ministru padomē, premjerministriem un prezidentiem – Eiropas Padomē. Latvijas diplomātiem un politiķiem vajadzētu uzsvērt, ka EMA pārcelšana uz Baltijas reģionu būtu nozīmīgs politisks signāls, kas liecinātu par atbalstu Baltijas valstīm ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, kas aizvien saglabājas austrumos. Tas būtu lietderīgi arī tādā ziņā, ka dotu tālāku impulsu Rīgas un Rīgas reģiona kā Eiropas farmācijas darījumu centra attīstībai, uzsver D. Auers.
www.farmacija-mic.lv
