Vakcinēto personu vidū atklāts 7,3 reizes mazāk Covid-19 gadījumu

Pret Covid-19 vakcinēto personu vidū atklāts 7,3 reizes mazāk Covid-19 gadījumu, valdības sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim Latvijā kopumā atklāts  73 400 Covid-19 gadījumu, kas liecina par 3847,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tikmēr vakcinēto personu vidū šajā laika periodā atklāti 896 Covid-19 gadījumi no 169 764 kopumā vakcinētām personām. Tādējādi saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju šajā grupā bijusi 527,8 gadījumi jeb 7,3 reizes mazāk.

Raugoties atsevišķi par katru vakcīnu, pēc 21.dienas, kad saņemta vakcīna, no 28 739 ražotāja “Pfizer” vakcīnas saņēmēju atklāti trīs inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kamēr pie līdzīga “Moderna” vakcīnas saņēmēju skaita fiksēti divi saslimšanas gadījumi. Tikmēr ar “AstraZeneca” vakcinēto personu vidū pēc 21.dienas reģistrēti kopumā 379 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi no 113 091 vakcinētas personas.

Savukārt pēc 14 dienām pēc otrās “Pfizer” devas saņemšanas atklāti 90 Covid-19 Covid-19 gadījumi no 19 073 vakcinētām personām. Tikmēr “Moderna” 7438 saņēmēju vidū reģistrēts viens Covid-19 gadījums, bet 924 personu vidū, kuras saņēmušas “AstraZeneca” otro devu – neviens.

Analizējot situāciju slimnīcās, SPKC secinājis, ka ārstu, ārstu palīgu, vecmāšu, māsu, māsu palīgu, laborantu, sanitāru, aprūpētāju, apkopēju, reģistratoru un klientu apkalpošanas darbinieku vidū gada pirmajā ceturksnī 75,4% gadījumu bijuši saistīti ar nevakcinētām personām.

Tikmēr tehnisko un administrācijas darbinieku, kā arī darbinieku, kuriem nav datu par nodarbošanos, vidū 84,1% Covid-19 gadījumu fiksēti nevakcinētām personām.

Tomēr pagājušajā nedēļā atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida bīstamo mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš. Viņš norādīja, ka E484K mutācija ir konstatēta arī citos celmos, piemēram, Brazīlijas paveidā, kā arī atsevišķos gadījumos Lielbritānijas paveidā. “Mēs Latvijā skatāmies, cik šādu mutāciju pie mums ir. Diemžēl šo gadījumu skaits palielinās, jo pirmo reizi mēs to konstatējām pirms divām vai trijām nedēļām,” sacīja Kloviņš. Viņš sacīja, ka patlaban vēl nav skaidrs par šī vīrusa tipa lipīgumu, taču tas nepārspēj Lielbritānijas paveida lipīgumu.

“Šīs mutācijas bīstamība izpaužas tajā, ka esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas gadījumā, ja cilvēks saslimst ar šāda tipa vīrusu. “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām dati bija nedaudz labāki, savukārt “AstraZeneca” pētījumos parādītajos datos vakcīnas efektivitāte samazinās diezgan dramatiski,” pauda Kļoviņš. Viņš uzsvēra, ka nav tā, ka vakcīnas iedarbība nebūs pavisam, saslimstot arī ar šī tipa vīrusu, slimībai nebūs tik smaga forma. Patlaban zinātnieki izstrādā vakcīnas, kas uzveiktu arī šo variantu. Labā ziņa ir tā, ka gadījumā, ja cilvēks to izslimo, tad viņš iegūst imunitāti pret šo pašu variantu.

www.farmacija-mic.lv