Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
27.septembrī Ministru kabinetā (MK) izskatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu”.
Konceptuālais ziņojums ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta sēdes protokollēmuma deleģējumam, kā arī Valdības rīcības plānā uzdotajam VM izstrādāt konceptuālus priekšlikumus par jaunu veselības finansēšanas modeli, piedāvājot vairākus iespējamos scenārijus finansējuma avotiem un ietverot apdrošināšanas komponenti. Pamatojoties uz MK lēmumu par atbalstīto scenāriju, VM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādās finansēšanas modeli, kura aprobācija plānota 2017.gadā un ieviešana 2018.gadā, ziņo ministrija.
Lai nodrošinātu rīkojumā uzdoto uzdevumu izpildi un apzinātu citu valstu pieredzi un labāko praksi, VM izveidota darba grupa (tajā ietilpa pārstāvji no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Republikas Saeimas Sociālā un darba lietu komisijas, Nacionālā veselības dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Apdrošināšanas asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras) izvērtēja piecu ES valstu finansēšanas modeļus un tika organizēta Latvijas delegācijas vizīte Pasaules Veselības organizācijas (PVO) birojā Barselonā. Jau ziņots, ka PVO Latvijas veselības aprūpes finansēšanas kontekstā ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijas valdība veselības aprūpei piešķir ļoti zemu prioritātes pakāpi un ja veselības jomai arī turpmāk netiks piešķirts atbilstošs nozares finansējums, Latvijā turpinās samazināties iedzīvotāju dzīves ilgums. Pašreizējais budžeta izdevumu līmenis veselības aprūpei sniedz vāju finansiālo iedzīvotāju aizsardzību un, lai sasniegtu veselības aprūpes pieejamības uzlabojumus, budžeta izdevumus veselības jomai būtu jāpaaugstina līdz 5% no IKP. Atbilstoši PVO ieteikumiem obligātu veselības iemaksu ieviešana varētu izslēgt atsevišķas iedzīvotāju grupas no publiskās veselības aprūpes sistēmas seguma, tādēļ ir ieteicams saglabāt visaptverošu iedzīvotāju veselības aprūpi. Tāpat PVO arī secinājusi, ka, ieviešot konkurenci starp veselības aprūpes pakalpojumu pērkošajām aģentūrām, netiktu rasts esošo izaicinājumu risinājums un varētu tikt radīti jauni izaicinājumi, piemēram, veselības aprūpes izmaksu pieaugums.
Mainot veselības aprūpes finansēšanas modeli, tiek izvirzīti tādi svarīgi mērķi kā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana ambulatorajiem, plānveida stacionārajiem, paliatīvās aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem un ekonomiski pamatota veselības aprūpes tarifu pārskatīšana. Veselības aprūpes reforma sevī ietver gan jauna finansēšanas modeļa izstrādi, gan veselības aprūpes pakalpojumu apjoma definēšanu, pakalpojumu sniedzēju kartējuma izstrādi un diagnostikas un ārstēšanas vadlīniju izstrādi, e-veselības sistēmu u.c.
Ziņojumā norādīts, ka finansējums Latvijā veselības nozarei 2016.gadā sastāda aptuveni 10% no valsts budžeta, kas, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir ievērojami zemāks. Lai virzītos uz stabilu veselība aprūpes ilgtspējas nodrošinājumu, ir nepieciešams likumā noteikt, ka veselības aprūpes finansēšanai tiek atvēlēti ne mazāk kā 12% no valsts budžeta (šādu finansējuma apmēru kā minimumu efektīvai veselības aprūpei uzsver arī PVO).
VM piedāvā valdībai izvirzīt tādu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā tiktu saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. VM virzītais modelis paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālai grupai, vecuma un dzimuma.
Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, tiktu nodrošināts vienlīdzīguma princips, samazinātos papildus privātie maksājumi, samazinātos mirstība, uzlabotos pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, palielinātos iespēja saņemt kompensējamos medikamentus, paaugstinātos darba samaksa veselības aprūpes speciālistiem. Paralēli tiek paredzēta iespēja tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem.
Otrs veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu. Šajā modelī veselības aprūpes pakalpojumus iepērk gan valsts, gan privātais apdrošinātājs, un ir divi finansēšanas avoti – valsts budžeta ieņēmumi un iedzīvotāju apdrošināšanas prēmiju maksājumi (25-70 eiro). Šajā finansēšanas modelī no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un grūtnieču aprūpe, bet pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši apdrošināšanas maksājumiem.
Ieviešot trešo veselības aprūpes finansēšanas modeli, veselības aprūpes pakalpojumu grozs arī tiktu sadalīts. Par valsts budžeta finansējumu tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, bērnu un grūtnieču aprūpe, savukārt pārējos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu atbilstoši veiktajām iemaksām (obligātais veselības maksājums) proporcionāli ienākumiem. Gan šim, gan iepriekšējam modelim raksturīga iedzīvotāju fragmentācija, nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
Atbilstoši ziņojumam, papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir izskatāms kopā ar nodokļu politikas izmaiņām valsts budžetam 2018.gadam, pakāpeniski palielinot veselības aprūpes finansēšanai paredzētos līdzekļus un 2018.gadā jau sasniedzot ne mazāk kā 12% no valsts budžeta kopizdevumiem. Lai palielinātu veselības aprūpei pieejamo valsts budžeta finansējumu, pirmais variants paredz izmantot maksājumu uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes. Otrais variants paredz pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu, savukārt trešais variants paredz izmantot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu bāzi, palielinot iemaksu veidā likmi par 0,5 procentiem darba ņēmējam un darba devējam, ziņo VM.
www.farmacija-mic.lv
