Veidos darba grupu zāļu kompensācijas sistēmas ilgtermiņa attīstības plāna izstrādei

6.oktobrī Veselības ministrijā (VM) norisinājās tikšanās ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes, Latvijas Diabēta asociācijas, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla un pacientu biedrības “ParSirdi.lv” pārstāvjiem, lai pārrunātu izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Tikšanās laikā dalībnieki bija vienisprātis, ka zāļu kompensācijas sistēmā ir nepietiekams līdzekļu apjoms gan saistībā ar pacientu skaita pieaugumu, gan arī, ņemot vērā ārstēšanās iespējas ar jaunākās paaudzes medikamentiem, pēc sanāksmes ziņo VM. Vienlaikus prioritāri risināmais jautājums būtu atgriešanās pie zāļu kompensācijas apmēra atjaunošanas tām diagnozēm, kam ekonomiskās krīzes dēļ 2009.gadā apjoms tika samazināts, uzsver ministrija.

VM priekšlikums noteikumos iestrādāt risinājumu, ka noteiktos apstākļos zāļu ražotājam varētu tikt piemērots līdzmaksājums, ja konkrēto kompensējamo zāļu sarakstā B sarakstā esošo zāļu apjoms gadā palielinātos par 10%, ir vērtējams tikai kā drošības spilvens situācijā, ja ar valsts budžeta līdzekļiem nebūtu iespējams segt izveidojušos deficītu. Turklāt šāda prakse nebūtu uzskatāma par unikālu, jo līdzīgi risinājumi pastāv virknē Eiropas Savienības valstu, skaidro VM.

Jau ziņots, ka izmaiņas paredzētu, ka zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu virs 10%, turklāt norma stātos spēkā tikai pie nosacījuma, ka:

• nav paplašināts diagnožu klāsts, pie kurām tiek nozīmētas attiecīgās zāles vai medicīnas ierīces;
• nav mainīti zāļu izrakstīšanas nosacījumi;
• nav noslēgts ražotāja individuālais līgums par līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā pacientiem.

Tāpat šī norma nestātos spēkā, ja zāļu kompensācijas sistēmai valsts budžeta pieaugums būtu vismaz 5% apmērā un no valsts budžeta būtu iespējams nosegt izdevumus, ko izraisījis B saraksta zāļu apgrozījuma palielinājums virs 10%.

Tikšanās laikā VM uzsvēra, ka paredzētie izņēmuma gadījumi sniedz ievērojamu palielinājuma rezervi, kas tiks apmaksāts no valsts puses jebkurā gadījumā. Saistībā ar pacientu skaita pieaugumu, zāļu apgrozījums katru gadu palielinās vidēji 5-7% apjomā. Ierobežota finansējuma apstākļos valsts ir apņēmusies segt izdevumus pat par lielāku iespējamo pacientu pieaugumu, kā arī paredzējusi citas atrunas, kuru rezultātā ražotājiem netiks piemērots augstākminētais līdzmaksājums. Jau šobrīd vairākiem B sarakstā esošajiem medikamentiem ražotāji ir noslēguši individuālu līgumu par līdzdalību kompensācijas nodrošinājumu pacientiem. VM arī nesaskata draudus, ka medikamenti Latvijas pacientiem vairs nebūtu pieejami.

Tikšanās noslēgumā, neskatoties uz atšķirīgiem viedokļiem attiecībā par iespējama līdzmaksājuma paredzēšanu zāļu ražotājiem noteiktos apstākļos, tika panākta vienošanās par nepieciešamību izveidot darba grupu, ko iniciētu VM un Nacionālais veselības dienests un kuras uzdevums būtu zāļu kompensācijas sistēmas ilgtermiņa attīstības izveide, ziņo ministrija.

www.farmacija-mic.lv