Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
No 2024.gada 11. līdz 15.novembrim Latvijā norisinās uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas atpazīstamības nedēļa. Nepietiekams uzturs kļūst par arvien nopietnāku problēmu, kas bieži paliek nepamanīta. Uztura terapiju ar medicīnisko papilduzturu pacienti saņem novēloti, kaut gan piemērota aprūpe patlaban ir pieejamāka nekā jebkad agrāk. Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība, un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, tika uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā “Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs”, kurā piedalījās gan vadošie uztura un veselības aprūpes speciālisti, gan Veselības ministrijas pārstāvji.
Uzturvielu nepietiekamība būtiski ietekmē veselību, slimību gaitu, pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti. Tā rodas, ja cilvēks nepietiekami uzņem uzturvielas – faktiski cieš no bada, un tas rada ķermeņa uzbūves izmaiņas, tostarp samazinās muskuļu masa un mainās orgānu darbība. Galvenās uzturvielu nepietiekamības pazīmes ir svara, apetītes zudums, cilvēks apēd daudz mazāk nekā iepriekš, rodas izteikts nogurums.
“Ļoti bieži pacients nespēj atveseļoties nevis tāpēc, ka ir nepareizi ārstēts, bet gan cieš no uzturvielu nepietiekamības. Mūsu mērķis ir aktualizēt šo problēmu gan veselības aprūpes speciālistu, gan plašākas sabiedrības vidū, jo uzturvielu nepietiekamība skar ļoti daudzas ārstniecības nozares, īpaši intensīvo terapiju, onkoloģiju, ķirurģiju, neiroloģiju, rehabilitāciju un citas. Nepietiekama uztura sekas izpaužas visās organisma sistēmās – tā ietekmē gan skeleta muskulatūru, gan sirds, aknu, nieru un imūnās funkcijas, pieaug jebkuru komplikāciju, tostarp infekciju risks,” norāda asociētā profesore Dr. med. Laila Meija, Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja.
Lielākās uzturvielu nepietiekamības riska grupas ir seniori ar veselības problēmām, vēža slimnieki, kā arī pacienti pēc apjomīgas vēdera dobuma operācijas, pacienti pēc insulta un pacienti ar smagām hroniskām slimībām. Senioriem, kas dzīvo mājās, uzturvielu nepietiekamība ir novērojama līdz 10% gadījumu, savukārt tiem, kas ir akūti hospitalizēti vai dzīvo aprūpes iestādēs, šis rādītājs ievērojami pieaug, sasniedzot pat 60%. Ambulatoro pacientu vidū uzturvielu nepietiekamība ir sastopama līdz 15% gadījumu, kamēr hospitalizēto pacientu grupā tā skar jau līdz 65% pacientu.
Kā uzsver ķirurgs Antons Rudzāts, kurš strādā Austrumu slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”: “Uzturvielu nepietiekamības aktualitāte onkoloģijas pacientiem pasaulē ir neapšaubāma. Pētījumi liecina, ka līdz pat divām trešdaļām vēža slimnieku netiek veikts uzturvielu nepietiekamības skrīnings. Savukārt pacientiem, kuriem uzturvielu nepietiekamība ir atpazīta, 40% gadījumu tā netiek atbilstoši novērtēta. Lai savlaicīgi atpazītu uzturvielu nepietiekamību un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, jāveic uzturvielu nepietiekamības skrīnings un atkārtots skrīnings ārstēšanas procesā, jāveicina izpratne par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm, kā arī nepieciešams izmantot multimodālu un individualizētu pieeju, lai atbilstoši novērtētu pacientu uzturvielu nepietiekamības risku.”
Uzturvielu nepietiekamība ir arī izplatīta konkrētu slimību grupās, piemēram, atkarībā no onkoloģiskās slimības lokalizācijas 20% līdz 80% vēža slimnieku un 30% pacientu ar neiroloģiskām slimībām ir uzturvielu nepietiekamība. Tāpat uzturvielu trūkums ir raksturīgs 50% pacientu ar iekaisīgām zarnu slimībām un 27% pacientu pēc apjomīgām ķirurģiskām operācijām, kas rada papildu riskus atveseļošanās procesā. Uzturvielu nepietiekamības risks tiek novērots arī intensīvās terapijas pacientiem – no 38% līdz 78% gadījumu.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis seminārā atzina, ka ir svarīgi risināt uzturvielu nepietiekamības jautājumus, īpaši uzsverot multidisciplināru pieeju un valsts apmaksātu uztura terapiju pacienta dzīvesvietā kā būtisku soli pareizajā virzienā.
Kopš 2023.gada cilvēki ar uzturvielu nepietiekamību var saņemt arī valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Jau iepriekš tika nodrošināta apmaksāta enterālā (barošana gremošanas traktā) un parenterālā (barošana vēnā) barošana pacienta dzīvesvietā. Joprojām daudz ārstu un pacientu to nezina vai arī piesakās pārāk novēloti, jau smagā uzturvielu nepietiekamības stadijā. Tas būtiski kavē iespējas uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un veiksmīgas atveseļošanās iespējas. Medicīniskā papilduztura sastāvā ir nepieciešamās uzturvielas ķermeņa stiprināšanai un enerģijas līmeņa celšanai, tostarp nepieciešamās olbaltumvielas un citas sastāvdaļas, kas palīdz uzturēt muskuļu masu.
Valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu var saņemt, sākot ar konsultāciju pie ārstējošā vai ģimenes ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un kurš izvērtēs nepietiekama uztura risku un izsniegs nosūtījumu uz Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu. Savukārt Austrumu slimnīcas uztura speciālists pēc konsultācijas, balstoties uz pacienta veselības stāvokli, izrakstīs piemērotāko papilduzturu un noteiks tā devas. Pēc izrakstīšanas papilduzturs tiek piegādāts uz pacienta dzīvesvietu trīs darbdienu laikā, tādējādi pacients to var saņemt, neapmeklējot aptieku.
Situācijās, kad slimnīcas apmeklējums klātienē ir problemātisks, pacientiem pieejamas attālinātas konsultācijas. Precīza informācija pieejama Austrumu slimnīcas mājaslapas Uztura un dietoloģijas centra sadaļā: https://aslimnica.lv/uztura-un-dietologijas-centrs/.
Seminārs “Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs” norisinājās uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas atpazīstamības nedēļas (Malnutrition Awareness Week) ietvaros, īpašu uzmanību vēršot agrīnai uzturvielu nepietiekamības pazīmju atpazīšanai un sabiedrības izpratnes veicināšanai par uztura nozīmi nopietnu slimību veiksmīgā ārstēšanā. Seminārā piedalījās Latvijas vadošie uztura un veselības aprūpes speciālisti, sniedzot gan teorētisku skatījumu, gan praktiskus ieteikumus par uzturvielu nepietiekamības ārstēšanu un profilaksi dažādās ārstniecības nozarēs, tostarp intensīvajā terapijā, onkoloģijā, neiroloģijā, ķirurģijā u.c. nozarēs.
Avots: LETA
