Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki un retāk dodas uz darbu saslimšanas gadījumā. Pēdējo gadu laikā to iedzīvotāju skaits, kuri bieži dodas uz darbu situācijās, kad būtu ieteicams palikt mājās, samazinājies līdz 15 %. Salīdzinājumam – 2019. gadā šādu cilvēku bija divas reizes vairāk – 31 %, liecina “Mana aptieka & Apotheka” devītā Veselības indeksa pētījuma dati.
Vienlaikus gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka retu reizi tomēr uz darbu dodas arī sliktas pašsajūtas gadījumā – tā norādījuši 46 % respondentu. Savukārt 38 % aptaujāto norāda, ka saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās. Visbiežāk šādu rīcību izvēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (51 %), kā arī cilvēki ar kopumā zemu stresa līmeni ikdienā (40 %).
Dati liecina, ka uz darbu slimojot biežāk dodas iedzīvotāji ar augstu ikdienas stresa līmeni (25 %), respondenti, kuri atzinuši, ka dzīvo kopumā neveselīgi (20 %), kā arī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.
“Pēdējos gados redzam pozitīvu tendenci – cilvēki kļūst arvien apzinīgāki un retāk dodas uz darbu saslimuši. Par vienu no šīs pārmaiņas iemesliem noteikti var uzskatīt Covid-19 pandēmiju. Šajā laikā sabiedrībai bija plašāk pieejama informācija par slimību izplatīšanās ceļiem, cilvēki vairāk interesējās par savu veselību un mācījās, kā pasargāt gan sevi, gan citus. Tāpat pandēmija daudzās nozarēs radīja iespējas strādāt attālināti, kas ļauj izvairīties no situācijām, kad saslimušam jādodas uz darbavietu,” norāda aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Tomēr, pēc viņas teiktā, situācija joprojām nav ideāla. Tā kā šis jautājums cieši korelē ar ikdienas stresa līmeni, iedzīvotāju rīcību lielā mērā var ietekmēt arī darba vides kultūra.
“Ja darbinieks izjūt spiedienu visus darbus paveikt laikus vai ir bažīgs par darba devēja reakciju, viņš, visticamāk, biežāk izvēlas doties uz darbu arī sliktas pašsajūtas gadījumā. Tāpēc ļoti svarīga ir darba devēju izpratne un atbalsts – veselīga darba vide nozīmē, ka darbiniekam nav jāizvēlas starp savu veselību un darba pienākumiem,” uzsver farmaceite.
Viņa piebilst, ka iespēja pilnvērtīgi atveseļoties ir svarīga arī pašam darba devējam, jo darbinieks, kurš ir atguvies pēc slimības, var kvalitatīvāk un efektīvāk veikt savus darba pienākumus.
Ar kādām saslimšanām nevajadzētu doties uz darbu?
Farmaceite Alīna Fleišmane norāda, ka ir vairākas saslimšanas, kuru gadījumā uz darbu doties noteikti nevajadzētu, jo pastāv augsts risks aplipināt citus. Pie šādām saslimšanām pieder dažādas akūtas elpceļu infekcijas, piemēram, gripa, Covid-19, respiratori sincitiālais vīruss (RSV), kā arī saaukstēšanās ar izteiktiem simptomiem – klepu, iesnām, kakla sāpēm vai paaugstinātu temperatūru. Īpaši svarīgi palikt mājās ir arī kuņģa-zarnu trakta infekciju gadījumā, piemēram, norovīrusa vai rotavīrusa izraisītas saslimšanas laikā, jo tās izplatās ļoti ātri.
Uz darbu nevajadzētu doties arī tad, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, stiprs klepus, izteikts vājums vai citi akūtas infekcijas simptomi.
Ir arī situācijas, kad cilvēks var justies ne pārāk labi, taču tas ne vienmēr nozīmē risku apkārtējiem. Piemēram, galvassāpes, migrēna, alerģijas, hronisku slimību saasinājums vai neliels nogurums nav infekciozi un neapdraud citus cilvēkus. Tomēr arī šādos gadījumos svarīgi izvērtēt pašsajūtu un darba spējas.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau deviņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1003 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
Avots: LETA
