Veselības ministrija nepiekrīt Valsts kontrolei, ka papildu nauda veselības nozares problēmas neatrisinās

Valsts kontrole (VK) paziņojusi, ka iestājas par neatkarīgu veselības nozarei piešķirtā valsts finansējuma kontroli, lai veicinātu resursu efektīvu izlietojumu.

Kā norāda VK , ārstniecības iestādes par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem katru gadu kopumā no valsts budžeta saņem ievērojamus finanšu līdzekļus (piemēram, 2014. gadā – tuvu 610 miljoniem eiro). VK uzdevums ir pārbaudīt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un likumību, sniedzot neatkarīgu vērtējumu. Taču veselības nozarē, kur darbojas princips “nauda seko pacientam”, VK, veicot revīzijas, nav pieejama informācija par pacientam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem jeb pacientu dati.

“Praksē esam pārliecinājušies, ka bez šiem datiem nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, vai nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski, ekonomiski un efektīvi. Veselības ministrija (VM) argumentē, ka budžeta izlietojuma pārbaudes jau tiek veiktas nozares “iekšienē” un tāpēc nav nepieciešams veikt neatkarīgas ārpusnozares kontroles, bet VK uzskata, ka šāda ministrijas nostāja nevairo sabiedrības uzticību veselības nozarei kopumā. Tāpat VM uzsver, ka nozarē aktuālās problēmas ļaus atrisināt tikai valsts budžeta finansējuma palielinājums, tomēr VK norāda, ka ir jāpārliecinās arī par esošo resursu efektīvu izmantošanu,” savā paziņojumā pauž VK.

Valsts kontrole: daudzi nozarei būtiski jautājumi netiek risināti jau gadiem

VK norāda, ka veselības nozare ir viena no iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, jo tā tieši skar ikvienu sabiedrības locekli, tāpēc VM pienākums esot garantēt, lai nozarei piešķirtais finansējums tiktu izlietots tā, lai sabiedrībai sniegtu iespējami lielāku labumu. Taču, pēc VK uzskata, daudzi nozarei būtiski jautājumi netiek risināti jau gadiem. VM nepadarīto darbu sarakstā ir gan veselības aprūpes pakalpojumu groza definēšana, gan valstī noteikto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana atbilstoši pakalpojumu faktiskajām izmaksām, norāda VK.

“Turklāt publiskajā telpā gan veselības nozares speciālisti, gan arī sabiedrības pārstāvji izsaka šaubas par veselības nozarei piešķirtā finansējuma izlietojuma lietderību, efektivitāti un atbilstību mērķiem,” paziņojumā uzsver VK.

Lai arī VK kompetence ir izvērtēt un atbildēt nodokļu maksātājiem, vai veselības nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un lietderīgi, ierobežotas informācijas pieejamības dēļ pašlaik VK tiek liegta iespēja to veikt pilnībā. Iegūstot pacientu datus par pakalpojuma saņemšanu, būtu iespējams, piemēram, pārbaudīt: (1) vai Nacionālā veselības dienesta veiktā samaksa ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu pacientam atbilst normatīvo aktu prasībām un faktiski ārstniecības iestādes izlietotajiem līdzekļiem; (2) vai valsts finansēto veselības aprūpi un valsts kompensējamās zāles ir saņēmušas tās personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem tās bija paredzētas; (3) vai no pacientiem netiek nepamatoti iekasēta papildu samaksa par valsts finansēto veselības aprūpi, tai skaitā, vai no pacientiem, kuri pēc slimības diagnozes ir atbrīvoti no pacientu iemaksas par pakalpojumiem, netiek iekasētas pacienta iemaksas un ārstēšanās izdevumi; (4) vai veselības nozarē izveidotās informācijas sistēmas un reģistri par pacientiem ir pilnīgi un satur patiesu un aktualizētu informāciju.

VK uzsver, ka savās revīzijās nevērtē ārstniecības procesu (noteiktās diagnozes pamatotību, pacientiem noteikto medikamentu nepieciešamību un veikto medicīnisko darbību zinātnisko pamatotību).

Valsts kontrole: budžeta palielināšana veselības nozarei tās problēmas neatrisinās

VK uzskata, ka budžeta palielināšana veselības nozarei tās problēmas neatrisinās, ja vienlaikus ierobežotā finansējuma apstākļos netiks veiktas aktivitātes finanšu efektīvākai izlietošanai. VK norāda, ka tā iestājas nevis par pašmērķīgu kontroli, bet gan iespējami efektīvākā rezultāta sasniegšanu nodokļu maksātāju vārdā.

Veselības ministrija, savukārt, pauž neizpratni par VK publicēto viedokli. Ministrija uzskata, ka šāda viedokļa izplatīšanas mērķis nākamā gada valsts budžeta sastādīšanas laikā ir nepalielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei, netuvināt to starptautiskos standartos noteiktam apmēram un nerisināt visaktuālākās problēmas attiecībā uz rindu mazināšanu pie ārstiem speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, plānveida stacionāro palīdzību, pacientu līdzmaksājumu apjomu, zāļu kompensācijas sistēmas pilnveides jautājumiem, ārstniecības personu došanos darbā uz ārvalstīm u.c.

Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi – veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pietiekami efektīva

VM gan savā paziņojumā presei piekrīt VK teiktajam, ka ir ļoti būtiski katru nozarei piešķirto eiro izmantot maksimāli efektīvi – lai tas dotu maksimālu atdevi sabiedrības veselībai, tomēr norāda, ka Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pietiekami efektīva un Latvija krīzi izmantojusi ļoti labi, lai strukturāli sakārtotos. “Arī Pasaules Banka savā ziņojumā norāda, ka finanšu krīzes laikā valdība izmantoja iespēju īstenot galvenās reformas veselības aprūpes sistēmā, uzlabojot efektivitāti, izmantojot pāreju no stacionārās aprūpes uz ambulatoro,” uzsver ministrija.

Tā atzīst, ka ir jāpilnveido kontroles mehānismi veselības aprūpes efektivitātē tāpat kā ikvienā jomā, tomēr nepiekrīt, ka mūsu valsts veselības aprūpes sistēma nebūtu caurskatāma.

Tāpat VM uzskata, ka atbilstoši Pacientu tiesību likumā noteiktajam, trešajām personām nav izpaužama informācija par identificējamu pacientu, tādēļ identificējamu pacientu datus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu Valsts kontrolei neesot tiesību pieprasīt un VM šādus datus nedrīkst sniegt. Tā vietā šobrīd VK varot saņemt kodētus datus par pacientiem sniegto veselības aprūpi un veikt analīzi, balstoties uz tiem.

“Neatkarīgi eksperti ir atzinuši, ka valdības izdevumi 3% no IKP apmērā ir nepietiekami, lai veselības aprūpes sistēma pildītu savus pamatuzdevumus – nodrošinātu sabiedrības veselību, aizsargātu no finanšu riskiem saslimšanas gadījumā un nodrošinātu iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpi,” norāda ministrija.

Tā vērš uzmanību, ka 30. septembra valdības sēdē tika apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas paredz, ka veselības aprūpes finansējums ir jāpalielina katru gadu, 2020.gadā sasniedzot vismaz 4% no IKP jeb 1,4 miljardus eiro. Tādēļ VM aicina Valsts kontroli sniegt konstruktīvus priekšlikumus kontroles uzlabošanai veselības aprūpes sistēmā un atturēties no apgalvojumiem par to, ka papildus finansējums veselības aprūpei problēmas neatrisinās. Lielu daļu atrisinās, uzskata ministrija.

 Elīna Badune