Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības aprūpes nozares Eiropas Savienības (ES) fondu projektu uzraudzībā tiek ieviests pašdeklarācijas princips, samazinot administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, 28.oktobrī apstiprināja valdība.
Pieņemtas izmaiņas noteikumos, kas regulē darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” atbalsta mērķa projektus “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru”. Turpmāk tiks atcelta prasība finansējuma saņēmējiem iesniegt Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) aprēķinus par infrastruktūras izmantošanas proporcijām pēc projektu noslēguma.
Tā vietā finansējuma saņēmēji paši uzkrās un glabās informāciju par ES fondu līdzekļiem izveidotās infrastruktūras izmantošanu, nodrošinot datu un pamatojošo dokumentu pieejamību CFLA pēc pieprasījuma. Pēdējā ikgadējā pēcprojekta pārskatā šie aprēķini vairs nebūs jāiesniedz.
Pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs, iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tajā neiekļauj infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinu.
VM skaidro, ka šāds risinājums ļaus mazināt birokrātiju un apliecinās lielāku uzticēšanos projektu īstenotājiem, vienlaikus saglabājot atbildību par finanšu vadību un datu precizitāti. Pašdeklarācijas principa ieviešana neietekmēs projekta attiecināmību un nemainīs esošos finanšu kontroles mehānismus.
Pēc VM datiem, prasība iesniegt infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinus iepriekš radīja papildu administratīvo slogu ES fondu finansējuma saņēmējiem veselības nozarē. Administratīvo izmaksu novērtējums liecina, ka viena projekta ietvaros ārstniecības iestādēm slogs samazināsies par aptuveni 120 eiro, jo dokumentu sagatavošanai iepriekš bija nepieciešamas aptuveni astoņas darba stundas ar vidējo stundas likmi 15 eiro.
VM norāda, ka izmaiņas ir tehniska rakstura un neietekmē sabiedrībai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vai kvalitāti. Tie vienkāršo administratīvos procesus pēc projektu noslēguma, stiprinot uzticēšanās un pašatbildības principu valsts pārvaldē. Izmaiņas ietekmē ES fondu finansējuma saņēmējus veselības nozarē, jo tiem tiek mazināts administratīvais slogs pēcuzraudzības periodā – infrastruktūras izmantošanas proporcijas dati un pamatojošie dokumenti būs jāuzkrāj un jānodrošina pieejamība uzraudzībai.
Avots: LETA
