Sākums » Jaunākie raksti » Vienojas ārstniecības iestādes prasības attiecināt tikai uz optometrista kabinetu, nevis visu optikas veikalu
Vienojas ārstniecības iestādes prasības attiecināt tikai uz optometrista kabinetu, nevis visu optikas veikalu

Vienojas ārstniecības iestādes prasības attiecināt tikai uz optometrista kabinetu, nevis visu optikas veikalu

Veselības ministrija (VM) atsaukusies Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) priekšlikumam precizēt normatīvo regulējumu, ārstniecības iestādes statusu un obligātās prasības attiecinot tikai uz optometrista kabinetu, nevis visu optikas veikalu.

Pašreizējā likumu un noteikumu redakcija paredz optikas veikalu pilnīgu pārreģistrāciju par ārstniecības iestādi, bet LOOA norādījusi, ka vairumā gadījumu tas nav iespējams.

Pēc diskusijām ar LOOA Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, kas paredz noteikt obligātās prasības optometrista kabinetam, nodrošinot to, ka tas atbilst ambulatorās ārstniecības iestāžu prasībām. Lai mazinātu interpretācijas par optometrista kabineta izveidi un norobežošanu no tirdzniecības telpas, plānots noteikt, ka optometrista kabinets ir atsevišķa telpa optikas mazumtirdzniecības telpās un vienlaikus tā ir ambulatora ārstniecības iestāde, kurā tiek sniegti optometrista pakalpojumi.

Grozījumi paredz, ka optometrista kabinetā jānodrošina vides pieejamība bērniem un grūtniecēm, kā arī bērnu pārtīšanas galds, iespēja novietot ratiņus un sēdvieta gaidīšanai rindā pēc pakalpojumiem. Tāpat uz optometrista kabinetu attieksies prasība nodrošināt pacientu, personāla, kā arī cilvēku ar invaliditāti vajadzībām pielāgotu tualeti.

VM skaidro, ka minētās prasības var tik nodrošinātas ne tikai optometrista kabineta iekšienē, bet kopumā optikas mazumtirdzniecības telpās vai publiskās telpās, kurās izvietotas optikas mazumtirdzniecības telpas. Nav pieļaujams, ka redzes pārbaudes vieta uz redzes pārbaudes laiku no tirdzniecības telpas tiktu nodalīta ar aizslietni vai aizkariem, jo visām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina pacienta datu aizsardzība un privātums un aizslietnis vai aizkari to pilnībā nenodrošinātu, uzsver VM.

Iecerēts, ka noteikumi stāsies spēkā līdz ar nākamo gadu.

Optometrista pakalpojumi bieži tiek sniegti optikas mazumtirdzniecības vietās – saskaņā ar LOOA sniegto informāciju, šobrīd visā Latvijā 80% briļļu tiek izgatavotas pēc optikas mazumtirdzniecības veikalā uz vietas izrakstītām briļļu receptēm. No 192 optikas mazumtirdzniecības veikaliem līdz šim tikai 23 reģistrēti kā ārstniecības iestādes.

Optikas mazumtirdzniecības veikalos Latvijā ik mēnesi tiek nodrošinātas redzes pārbaudes vidēji 20 līdz 30 000 klientu.

Tāpat būtiska loma ir optikas mazumtirdzniecības veikalos nodrošinātajiem optometrista pakalpojumiem kontaktlēcu nozīmēšanā, nodrošinot proves kontaktlēcas, to pielaikošanu, novērtēšanu uz acs virsmas, kā arī klientu apmācību kontaktlēcu lietošanā, uzsver VM.

Lai optikas mazumtirdzniecības veikalu reģistrētu kā ārstniecības iestādi un optometrists varētu sniegt savus pakalpojumus, telpām jāatbilst noteiktam telpu lietošanas veidam jeb klasifikatoram, proti, ārstniecības iestāde drīkst atrasties tikai tādās telpās, kuru lietošanas veids atbilst ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupai.

Ņemot vērā, ka optikās tiek tirgoti redzes korekcijas līdzekļi, to telpas visbiežāk atbilst vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpās.

VM ieskatā, abu pakalpojumu nodrošināšana vienuviet būs būtisks ieguvums pacientam (klientam) gan loģistikas ziņā, gan visaptveroša pakalpojuma ziņā, jo par visu procesu atbildīga būs viena iestāde. Vienlaikus visā nozarē optikas mazumtirdzniecības veikali lielākoties atrodas citām personām piederošajās ēkās, kurās to pamata lietošanas veids nav ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa.

Piemēram, privātpersonām piederošos tirdzniecības centros vai dzīvojamās ēkās, kā arī publiskām personām piederošās ēkās optikas mazumtirdzniecības vietas īpašnieks nevar lemt par konkrētās nomātās telpas lietošanas veida juridisko maiņu – tam ir nepieciešama īpašnieka piekrišana.

Bieži telpu īpašnieki nevēlas mainīt telpu lietošanas veidu, piemēram, tirdzniecības centru īpašniekiem nav izdevīgi viena nomnieka dēļ pārgrozīt telpas lietošanas veidu, jo šādas izmaiņas saistāmas gan ar papildu izmaksām, gan nākotnē varētu apgrūtināt cita nomnieka piesaisti, skaidro ministrijā.

Jau vēstīts, ka LOOA šī gada vasarā rosinājusi normatīvajos aktos iekļaut asociācijā izstrādātas obligātās prasības optikas veikaliem, īpaši nosakot to, ar kādiem nosacījumiem optikas veikali var turpināt sniegt redzes korekcijas pakalpojumus. LOOA uzsvērusi, ka optikas veikalu pilnīga pārreģistrācija par ārstniecības iestādi, kā to pieprasa pašreizējā noteikumu redakcija, vairumā gadījumu neesot iespējama.

Tā kā optometrists kopš 2020.gada ir ārstniecības persona, pašlaik, atbilstoši Ārstniecības noteikumiem, optometristi drīkst strādāt tikai ārstniecības iestādēs, informē asociācijā. Optometristu pamata darba vieta – optikas veikali – nav ietverti noteikumu ietvarā. Reģistrēt optikas veikalu kā klasisku ārstniecības iestādi traucē normatīva rakstura šķēršļi, kas saistīti atsevišķām vides pieejamības prasībām un būvju klasifikācijas koda maiņu, pauda Švede.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) 15.oktobrī ar LOOA vienojies mēneša laikā rast juridisku risinājumu optometrijas salonu darbības nepārtrauktībai.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*