VM: liekā svara epidēmija ir jāaptur

Veselības ministrija ir izstrādājusi Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai līdz 2029. gadam, uzsverot profilakses un veselībpratības nozīmi, lai apstātos tendence pieaugt cilvēku skaitam ar lieko svaru un aptaukošanos gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Rīcības plāns tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai.

Latvija ir viena no tām valstīm, kurās pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) datiem liekā svara un aptaukošanās problēmu finansiālās sekas radīs būtisku kopprodukta (IKP) samazinājumu un ietekmi uz darbaspēku, ņemot vērā, ka aptaukošanās ir saistīta ar citu hronisku slimību attīstības risku un komplikācijām, kas veicina priekšlaicīgu nāvi.

“Katrs piektais bērns šobrīd jau ir ar lieko svaru. Mēs vairs nevaram nerīkoties. Veselības ministrijas sagatavotā plāna pasākumu mērķis ir turpmāko gadu laikā apturēt liekā svara un aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Esam izvirzījuši prioritātes – veselīgs uzturs un pietiekošas fiziskās aktivitātes, bet visus līmeņus un pasākumus caurvij veselībpratība – iedzīvotāju zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un prasmes šīs zināšanas pielietot, motivācija veikt izvēli par labu veselīgiem paradumiem un savus paradumus mainīt. Daudzas valstis cīnās ar līdzīgām problēmām, Latvija nav izņēmums,”  trešdien preses konferencē akcentēja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Latvijā liekā svara un aptaukošanās līmenis pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju (Latvijā 59,4%^[1], ES 53%^[2]), un pēdējo gadu laikā tas ir pieaudzis. Liekā svara un aptaukošanās problēmas sākas jau bērnībā, jo, piemēram, liekā ķermeņa masa piecu līdz sešu gadu vecumā ir 19% bērnu, savukārt septiņus līdz deviņus gadus vecu bērnu vidū – jau 23%[3] bērnu ir ar lieko ķermeņa masu. OECD prognozē, ka līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs samazināsies vidēji par 3 gadiem. Prognozes liecina, ka liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas Latvijā radīs IKP samazinājumu virs 4%, bet ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore asociētā profesore un Veselības ministrijas galvenā speciāliste sabiedrības veselības izglītošanas jomā Anda Ķīvīte-Urtāne trešdien preses konferences laikā norādīja, ka plāns veidots saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

“Galvenie aptaukošanās cēloņi Latvijā ir neveselīgi uztura paradumi un mazkustīgums. Visa pasaule piedzīvo liekās ķermeņa masas pandēmiju, taču dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir sliktākā pozīcijā nekā iedzīvotāji citās Eiropas Savienības valstīs. Apturēt liekā svara un aptaukošanās tendences pieaugumu ir ambiciozs mērķis, jo līkne strauji iet uz augšu, īpašs trauksmes signāls ir dati par to, ka piektā daļa bērnu ir ar lieko ķermeņa masu. Liekais svars un aptaukošanās rada būtiskus veselības traucējumus, ko izmainīt var pasākumi, kas skar visas cēloņu grupas – bioloģiskos, sociālos un psihiskos faktorus,” sacīja A. Ķīvīte – Urtāne.

Virzība uz veselīgāku dzīvesveidu sabiedrībā kopumā ir sistēmiska problēma, kurā nozīmīgas izmaiņas un būtiskus rezultātus iespējams sasniegt tikai ar mērķtiecīgu, tālredzīgu un stratēģisku darbu. Ir nepieciešams ne tikai veicināt izmaiņas katra cilvēka paradumos, bet arī panākt pakāpeniskas izmaiņas sabiedrības un grupu līmenī.

Ilgtermiņa vīzija ir līdz 2060. gadam samazināt aptaukošanās izplatību pieaugušajiem līdz 45,1%, bet virsmērķis ir paaugstināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem, panākot, ka ikkatram Latvijas iedzīvotājam ir zināšanas, prasmes, iespējas, motivācija un atbalsts savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Īsā un vidējā termiņā ir jāpanāk, ka Latvijas sabiedrībā apstājas tendence pieaugt cilvēku skaitam ar lieko svaru un aptaukošanos. Lai sasniegtu mērķus, Veselības ministrija aicina uz ciešu sadarbību pašvaldības, izglītības iestādes, pārtikas ražotājus, nevalstiskās organizācijas un citas iesaistītās puses. VM piedāvās rīcību trīs līmeņos:

• primārā profilakse, kas vērsta uz cilvēkiem, kuriem šobrīd ir normāls svars;
• sekundārā profilakse, mērķējot aktivitātes uz iedzīvotāju daļu ar lieko svaru,
• terciārā profilakse, nodrošinot diagnostiku un ārstēšanu cilvēkiem ar aptaukošanos.

Rīcības plāns, piemēram, paredz novērst līdzšinējo praksi izrakstīt atbrīvojumus skolēniem no dalības sporta stundās, tā vietā pielāgojot fizisko aktivitāšu slodzes. Tiks veicināta sadarbība ar fitnesa un sporta klubiem un tautas sporta organizācijām, lai dažādās mērķgrupās popularizētu fiziskās aktivitātes, kā arī jāapsver izdevumus par  sporta un fiziskajām aktivitātēm iekļaut attaisnojamajos izdevumos.

Pārtikas marķējumi sniedz vērtīgu informāciju par sabalansētu uzturu.  Plānots pilotprojekts par patērētājiem draudzīgu uzturvērtības marķēšanas shēmu izvietošanu uz iepakojuma, kā arī likumdošanas iniciatīvas, kas motivētu iedzīvotājus veidot veselīga uztura paradumus. Plānots veikt pārtikas produktu profilēšanu.

Ārstniecības personām plānotas apmācības un algoritmu ieviešana efektīvākai pacientu ar lieko svaru un aptaukošanos diagnostikai. Darbā ar bērniem nepieciešams paplašināt svara korekcijas programmas un izveidot specializētus kabinetus slimnīcās. Pieaugušajiem ar smagu aptaukošanos būtu jāparedz valsts apmaksātas bariatrijas operācijas un aptaukošanās mazināšanas kabinetus, paredz plāns.

Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam Veselības ministrija tuvākajā laikā nodos sabiedriskajai apspiešanai.

Avots: VM