Veselības ministrija (VM) kopā ar Labklājības ministriju un Rīgas domi plāno īstenot pilotprojektu, lai informētu sievietes un meitenes par kontracepcijas veidiem, otrdien, 24. maijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Kā informēja Eiropas parlamentārā foruma pārstāve Marina Davidašvili, patlaban Latvija ierindojas starp valstīm, kur ir vidēji kontracepcijas lietošanas rādītāji. No negatīvās puses raugoties, jauniešiem un sociāla riska sievietēm kontracepcijas līdzekļi netiek izsniegti, un, lai arī pieaugušo vidū situācija ir labāka, tomēr arī viņiem netiek kompensēti ilgstošas iedarbības kontracepcijas līdzekļi. Savukārt no pozitīvās puses raugoties, Latvijā ir pieejamas kvalitatīvas nevalstisko organizāciju veidotas mājaslapas, kas informē par kontracepciju.
Vienlaikus Davidašvili uzsvēra, ka nav nekādas korelācijas starp dzimstību un kontracepciju. Piemēram, jo vairāk sievietes Gruzijā iegūst tiesības, jo lielāki ir auglības un dzimstības rādītāji. Viņasprāt, korelācija un augstais dzimstības līmenis iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi, pozitīvām tendencēm sieviešu tiesību jomā, kas ļauj cilvēkiem plānot savu dzīvu un ikdienas gaitas.
Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja un Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Gunta Lazdāne norādīja -, ja sieviete lieto efektīvu un drošu kontracepcijas metodi, tad ir pārbaudīts, vai tā ietekmēs auglību un spēju reproducēt. Viņa uzsvēra, ka vienīgais, ko ietekmē kontracepcija, ir izvēle, jo, nosakot kontracepciju ar varu, nekas notiks.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa atzīmēja, ka tas, ka valsts var finansēt kādai no sabiedrības grupai kontracepciju, korelē ar to, vai vispār valsts var parūpēties par saviem iedzīvotājiem.
“Ja mēs paskatāmies uz Franciju, Beļģiju, tad redzam, ka tajās ir citi stimuli ģimenes plānošanai, veidošanai, un tie ir veiksmīgi. Šajās valstīs, kur ir rūpes par iedzīvotājiem, ieskaitot kontracepciju, visdrīzāk ir arī cita veida rūpes, kas ļauj iedzīvotājiem justies droši un plānot grūtniecību tad, kad tas brīdis ir pienācis,” uzskata Veisa.
Savukārt sociālā riska grupām neplānotas grūtniecības būtiski pakļauj riskam viņu veselību, dzīvību, un tie bērni, kas neplānoti nākuši pasaulē, iespējams, rada ļoti lielu slogu sabiedrībai, sacīja viņa.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride arī piebilda, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir augstākais mātes mirstību skaits dzemdību laikā Eiropā, un,viņaprāt, šim jautājumam arī būtu jāpievērš uzmanība.
Veisa atzina, ka mātes mirstībā Latvijā ir ļoti liela nozīme sociālajiem faktoriem. Nereti tās ir bijušas ģimenes, kuras nāk no sociāli nelabvēlīgām sabiedrības grupām, attiecīgi ar vājāku pieejamību speciālistiem.
“Piemēram, ir narkotiku atkarīga sieviete, kas ne reizi nav bijusi grūtniecības aprūpes speciālista redzeslokā, bet kurai iestājās priekšlaicīgas dzemdības trīs stundas pēc heroīna injekcijas. Kāda te ir mātes un bērna veselība? Mēs faktiski katru gadu lasām ziņas par bērnu nāves gadījumiem vai to, ka narkotiku reibumā bojā gājuši vecāki,” apgalvoja Veisa.
Viņa uzsvēra, ka neplānota grūtniecība iet roku rokā ar izpratni, zināšanām. Proti, viena lieta ir kontracepcijas pieejamība, bet otra – informēt arī pieaugušos, kuriem ir zināšanu”caurums” veselības pratībā, un šajā ziņā liela loma ir informatīvajām kampaņām, kas būtu paredzētas arī sociālās atstumtības riskam pakļautām sievietēm un jauniešiem.
Kā informēja Janka, patlaban VM ir veikusi aprēķinus, cik liels finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu kontracepciju sociālā riska sievietēm. Pēc aplēsēm to varētu nodrošināt 8000 sievietēm, savukārt finansējums vienai sievietei, ja tiek lietots kontracepcijas implants, būtu 95 eiro, bet, ja hormonālā spirāle, tad 204 eiro. Kopējās izmaksas gadā ir aptuveni miljons eiro.
“Primārā grupa VM skatījumā būtu sociālā riska sievietes. Pašlaik mums top pilotprojekts, un tajā ir svarīgi nodrošināt ne tikai kontracepcijas pakalpojumu, bet arī informētību, lai meitenes un sievietes nāktu pie speciālista, kas palīdzētu izvēlēties kontracepcijas veidu. Šis pasākums ir arī iekļauts Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas šodien tika skatīts valdībā,” sacīja Janka.
Viņa norādīja, ka kontracepcijas līdzekļus varētu segt pašvaldība, taču sākotnēji līdzekļu skaits nebūs liels. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka līdz ar pilotprojektu plānots mērīt, cik kopumā meiteņu, kas ir uzrunātas, izvēlēsies kontracepciju un cik daudzām iestāsies nevēlamās grūtniecības.
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle piebilda, ka izglītošana ir tikpat būtiska kā pieejamība, jo, ja sociāla riska grupas sievietēm vai jauniem cilvēkiem nebūs izpratnes par savu seksuālo veselību, par to, kā iestājas grūtniecība, kā tā norit un kas ir dzemdības, tad viņi nevarēs izvēlēties sev piemērotu kontracepcijas metodi.
www.farmacija-mic.lv