Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem, Veselības ministrija (VM) ierosinājusi jaunu politisku iniciatīvu, ar kuru plāno mazināt kompensējamo zāļu cenu un pacientu līdzmaksājumu. Tā paredz zāļu kompensācijas sistēmā noteikt pieļaujamo cenu “koridoru” jeb maksimāli pieļaujamās cenu atšķirības līdzvērtīgas efektivitātes zālēm, skaidro ministrija.
Cenu ierobežošana jeb pieļaujamais cenu “koridors” pēc ekspertu novērtējuma sekmīgi darbojas vairākās valstīs, un rezultātā samazinās pacientu līdzmaksājumi par zālēm, norāda VM.
Patlaban zāļu kompensācijas sistēmā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem var atšķirties daudzkārtīgi – pat 800% apmērā. Ja pacientam ir nozīmēts dārgāks medikaments (cits, nevis lētākais līdzvērtīgas efektivitātes jeb references medikaments), pacients ir spiests ievērojami pārmaksāt par zālēm, uzsver minsitrija. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus, samaksājuši 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt.
Tāpēc, lai paplašinātu pacientu iespējas un mazinātu viņu līdzmaksājumus, ministrija rosina noteikt maksimāli pieļaujamo cenu atšķirību līdzvērtīgas efektivitātes zālēm – ne vairāk kā 100% virs lētākā medikamenta cenas. Šāds cenu ierobežojums ļaus saglabāt zāļu izvēles iespējas, gadījumā, ja pacientam nav piemērotas lētākās zāles, vienlaikus nodrošinot mazākus izdevumus, uzskata ministrija.
Veselības ministrijā jau ir sagatavots grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumiem Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Lai tas stātos spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetā. Plānots, ka jaunā kārtība stātos spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Taču vēl pirms tam projektam jāiztur sabiedriskā apspriede.
Kā šodien, 26. aprīlī, preses konferencē pieļāva veselības ministre Anda Čakša, par šo vēl varētu sekot diskusijas un dažādi iebildumi, taču ministrijas mērķis ir samazināt pacientu līdzmaksājumus. VM Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē šāds priekšlikums esot izskanējis arī no nozares puses, taču ministre pieļauj, ka par šo jautājumu būs dažādi viedokļi. “Šobrīd jātiek līdz šim lēmumam, bet nākotnē varētu diskutēt vēl par to, ar kādu soli tas varētu mainīties,” pauda Čakša, komentējot Lietuvas situāciju, kur šis koridors ir noteikts 10% apjomā.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere pauda, ka zāļu ražotāju atteikšanās mazināt zāļu cenas ir tā sliktākā prognoze, bet Lietuvas pieredze rādot, ka ražotāji cenas tomēr mazina. Tāpēc būtu jādod viņiem pietiekami liels laika intervāls, lai tomēr panāktu cenu samazinājumu. Šobrīd Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) savstarpēji aizvietojamo zāļu grupā aptuveni 200 medikamenti ir tādi, kuru cenas starpība pārsniedz 100%. Paredzēts arī noteikt izņēmuma gadījumus – ja līdzvērtīgas efektivitātes zāļu grupā būtu tikai trīs medikamenti, tad tos neaiztiktu.
Kaupere norādīja, ka vēl arī esot pāragri spriest, vai zāļu ražotāji atteiksies samazināt cenas, kā rezultātā to pārstāvētos medikamentus nāktos svītrot no KZS: “Projekts vēl nav īstenots, tas nav palaists un nav arī apstiprināts Ministru kabinetā, tāpēc par to spriest ir pāragri.”
Elīna Badune
E. Badunes foto.
Nav nekādu iebildumu, ja izsvītro dažus oriģinālpreparātus no kompensējamā zāļu saraksta. Vairāk mulsina, ka ir zāles (pēc visparīgā nosaukuma) A sarakstā, kurām nav reference un piemīt lielas pacientu piemaksas. Piemēram betaksolols tabletēs, vairāki prostaglandīni acu pilienos (tafluprosts, travoprosts), vai tas pats liraglutids (Victoza). Ja šie medikamenti ir A saraksts, tātad tiem piemīt līdzvertīgas efektivitātes zāles, ja tie būs pa dārgu – tātad tiem jādodas ārā no KZS? Nez kas notiks ar tādām zālēm.