Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Veselības ministrijas piedāvātās izmaiņas zāļu izplatīšanas noteikumos realitātē zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem nepalielinās, bet tajos ietvertais faktiskais zāļu atlikumu eksporta aizliegums atstās negatīvas ekonomiskās sekas – iznīdējot vienu biznesa nozari, samazinās uzņēmējdarbības aktivitāti, darba vietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā,” paziņojumā presei pauž Latvijas Zāļu vairumtirgotāju asociācijas (LZVA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Valsts sekretāru sanāksmē 5. decembrī tika izsludināti Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi noteikumos par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. “Diemžēl ar noteikumu grozījumiem ir noticis kā nereti Latvijā – labu gribot, iebraukts otrā grāvī,” uzskata J. Lībķens. “Tai vietā, lai atļautu atvieglotā kārtībā ievest valstī trūkstošās zāles, tiek domāts, kā Latvijā iznīcināt uzņēmējdarbības veidu, kurš strādā ar aptuveni 200 miljonu eiro apgrozījumu gadā, radot 30-40 miljonu eiro peļņu un valsts budžetā no uzņēmuma ienākuma nodokļa vien nomaksājot 6-8 miljonus eiro. Papildus tiek maksāti arī pārējie nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas – šie ienākumi budžetā vairs netiks saņemti,” pārliecināts ir asociācijas vadītājs.
Viņš norāda – noteikumi paredz, ka vairumtirgotājam, ja viņa krājumos ir zāļu atlikumi, ko tas vēlas eksportēt uz ES vai EEZ valstīm, ir jāsaņem Zāļu valsts aģentūras atļauja. “Zāļu eksporta nozarei nav ilūziju, ka tā saņems atļaujas, jo faktiski šis ir smalki noformulēts eksporta aizliegums,” domā Lībķens.
Līdz šim saņemtie aptieku un ārstniecības iestāžu ziņojumi par zāļu nepieejamību parasti nozīmē, ka zāles nav bijušas pieejamas vienā konkrētajā lieltirgotavā, kam zāles pajautātas. “Tā var gadīties, neviena lieltirgotava nav Noasa šķirsts, kurā atrodami pilnīgi visi iespējamie medikamenti,” skaidro J. Lībķens. “Taču ir būtiski atzīmēt, ka līdz šim Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad zāļu eksporta dēļ rastos medikamentu nepieejamība. Drīzāk šādas situācijas rada neatbilstība starp ražotāju zāļu piegāžu apjomu un cilvēku reālajām vajadzībām, piemēram, ārsts izraksta zāļu kursu trīs mēnešiem, pacients to arī uzreiz iegādājas, bet ražotājs bija piegādājis apjomu tikai mēnesim – attiecīgi citiem pacientiem var rasties zāļu nepieejamība,” uzskata Lībķens.
Viņš rosina zāļu nepieejamības problēmu risināt citām metodēm – pirmkārt, sakārtojot iekšējo medikamentu uzskaites un pasūtīšanas sistēmu. Otrkārt, valsts institūcijas var veidot konkrētu medikamentu un to ražotāju sarakstu, kam piemērot uzraudzību, vienlaikus lieki neradot šķēršļus citu zāļu importam un atlikumu eksportam. Treškārt, konstatējot kādu konkrētu zāļu nepieejamību, valsts varētu atļaut vienkāršotā un ātrā procedūrā ievest Latvijā šajā sarakstā esošās ražotāju zāles kaut vai no trešajām valstīm, piemēram, Turcijas, kur tās nereti pat ir iegādājamas lētāk. Tas reāli risinātu zāļu pieejamības jautājumus, turklāt par daudz zemākām cenām, nevis zāļu eksporta aizliegums brīdī, kad konstatē, ka zāļu nav. Un, ceturtkārt – izstrādājot plānu, kā menedžēt konkrētas krīzes situācijas, kad ražotāju prognozētais un Latvijai piegādātais zāļu apjoms neatbilst reālajam patēriņam, un zāļu trūkst, piemēram, epidēmijas un līdzīgos gadījumos. Latvijā ir fiziski jāpalielina zāļu piegādes apjomi un pacientiem pieejamie krājumi.
Lībķens uzskata, ka no konkurences viedokļa pareiza nav arī VM plānotā kārtība, ka zāļu ražotāju lieltirgotavām būs iespējas veikt eksportu, pašām sev izsniedzot ražotāja atļauju eksportam, kamēr pārējiem komersantiem eksporta tirgus būs slēgts bez ražotāja labvēlības. “Ir skaidrs, ka noteikumi ražotājiem piederošām lieltirgotavām konkurences ziņā kļūs labvēlīgāki un dos iespēju kontrolēt savu konkurentu darījumus,” uzskata Lībķens.
“Papildus Latvijā pastāv vesela medikamentu tranzīta nozare, kas izmanto ērto ģeogrāfisko novietojumu tirdzniecībai ar kaimiņvalstīm un nemaz nekoncentrējas uz Latvijas tirgu. Latvijā ir komersanti, kas apgādā visu Baltijas tirgu, bet Veselības ministrijas iecere apgrūtinās to darbību Baltijā. Tā rezultātā eksporta nozare pārorientēs savu darbību uz kādu no pārējām Baltijas valstīm, bet Latvija zaudēs desmitiem miljonu nodokļu ieņēmumus, darba vietas un iespēju ietekmēt zāļu pieejamību Latvijā,” paziņojumā presei pauž asociācijas vadītājs.
LZVA aicina Veselības ministriju strādāt virzienā, kas reāli palielinātu ražotāju piegādāto zāļu krājumus un pieejamību, nevis domāt, kā iznīcināt vienu biznesa nozari, zaudējot miljoniem eiro ienākumus budžetā un darba vietas.
