Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija (LNZAA), turpinot paust neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) ierosinātajām medikamentu cenu reformām, ir vērsusies arī pie aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), jo VM darbības tai radot bažas, ka Latvijā netiekot domāts par zāļu apgādes nepārtrauktības nodrošināšanu kritiskās situācijās.
LNZAA savulaik tika dibināta kā zāļu lieltirgotāju asociācija. Tās mājaslapā kā biedri norādīti uzņēmumi “Recipe+”, “Tamro” un “Magnum Medical”.
LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens pauž viedokli, ka kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, kas esot arī zāļu apgādes uzņēmumi, esot pienākums sadarbībā ar VM un Aizsardzības ministriju sagatavot darbības nepārtrauktības plānu un to regulāri aktualizēt. Viņš pārmet, ka līdz šim VM neesot spējusi izstrādāt vadlīnijas šīs infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī neesot sniegusi informāciju par minimālajām prasībām, kas jānodrošina kritiskās infrastruktūras īpašniekam, bet tas kavējot darbības nepārtrauktības plāna izstrādi.
“Tiek runāts par kritiski nepieciešamo zāļu saraksta izveidi, zāļu krājumu veidošanu un uzturēšanu, tomēr nav sniegta informācija par krājumu uzturēšanas un finansēšanas kārtību, nepieciešamo rezervju apjomiem, kā arī par prioritāri apkalpojamajām aptiekām vai ārstniecības iestādēm krīzes situācijā. Tāpat D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekiem nav skaidrs, vai stratēģisko krājumu uzturēšana tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, jeb krājumu uzturēšana ir jāfinansē nozares uzņēmumiem no saviem līdzekļiem,” kritiku VM turpina Lībķens.
Zāļu lieltirgotāju pārstāvis atkārto kritiku VM izstrādātajam ziņojumam par zāļu finansiālo pieejamību, kurā paredzēts samazināt zāļu cenu, bet neesot paredzēti pasākumi zāļu fiziskas pieejamības nodrošināšanai un stratēģisku krājumu veidošana.
Lībķens pārmet, ka VM iecere paredz zāļu cenas samazināt pat par 20%, bet netiekot plānoti nekādi pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu zāļu pieejamību. “Šādos apstākļos nozare būs spiesta ieviest bezprecedenta taupības pasākumus, lai nodrošinātu iespējas saglabāt jebkāda veida komercdarbību, un tiks ierobežotas komersantu iespējas veidot stratēģiski nepieciešamus zāļu krājumus, vai investēt uzņēmumu darbības nepārtrauktības pasākumos,” klāsta uzņēmumu pārstāvis.
Jau ziņots, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus.
VM līdz 2024.gada 1.jūlijam plāno izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot, ka visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, liecināja decembra sākumā saskaņošanai nodotais informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību.
Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, skaidro VM.
Plānots, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Izrakstot recepšu zāles, ārsts receptē lietos zāļu vispārīgo nosaukumu, ja vien pacientam nav medicīniski pamatotas nepieciešamības lietot konkrēta nosaukuma zāles.
Līdz 2024.gada 1.jūlijam VM sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā noteikts recepšu zālēm samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Avots: LETA
