Zāļu ražotāji apmierināti ar izmainītajiem grozījumiem zāļu iegādes kompensācijas kārtībā

2014. gada 21.oktobra Ministru Kabineta sēdē apstiprinātā Ministru kabineta (MK) 899.noteikumu “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” grozījumu redakcija visai ievērojami atšķiras no Veselības ministrijas (VM) sākotnēji sagatavotās un virzītās versijas, paziņojumā presei pauž Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA). Apstiprinātā versija uzskatāma par optimālu – proti tādu, kas būtiski samazina riskus pacientiem nesaņemt medikamentus, norāda SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds.

Diskusijas par pacientiem labvēlīgāko augstākminēto noteikumu grozījumu redakciju bija intensīvas un visai ilgas – kompromiss tika panākts tikai trešajā MK sēdē.

SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka apliecina, ka zāļu ražotāji ir gandarīti par Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbinieku atsaucību un iedziļināšanos, cenšoties izprast ražotāju bažas un argumentus tam, kādiem riskiem būtu pakļauti pacienti, ja tiktu pieņemti sākotnēji piedāvātie grozījumi. “Tas nozīmē, ka mēs, medikamentu ražotāji, un Veselības ministrija esam vienoti pašā galvenajā – rūpēs par pacientu veselību un drošību. Domāju, uz šīs vienotās izpratnes bāzes mums sadarbība jāturpina, tiecoties panākt to, ka kompensējamo zāļu sistēma kļūst aizvien prognozējamāka un pacientiem top pieejami arvien jaunāki un labāki medikamenti, kas nodrošina iespējami ātrāku veselības atgūšanu un dzīves kvalitātes atjaunošanu,” norāda Sinka.

Kādas tad ir galvenās atšķirības starp sākotnējo un apstiprināto Ministru Kabineta noteikumu versiju?

Pirmkārt, konstatējot kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu pārdošanas palielinājumu vairāk nekā par 10%, Nacionālais veselības dienests (NVD) informēs attiecīgo zāļu ražotājus, kuriem, savukārt, divu mēnešu laikā būs iespēja noslēgt cenas – apjoma vienošanos. Noslēdzot šādu vienošanos, ražotājiem nebūs jāveic maksājums par zāļu pārdošanas palielinājumu virs 10%, skaidro SIFFA. Ja šāda vienošanās netiks panākta, ražotājs saņems rēķinu ar atmaksājamo summu.

Otrkārt, ir izmainīta formula, saskaņā ar kuru tiks veikts aprēķins par pārsnieguma maksājumu. Proti, ražotājiem būs jāmaksā tikai par pārsniegumu ražotāja cenās, tas ir, bez aptieku un lieltirgotavu uzcenojumiem un bez pievienotās vērtības nodokļa, norāda SIFFA. Treškārt, norma neattieksies uz medikamentiem, kas kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti pēdējo trīs gadu laikā (tas ir, nosacīti “jauniem” medikamentiem) un tādiem, kam pēdējā gada laikā mainīti kompensācijas nosacījumi. Ceturtkārt, NVD sadarbībā ar farmācijas nozares asociācijām līdz 2015. gada 31.decembrim jāapstiprina iekšējās kārtības noteikumi cenas – apjoma līgumu slēgšanai, skaidro asociācija.

SIFFA atgādina, ka medikamenti ļoti daudzos gadījumos ir lētākais, ātrākais un efektīvākais līdzeklis, lai pacients izārstētos un atgrieztos aktīvā dzīvē. Tāpēc jebkurām likumdošanas izmaiņām attiecībā uz medikamentiem, ir jābūt jo īpaši pārdomātām un pamatotām. Tāpat arī asociācija uzskata, ka VM lēmums sekot Igaunijas piemēram un izmantot citās valstīs jau aprobētos “apjoma – atlaides līgumus” ir saprātīgs risinājums visu pušu interesēs. Tas neapdraud pacientu tiesības saņemt medikamentus, bet tajā pašā laikā ievēro ierobežoto valsts finansējumu, kas ir ministrijas rīcībā, uzskata SIFFA.

Iepriekš zāļu ražotāji kategoriski iebilda pret VM plānotajām izmaiņām zāļu kompensācijas kārtībā un pat solījās vērsties Satversmes tiesā, ja grozījumi tiktu pieņemti iepriekš plānotajā redakcijā.

Iepriekš plānotie grozījumi paredzēja ar 2016. gadu noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu Kompensējamo zāļu saraksta B saraksta zālēm – medikamentiem, kam nav līdzvērtīgas efektivitātes alternatīvas. Līdzmaksājumi zāļu ražotājiem būtu jāmaksā, ja šo zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu 10 procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu. Tad zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu.

Minētā norma par ražotāju līdzmaksājumu spēkā stātos tikai pie vairākiem nosacījumiem. Proti, ja:

– konkrēto zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu desmit procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu;
– nav uzsākta šo zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijapacientiem ar citām diagnozēm;
– nav mainīti izrakstīšanas nosacījumi;
– nav noslēgts ražotāja individuālais līgums par līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā pacientiem.

Tāpat bija plānots, ka normu nepiemērotu gadījumā, ja zāļu kompensācijas sistēmai valsts budžeta bāze tiktu palielināta vismaz par 5% un valsts budžets spētu nosegt papildu izdevumus, ko izraisījis ražotāja apgrozījuma pieaugums virs 10%.

Elīna Badune