Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Zāļu ražotāji kategoriski iebilst pret Veselības ministrijas (VM) ideju uzlikt ražotājiem par pienākumu segt daļu no kompensējamo zāļu budžeta, ziņo “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai”.
Ministrija izstrādājusi grozījumus, kas paredz attiecībā uz B saraksta zālēm – oriģinālpreparātiem, kam nav citu alternatīvu, noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu, taču ar nosacījumu – ja gada laikā veidojas šo zāļu pārtēriņš virs 10 procentiem no iepriekšējā gadā patērētajām zālēm. Grozījumi stātos spēkā, ja valsts budžeta finansējums vispār attiecīgajā gadā kompensējamiem medikamentiem nebūtu palielināts vismaz par pieciem procentiem. Ir vēl virkne nosacījumu, kādos ražotājiem nebūs jāveic maksājums. Noteikumi stātos spēkā no 2016. gada, ziņo laikraksts.
Ministrija uzskata, ka līdzmaksājums ir viens no veidiem, kā mudināt ražotājus būt līdzatbildīgiem – B saraksta zālēm nav alternatīvu, un ražotājs nosaka tādu cenu, kādu vēlas, un tā esot liela.
Krīzes gados finansējums kompensējamām zālēm sarucis, tāpēc tolaik zāļu ražotāji pēc VM lūguma vairākus gadus kompensējamo zāļu budžetā maksājuši divus līdz četrus miljonus latu gadā. Šogad šādu maksājumu zāļu ražotāji neveic, norāda laikraksts. Jau iepriekš ražotāji protestējuši pret šāda maksājuma noteikšanu, jo bija piekrituši tikai vienreizējam ārkārtas risinājumam, lai nodrošinātu kompensējamo zāļu sistēmas tālāko funkcionēšanu. Pretī no valsts pārvaldes ražotāji sagaidīja konkrētas darbības finansējuma pieauguma nodrošinājumam ilgtermiņā.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka laikrakstam paudis, ka zāļu ražotāji kategoriski iebilst pret šādu maksājumu veikšanu. Pēc asociācijas domām, valsts uz ražotāju rēķina mēģina saglābt budžetu. SIFFA piesaistījusi ekspertus un vērtēs šo ierosinājumu no juridiskā viedokļa – vai jaunais maksājums ir uzskatāms par jaunu nodokli.
Šī gada 25. jūlijā Latvijas Ārstu biedrībā notikušajā diskusijā par C hepatītu Latvijā tika panākta vienošanās, ka jau augustā Hepatīta biedrība, par veselības aprūpi atbildīgās Saeimas komisijas, Veselības ministrija, kā arī citas atbildīgās institūcijas un ārsti – infektologi kopīgi strādās pie plāna C hepatīta pacientu atbalstam. Paredzēta tikšanās, kuras laikā varētu precizēt rīcības plānu ārstēšanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un meklēt risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai C hepatīta pacientiem. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ir vienīgā, kurā šobrīd C hepatīta ārstēšana netiek kompensēta pilnā apmērā.
Kā diskusijā norādīja VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole, pagaidām kompensācija pilnā apmērā nav iespējama mazā veselības aprūpes budžeta dēļ, taču Nacionālais veselības dienests turpinot pārrunas ar zāļu ražotājiem par zāļu cenu samazināšanu vai daļēju pacienta līdzmaksājuma segšanu. Kā 25. jūlijā skaidroja E.Pole, lai arī ražotāji mutiski pauduši savu atbalstu, līdz šim nav bijis neviena rakstiska apliecinājuma no zāļu ražotāju puses, ka viņi patiešām būtu gatavi samazināt zāļu cenu vai segt līdzmaksājumu.
Šobrīd portāla redakcijas rīcībā nav informācijas par diskusijas laikā runāto jautājumu tālāku virzību.
Elīna Badune
Šķiet, ka tomēr smukāk būtu ražotājiem piekāpties un samazināt cenas bez lieka trokšņa, kas tagad sacelts. Jo Ministrija raksta anotācijā: “Kopējais B saraksta zāļu skaits ir 180, savukārt zāles ar apgrozījuma pieaugumu virs 10% veidoja iepriekšējos gados vidēji 40-50 vienības, kam tika izlietoti 1,4 milj. latu valsts budžeta līdzekļu gadā.” Un tālāk: “Noteikumu projekta 1.34.apakšpunkts paredz nepiemērot Noteikumu Nr.899 45.1 punktu pie nosacījuma, ka likumā par valsts budžetu kārtējam gadam kompensācijas kārtībai budžeta bāze palielināta vismaz par 5%, un nosaka, ka 45.1 punkts stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.” Nu ko te cepties farmām?