Veselības ministrija (VM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas paredz ar 2016. gadu noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu Kompensējamo zāļu saraksta B saraksta zālēm – medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, kam nav līdzvērtīgas efektivitātes alternatīvas. Līdzmaksājumi zāļu ražotājiem būs jāmaksā, ja šo zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu desmit procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu. Tad zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) un Biofarmaceitisko zālu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) sauc to par nodokli un uzskata, ka valdība, apstiprinot šos grozījumus, pārkāptu savas pilnvaras, jo ieviest jaunu nodokli drīkst tikai Saeima likumdošanas procesā.
SIFFA, LPMA un BRAL ieskatā šāda tiesību norma ir jauns apgrozījuma nodoklis, kura mērķis ir piesaistīt privātuzņēmumu līdzekļus valsts funkciju – zāļu kompensācijas finansējuma – nodrošināšanai, faktiski uzliekot ražotājfirmām par pienākumu segt šo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu pacientu vajadzībām. “Šādu grozījumu pieņemšana būtu arī MK pilnvarojuma pārkāpums, jo, saskaņā ar Farmācijas likumu, tas ir tiesīgs noteikt tikai un vienīgi kārtību, kādā pacientiem iespējams saņemt valsts kompensāciju par medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm. MK nav tiesīgs pieņemt tādu tiesību normu, kas paredz zāļu ražotājiem pie konkrētiem nosacījumiem nodrošināt finanšu avotu, no kura kompensēt pacientiem zāles un medicīniskās ierīces,” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem asociāciju viedokli pauž SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds.
SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka norāda, ka Veselības ministrija jau ilgāku laiku saskaras ar nopietnām pārvaldības problēmām un nespēju pieņemt efektīvus stratēģiskus lēmumus, tostarp attiecībā uz kompensējamo zāļu budžeta attīstību un plānošanu ilgtermiņā. “Vienlaikus ministrija ir atradusi veidu, kā ātri, pirms vēlēšanām, izmantojot situāciju, kad veselības ministra pienākumu izpildītājai nav laika iedziļināties visās veselības aprūpes problēmās, virzīt tiesību normu grozījumus, kas paredz slēptu nodokli zāļu ražotājiem. Tas ir tiešs pacientu interešu un tiesību aizskārums, ņemot vērā, ka šāda norma varētu kavēt medikamentu pieejamību reāli nepieciešamajā apjomā,” uzskata Sinka.
Arī Konkurences Padome atbildē uz SIFFA un BRAL iesniegumu – lūgumu izvērtēt šo plānoto grozījumu atbilstību Konkurences likuma noteikumiem esot paudusi šādu pat viedokli, uzsverot, ka augstākminēto MK noteikumu grozījumu projektā iekļautā prasība nav uzskatāma par samērīgu un nav savienojama ar konkurences un zāļu pieejamības veicināšanu, jo var veicināt tirgus dalībnieku izvēli pamest Latvijas tirgu un/vai radīt barjeras to ieiešanai tirgū, informē asociācijas.
Tās norāda, ka krīzes gados, lai segtu kompensējamo zāļu budžeta deficītu un pacientiem neieviestu vēl papildu šķēršļus zāļu pieejamībā, farmācijas uzņēmumi solidarizējās ar valsti un veica vienreizējus maksājumus, kas visai ievērojamā apmērā kompensēja valsts budžeta samazinājumu kompensējamajiem medikamentiem. “Veselības ministrija solīja, ka tas ir tikai īstermiņa risinājums kritiskā situācijā, kas nekādā gadījumā netiks pārvērsts par budžeta papildinājuma instrumentu ilgtermiņā. Diemžēl šie solījumi nav piepildījušies, un ministrija atkal izvēlas vieglāko ceļu, uzveļot valsts atbildību uz privātuzņēmumu pleciem, nevis veicot skrupulozu un precīzu budžeta analīzes, aprēķinu un plānošanas darbu, kas ļautu samazināt jau tā lielo līdzmaksājumu slogu, kas šobrīd uzlikts uz pacientu pleciem,” paziņojumā presei uzsver asociācijas.
Līdzīgu viedokli nacionālajai informācijas aģentūrai LETA paudis AS “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics. Viņš piekrīt uzskatam, ka virzot grozījumus MK noteikumos, ministrija vēlas lāpīt budžeta caurumus uz pacientu un ražotāju rēķina. “Grindeks” nevarot atbalstīt šāda veida “budžeta caurumu lāpīšanu”, jo ir daudz situāciju, kas var dot pieaugumu pret plānoto un ko ražotājs nevar prognozēt, piemēram, jaunu diagnožu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, slimnieku skaita pieaugumu no ražotāja aktivitāšu neatkarīgu iemeslu dēļ, konkurējošu produktu izņemšanu no kompensējamo zāļu sistēmas.
Jurševics skaidrojis, ka, no vienas puses, ir saprotama VM vēlme lāpīt budžeta caurumus, noveļot to uz pacientu un ražotāju pleciem. “Taču vēl jau ir arī iespējas pārdalīt lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus, lai būtu procesā visi tirgus dalībnieki.”
Turklāt pacienti patlaban sedz aptuveni 50% no veselības aprūpes izdevumiem, savukārt ražotāju cenas, “pateicoties” izveidotajai sistēmai, ir vienas no mazākajām Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar to katrs turpmākais solis, mēģinot “lāpīties” uz ražotāju rēķina, ņemot vērā mazo Latvijas tirgu, tikai palielina risku jaunu zāļu neienākšanai tirgū un pašreizējo aiziešanai no kompensējamo zāļu sistēmas vai vispār no tirgus, uzskata Jurševics. Pec viņa domām, tas draud ar konkurences un zāļu nodrošinājuma samazinājuma riskiem, kā arī apdraud pacientu tiesības saņemt mūsdienīgas zāles un adekvātu ārstēšanas procesu.
Jau ziņojām, ka pēc VM domām, patiesībā visu kompensācijas sistēmas darbību un visu pacientu iespējas saņemt zāļu iegādes kompensāciju no valsts budžeta apdraud tas, ka par B saraksta zāļu apgrozījuma pieaugumu virs 10% ražotājiem tiek samaksāti vidēji 2 miljoni eiro gadā.
VM uzskata, ka paredzamā norma ir samērīga ar valsts budžeta iespējām un ražotāju peļņu nesamazinās tādos apmēros, lai Latvijas tirgus tiem kļūtu pilnīgi nepievilcīgs biznesam.
VM norāda, ka:
1) konkurences veicināšana ir būtisks instruments zāļu un medicīnisko ierīču cenu un attiecīgi valsts un pacientu izdevumu samazināšanai kompensācijas kārtības ietvaros, kā arī jaunu zāļu pieejamības uzlabošanai pacientiem. Kompensējamo zāļu A sarakstā ir iekļautas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles un šo zāļu grupā ir vērojama konkurence, kas veicina cenu samazināšanu. Savukārt kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauj zāles, kurām sarakstā nav citu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu, līdz ar to B saraksta zāļu gadījumā netiek novērota konkurence un iesniedzēju iniciatīva samazināt cenas;
2) kopējais zāļu skaits B sarakstā ir 180, savukārt zāles ar apgrozījuma pieaugumu virs 10% iepriekšējos gados bija 40-50 vienības, kam tika izlietoti 1,4 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu gadā;
3) ieviešot paredzēto normu, valsts uzņemas 10% apgrozījuma pieauguma kompensēšanu, taču ierosina dalīt apgrozījuma pieauguma risku starp valsti un ražotāju, kas ir pamatoti ierobežota finansējuma apstākļos;
4) saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, ražotāji pirms zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā uzrāda ievērojami mazāku paredzamo ietekmi uz budžetu, nekā tā ir faktiski pēc iekļaušanas sarakstā. Šis apstāklis būtiski traucē budžeta precīzu plānošanu;
5) jaunas inovatīvās zāles pašreiz tiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, slēdzot līgumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam ar paredzamo apgrozījumu vismaz turpmāko trīs gadu laikā. Noteikumu projektā paredzētā norma būs prognozējama un paredzama apgrozījuma garantija pārējām B saraksta zālēm, par kuru kompensācijas apmēru nav noslēgta vienošanās zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā brīdī, ņemot vērā, ka valsts budžeta zāļu iegādes izdevumu kompensācijas finansiālās iespējas ir ierobežotas.
Elīna Badune
Puse ES valstu ar Franciju priekšgalā domā, kā piespiest farmas samazināt zāļu C hepatīta ārstēšanai cenas. B saraksta zāles ir tādas, kurām analogi nav reģistrēti, KAUT VAI TREŠAJĀS VALSTĪS ŠIE ANALOGI IR. Es piekritu, ka izdomāt negodīgos paņemienus KZS izdevumu segšanai nav labi, it īpaši, ka tas neveicina pašu zāļu ražotāju vēlēšanos cenas brīvprātīgi samazināt, bet tikai tracina viņus. Daudzajām B saraksta zālēm trešajās valstīs ir radīti oriģinālie medikamenti ar līdzīgu iedarbību, kas ražoti stingri ievērojot GMP standartus. Ir vajadzīga tikai Eiropas Komisijas griba ielaist tos ES tirgos uin tad veidotos reālā konkurence, cenas kristu, valstu budžetiem būtu iegūvums.